Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Osmaņu impērijas sultāni (~1288.-1922.g.)

Osmaņu turku sultānu vara bija neierobežota, jo turku feodāļiem bija vajadzīga spēcīga centrāla vara. Sultāns varēja atcelt no amata pat augstākos ierēdņus, pat sodīt tos ar nāvi pēc saviem ieskatiem.
Mēdza būt gadījumi, kad sultāns nepaklausīgam vezīram aizsūtīja zīda auklu, kurā tam vajadzēja pakārties.

Osmaņu sultāna galms. Osmaņu sultāni bija klīriķu ielenkti, kas bija pasludinājuši šariata likumu virsvadību. Sultānu varas laikā visi islāma iestādījumi kalpoja politiskās un sociālās impērijas dzīves kontrolei.
Ģērbi. Osmaņu galmā tika izstrādāta īpaša ģērbšanās etiķete. Bija svarīgi turbānu un halātu izmēri un krāsa. Stingri atbilstīgi rangam tika reglamentēts pat piedurkņu garums.
Saieti. Četras reizes nedēļā galminieki sapulcējās dīvāna sēžu zālē, pēc tam devās uz „iekšējām” palātām, kur izrādīja personisko padevību sultānam tā saucamā „bīstamā loga” priekšā. Nekad nebija zināms, vai sultāns patiesi aiz tā atrodas, vai tomēr nē.
Šāds logs ticis ieviests tādēļ, lai sultāna nejauši uzmestā nelabvēlīgā skata dēļ vien galminieks nepaliktu bez galvas, jo turpat blakus vienmēr atradās bende. Publiskās galvas ciršanas bija bieža izrāde lielajās pilsētās. Pie katras tādas ieejas vārtiem bija īpaša marmora kolonna, uz kuras tika sakarinātas nocirstās galvas publiskajai apskatei.
„Svētlaimības miteklis.” Telpa privātām audiencēm. Tajā sultāns ar saviem padomniekiem uzklausīja savus spiegus.
Harēms – „aizliegtais.” Plašas telpas, kurās mita sultāna sievas un piegulētājas. Harēmu apkalpoja tūkstošiem vergu, kas bija padarīti par einukiem. Parasti tie bija melnādaini, jo sultāni neuzticējās saviem tautasbrāļiem.
Sieviešu ietekme osmaņu galmā bija stipri ierobežota, taču tāda varēja būt sultāna favorītēm. Bez tam gadījās, ka sultāna atraitnes vadīja impēriju savu pārlieku jauno dēlu vietā XVII gs.
Pamazām osmaņu galms degradējās nevajadzīgā nežēlībā, kas galu galā noveda pie impērijas novājināšanās un nespējas pretimstāvēt iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem.
Līdz 1853.gadam turku sultāni dzīvoja Topkapi pilī Stambulā.

Osmaņu sultānu saraksts.

Osmans I (~1288.-1326.g.).
Orhans (1326.-1362.g.).
Murads I (1362.-1389.g.).
Bajazīds I (1389.-1403.g.).

Juku laiks (1403.-1413.g.). Tā kā Timurs jau plānoja Ķīnas karagājienu, tad viņš nedevās pilnībā iekarot Osmaņu impēriju. Timurs sekmēja dažu nelielu neatkarīgu emīru valstiņu izveidošanos Anatolijā, kas aizkavēja osmaņu ekspansiju austrumu virzienā veselas paaudzes garumā.
Pēc sagūstītā Bajazīda I pašnāvības 1403.gada martā Timurs sadalīja Osmaņu impēriju starp trim viņa dēliem – Suleimanam Edirni, Isam – Bursu, Mehmedam – Amasiju. Tomēr turku prinči nebija ar tādu sadali mierā un savā starpā sāka karus, kas turpinājās 10 gadu. Rezultātā virsroku guva Suleimans, kas noslēdza savienību ar Bizantiju, par to tai atdodot Salonikus.

Muhameds I (1413.-1421.g.).
Murads II (1421.g.–1444.g.). 
Muhameds II Iekarotājs (1444.-1446.g.).
Murads II (1446.-1451.g.) - otro reizi.
Muhameds II Iekarotājs (1451.-1481.g.) - otro reizi.
Bajazīds II (1481.-1512.g.).
Selims I Bargais (1512.-1520.g.).
Suleimans I Lieliskais (1520.–1566.g.). 
Selims II (1566.–1574.g.).
Murads III (1574.-1595.g.).
Muhameds III (1595.-1603.g.).

Ahmeds I (1603.-1617.g.).
Mustafa I ( 1617.-1618.g.).
Osmans II (1618.-1622.g.).
Mustafa I (1622.–1623.g.)
– otru reizi.
Murads IV (1623.-1640.g.).
Ibrahims (1640.-1648.g.).
Muhameds IV (1648.-1687.g).
Suleimans II (1687.-1691.g.).
Ahmeds II (1691.-1695.g.).
Mustafa II (1695.-1703.g.).
Ahmeds III (1703.-1730.g.).
Mahmuds I (1730.-1754.g.).
Osmans III (1754.-1757.g.).
Mustafa III (1757.-1774.g.).
Abdulhamīds I (1774.-1789.g.).
Selims III (1789.-1807.g.).
Mustafa IV (1807.-1808.g.).
Mahmuds II (1808.-1839.g.).
Abdalmadžīds (1839.-1861.g.).
Abdalazīzs (1861.-1876.g.).
Murads V (1876.g.).
Abdulhamīds II (1876.-1909.g.).
Muhameds V (1909.-1918.g.).
Muhameds VI (1918.-1922.g.).

Šarifs Huseins – Hašimītu dinastijas Mekas valdnieks gan 1924.gadā pasludināja sevi par kalifu un sultāna Muhameda VI pēcteci, taču viņu jau oktobrī „apklusināja” nākamais Saūda Arābijas karaļnama dibinātājs Ibn Saūds ar saviem vahabītiem.

Osmaņu impērija un līdz ar to monarhu dinastija tika likvidēta 1922.gadā revolūcijas ceļā. Pašlaik divu sultānu mazdēls pa tēva un pa mātes līniju ir Osmans Selahadins Osmanoglu. Viņš dzīvoja Ēģiptē līdz 1974.gadam, kad Turcija atļāva monarha pēctečiem atgriezties valstī.

Saites.
Osmaņu impērija.