Osmans I (~1288.-1326.g.)
Osmāņu impērijas dibinātājs un pirmais tās sultāns no apmēram 1288. līdz 1326.gadam.
Radniecība. Dēls – Orhans (nākamais sultāns).
Tēvs - karavadonis Ertugruls.
Vecaistēvs - Suleimanšahs. Tā kaps atrodas mūsdienu Sīrijā, netālu no Turcijas robežas. Tiek uzskatīts, ka no 1178.-1236.gadam dzīvojušais Suleimanšahs, kurš ir Osmaņu impērijas dibinātāja Osmaņa I vecaistēvs, šajā upē ir noslīcis. To pastāvīgi apsargā turku karavīru godasardze. Sultāna kapeņu teritorija Sīrijas iekšienē atrodas uz saliņas Eifratas upē, kuru ar krastu savieno dambis. Šāds eksteritoriāls veidojums radīts 1921.gadā īsi pirms Otomaņu impērijas sadalīšanas.
2015.gada 22.februāra naktī, kad godasardzi apdraudēja rajonu ielenkušie Islāma valsts karotāji, Turcijas armija iegāja Sīrijas teritorijā (572 kareivji ar tankiem u.c. bruņutehniku) un evakuēja apmēram 40 karavīru lielo godasardzi. Operācijas laikā nelaimes gadījumā gāja bojā 1 kareivis.
Dzīvesgājums. Mongoļu uzbrukumu rezultātā XIII gs. sabrukušās Mazo seldžuku valsts vietā radās varas vakuums, kurā cīnījās dažādas visai vājas dinastijas. Galu galā virsroku guva kāds turku vadonis - gazi („taisnais karotājs”) Osmans, kurš Mazāzijā nodibināja savu valsti.
Viņa varā apvienotās ciltis sāka dēvēt par osmaņu (vai ottomaņu) turkiem un pats Osmans pieņēma sultāna titulu.
1288.gadā Anatolijā, īpaši Taura kalnos, hana Arghūna vadītie mongoļi sastapās ar spēcīgu jauno osmaņu turku pretestību.
1289.gadā Anatolijas turku-osmaņu armija ieņēma Tripoli Sīrijā (mūsdienu Libāna).
1301.gadā osmaņi izplatīja savu gazi valsts varu Anatolijā uz rieteņiem. Sakāva bizantiešus pie Bafaijonas un tādējādi paplašināja savus valdījumus Mazāzijā.
1326.gadā Osmans I ieņēma seno Bursas pilsētu Anatolijas ZR.
Nomira šai pašā 1326.gadā 67 gadu vecumā.
Saites.
Otomaņu turku sultāni.
