Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Uz Marsu, dzīvības meklēšanai, drīzumā varētu nosūtīt DNS sekvenēšanas ierīci

Masačūsetas Tehnoloģiju institūta zinātnieki paziņojuši, ka sekmīgi turpina izstrādāt DNS sekvenēšanai paredzētu aparātu, kas spēs ilgstoši darboties kosmosa apstākļos. Ar šo ierīci tās veidotāji kādu dienu cer atrast dzīvību uz Marsa vai citviet Saules sistēmā.

Agrīnajā Saules sistēmas veidošanās periodā planētas, uz kurām tikko varēja būt radusies dzīvība, bieži tika pakļautas ievērojamiem meteorītu triecieniem, kas izrāva un aiznesa tālu prom izplatījumā lielus virsmas gabalus. Primitīvie Zemes organismi šādā veidā varēja nokļūt uz Marsa un, savukārt, Marsa radības - uz Zemes. Vienlīdz iespējams, ka, atbilstoši panspermijas teorijai, meteorīti, lidojot no kādas mums nezināmas vietas ārējā kosmosā, atnesa dzīvību gan uz Zemes, gan Marsa. Ja tā, pastāv iespēja, ka gan Zemes, gan potenciālajai Marsa dzīvībai, kuru varētu meklēt iežos zem planētas virskārtas (sk. "Dzīvība uz Marsa, iespējams, atrodas dziļi zem virskārtas", Aliens.lv, 16.04.2013 un "Zinātnieki: Marsa vide ir piemērota baktēriju izdzīvošanai", aliens.lv, 05.01.2013.) ir bijis kopējs priekštecis, ar kopēju DNS. Šādā gadījumā, - ja vien dzīvība uz Marsa patiešām ir, - atrodot uz Sarkanās planētas kādu bioloģisku substanci, to būtu iespējams analizēt ar Zemes DNS sekvenēšanas ierīci.

Eksperimentu ietvaros, ierīces sirds - mikroshēma - vispirms tika pakļauta tāda apjoma starojuma ietekmei, kādu, lidojot uz Marsu ar autonomu, robotizētu zondi, tā varētu saņemt starpplanētu telpā. Pēc tam, teikts MTI paziņojumā presei, ar šo ierīci veiksmīgi izdevās nolasīt baktērijas E. coli DNS secību, precīzi identificējot atbilstošo celmu.

Pārbaudes rezultāti liecina, ka mikroshēma kosmosā var saglabāt darbaspējas vismaz 2 gadus, kas ir pietiekami, lai sasniegtu Marsu un aptuveni pusotru gadu vāktu paraugus un analizētu datus, stāsta viens no darba grupas locekļiem, MTI Zemes, atmosfēras un planetāro zinātņu nodaļas pētnieks Kristofers Kerrs. Jau iepriekš Kerra grupa bija noskaidrojusi, ka kosmosa apstākļos darbaspējas saglabā arī sekvenēšanai nepieciešamie ķīmiskie reaģenti.

Uz Marsa, plānās atmosfēras, vājā elektromagnētiskā lauka un ozona slāņa trūkuma dēļ instrumentam būs jāiztur pastāvīgs kosmiskā starojuma "spiediens", kā arī regulāras, plašas apmplitūdas temperatūras izmaiņas, salam brīžiem sasniedzot pat mīnus simts grādu pēc Celsija skalas. "Mikroshēmai ar laiku varētu rasties arvien vairāk un vairāk nelielu, sīku bojājumu, kas samazinātu tās veiktspēju un precizitāti, taču mūsu testos nekas tāds neparādījās," saka Karrs. "Ierīce spēs veikt sekvenēšanu arī pēc misijas beigām."

Karrs norāda, ka DNS sekvenēšanu, vadoties no tiem pašiem pieņēmumiem, kas izteikti attiecībā uz dzīvības iespējamo atrašanos uz Marsa, varētu veikt arī tādās vietās kā uz Jupitera pavadoņa Eiropas, kur dzīvība var slēpties šķidro okeānu dzīlēs vai uz ledū iekaltā Saturna mēneša Encelāda,

Attēlā: Marss. NASA foto.

Avots:
web.mit.edu

Pirmo reizi publicēts 17.07.2013.