Andris. Maiju dižciltīgie Saules aptumsuma laikā veica asiņainus upurus, lai stiprinātu mirstošo Saules dievu
- Detaļas
- Kategorija: Blogi
-
20 Apr 2024
- Autors Redaktors
- Skatīts: 98
Mūsdienu pasaulē gaismas piesārņojums - ielu apgaismojums, elektroniskās reklāmas un pat pagalmu apgaismojums, liedz cilvēkiem redzēt zvaigžņotās nakts debesis.
Taču jau tūkstošiem gadu ilgi cilvēki, lūkojoties nakts zvaigžņotājās debesīs, bija izveidojuši debesu kartes, kas sniedza informāciju par kalendāra un lauksaimniecības cikliem. Viņi radīja arī kosmoloģiskas sistēmas, kas sākotnēji bija reliģiski priekšstati, lai izskaidrotu Visumu. Pirmsindustriālajās sabiedrībās dievi un debesis bija nesaraujami saistīti.
Debesis iemieso kārtību un cikliskumu. Vērojot debesis pietiekami ilgi, cilvēki ievēroja noteiktu ritmu debesu ķermeņu kustībā. Daudzas kultūras spēja paredzēt Mēness aptumsumus un dažas iemācījās prognozēt pat Saules aptumsumus.
Pirms tūkstoš gadiem maiju astronomiem, priesteriem un ķēniņiem Saules aptumsums bija ļoti satraucošs notikums.
Senās pasaules izcilie astronomi
Senie maiji bija izcili matemātiķi un astronomi. Viņu astronomi veica un dokumentēja sistemātiskus debesu ķermeņu - Saules, planētu un zvaigžņu, kustības novērojumus.
Balstoties uz šiem novērojumiem, senie maiji pirms modernājiem laikiem izveidoja vienu no precīzākajiem kalendāriem pasaulē, lai regulētu savu pasauli.
Senie maiji rūpīgi novēroja Sauli un cēla piramīdas, lai labāk varētu izsekot saulgriežiem un ekvinokcijām. Maiji izmantoja arī alas un akas, lai atzīmētu maksimālas dienas - divas reizes gadā tropos, kur Saule atrodās tieši virs galvas un objekti nemet vertikālas ēnas.
Maiji savus novērojumus dokumentēja kodeksos, no vīģes koka mizas papīra gatavotās salokāmās hieroglifu grāmatās - kodeksos.
Viens no četriem saglabājušajiem maiju kodeksiem - "Drēzdenes kodekss," datēts ar XI gadsimtu. Šī grāmata satur lielu daudzumu astronomiskas informācijas, kā arī daudz reliģiskas interpretācijas, kas pierāda: senie maiji spēja prognozēt Saules aptumsumus.
No kodeksa astronomiskajām tabulām pētnieki uzzina, ka senie maiji izsekoja Mēness mezgliem, diviem punktiem, kuros Mēness orbīta šķērso ekliptiku - Zemes orbītas plakni ap Sauli, kas no mūsu skatu punkta ir Saules ceļš pa mūsu debesim. Maiju astronomi bija izveidojuši tabulas, kas sadalītas 177 dienu Saules aptumsumu sezonās, kas ļāva prognozēt Saules aptumsumus.
Debesu kauja
Kāpēc gan senie maiji tik daudz laika veltīja debesu novērošanai?
Atbilde ir vienkārša. Proti, zināšanas ir spēks. Ja maiju priesteri-astronomi reģistrēja to, kas notiek noteiktu debesu notikumu laikā, viņi bija spējīgi jau iepriekš brīdināt un laikus veikt atbilstošus piesardzības pasākumus. Priesteri un valdnieki tad zināja, kā rīkoties, kādus rituālus veikt un kādus upurus nest dieviem, lai nodrošinātu iznīcināšanas, atdzimšanas un atjaunošanas ciklu turpināšanos.
Senie maiji saulrietu saistīja ar nāvi un pagrimumu. Tika uzskatīts, ka katru vakaru maiju saules dievs Kiničš Ahau veica bīstamu ceļojumu pa maiju pazemes pasauli Šibalbu, lai saullēktā piedzimtu no jauna. Saules aptumsumus senie maiji uzskatīja par pasaules gala vēstnesi.
Kiničš Ahau, kā saules dievs, nodrošināja labklājību un Visuma kārtību. Savukārt viņa brālis Čaks Eks, rīta zvaigzne (Venēra), vienmēr izraisīja karus un nesaskaņas. Abi dievi cīnījās par varu.
Abu dievu cīņu varēja redzēt debesīs. Saules aptumsuma laikā planētas, zvaigznes un dažreiz arī komētas ir redzamas pilnībā. Ja pozīcija ir pareiza, tad Venēra spoži mirdzēs aptumsušās Saules tuvumā. Senie maiji to interpretēja kā dieva Čaka Ek uzbrukumu. Tas ir minēts arī Drēzdenes kodeksā, kur mirstošais Venēras dievs parādas Saules aptumsuma tabulās un Saules aptumsumu koordinācijā ar Venēras cikliem, kas aprakstīti ar XV gadsimta beigām datētajā maiju "Madrides kodeksā."
Tā kā Kiničs Ahau-Saule bija paslēpies aiz Mēness, tad maiji uzskatīja, ka viņš mirst. Tāpēc, lai Saules dievs atkal varētu pildīt savus pienākumus un atjaunot līdzsvaru, bija jāveic atjaunošanas rituāli.
Dižciltīgie, īpaši maiju ķēniņs,veica asiņainus upurus, caurdūrot savus ķermeņus un savācot asins pilienus, kurus sadedzināja kā upurus Saules dievam. "Ķēniņa asinis" bija pats augstākais upurēšanas veids, kas bija domāts mirstošā saules dieva Kiniča Ahau stiprināšanai. Saskaņā ar maiju mītiem, dievi radīja pirmos cilvēkus no kukurūzas mīklas, kurai piejauca savas asinis. Maiju dižciltīgie Saules aptumsuma laikā ziedoja nelielu daļu savu karalisko asiņu, lai stiprinātu dievus.
Avots
