Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Sen izmirušas milzu haizivs zobu fosilijas iedvesmoja seno maiju jūras briesmoņu attēlojumu

Vidusamerikas (Meksikā, Gvatemalā un Belizā) klasiskā perioda (250.-900.g.) maiju pilsētās, arī tajās, kuras atradās dziļi iekšzemē un kur cilvēki nekad dzīvē nebija redzējuši okeānu, bija izplatīti haizivij līdzīga briesmoņa attēli.

Jauns, 2016.gada 21.novembrī britu tīmekļa arheoloģijas žurnālā “Antiquity” publicēts pētījums “Haizivis džungļos: maiju reālie un izdomātie jūras briesmoņi,” liecina, ka šo mistisko simbolu pamatā bija reāla pieredze.

Pētījuma autore, Džeimsa Medisona universitātē Harisonburgā (Virdžīnijas pavalsts) strādājošā antropoloģe Sāra Ņūmena (Sarah Newman) raksta, ka klasiskā perioda maiju ikonogrāfijā un arī radīšanas mītos attēloto pirmatnējo jūras briesmoņa tēlu iedvesmoja sen izmirušas aizvēsturiskas milzu haizivs, magalodona, zobu fosilijas, kuras atrastas vairākās, ar laika posmu pirms 1000.gada datētās, senākajās maiju pilsētās.

Ņūmenas pētījumi

Ņūmena par haizivju nozīmi seno maiju pasaules uzskatā un mākslā sāka interesēties pēc tam, kad bija izpētījusi starp 725. un 800.gadu ierīkotu ziedojumu slēptuvi, kura tika atrasta kādā piramīdā seno maiju pilsētā Elzocā, Petenas baseinā, Gvatemalas ziemeļos. Slēptuvē māla bļodas iekšienē glabājās 47 rekvīmhaizivju (Carcharhinidae dzimtai piederīgu haizivju grupa) zobi.

Ņūmena, ievērojusi, ka slēptuvē ievietoti vienīgi haizivs augšžokļa robainie zobi, vēlējās turpināt pētījumus, lai atrastu atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kā un kāpēc tirdzniecības vai citā ceļā haizivs zobi nonāca no jūras tālu esošās pilsētas, piemēram, Elzocā?
2. Vai iekšzemē dzīvojošie maiji saprata, ka šie zobi nāk no okeāna?

Haizivju medības un tirdzniecība

Rakstā Ņūmena paskaidro, ka piekrastē dzīvojošie maiji medīja haizivis. Tā kā haizivs, mirstot nogrimst, tad saprotams, ka maiju zemes iekšienē atrastie haizivs zobi nākuši no nomedītajām haizivim.

Tirgotāji no piekrastes rajoniem kopā ar haizivju zobiem un žokļiem izplatīja arī stāstus par briesmīgiem jūras dzīvniekiem. Klasiskajā maiju civilizācijas periodā tāli ceļojumi notika reti. Līdz ar to haizivs zobi iekšzemes maiju pilsētās nonāca starpcilšu tirdzniecības ceļā, nevis tieši no haizivju mednieku rokām.

Tomēr iekšzemē dzīvojošajiem maijiem bija pietiekami lielas zināšanas par haizivīm, kas liecina tikai par to, ka tām bija svarīga loma maiju dzīvē un pasaules uzskatā.

Megalodons

Laika periodā no pirms 26 milj.g. – 2,6 milj.g. pasaules okeānā lielākais plēsoņa bija Carcharodon megalodon haizivs. Izmirušās haizivs zobi, žokļi un skriemeļi atrasti vairākas vietās Centrālamerikā.

Fosilie megalodona zobi kā ziedojumi ir atrasti seno maiju pilsētās, piemēram, Palenkē (Meksikas dienvidos), kur arheologi uzgāja trīspadsmit šādus zobus.

Maiju ikonogrāfija

Haizivij līdzīga monstra attēli redzami uz seno maiju rituālo celtņu sienām un keramikas.

Ņūmena raksta, ka Sipakam (acteku Cipactli), seno maiju mākslā attēlotajam jūras briesmonim, ir viens, liels zobs, kas ļoti līdzīgs vairākās maiju pilsētās atrastajiem fosilajiem megalodona zobiem.

Sarežģītājā seno maiju ikonogrāfijā, kurā grūti izcelt kādu noteiktu atsevišķu detaļu, ir pārsteidzoši reālistiski reljefi, kuri attēlo haizivis ar divžuburainu asti un robainu augšžokli, kura centrā ir milzīgs zobs, livescience pastāstīja Ņūmena. Attēlojot šo milzīgo zobu, maiji to izgreznoja ar ikonām, kuras izmantoja arī nefrīta attēlošanai, tāda veidā atspoguļojot tādas īpašības, kā spīdīgs un ciets.

Seno maiju jūras briesmoņu attēlojumu raksturīga iezīme bija zāģa asmeņiem līdzīgu zobu rinda augšžoklī un apakšžokļa trūkums. Acīmredzot, seno maiju mākslinieki nekad nebija redzējuši abus haizivs žokļus kopā. Arī maiju iekšzemes pilsētās arheologu atrastie haizivs zobi nāk tikai no augšžokļa. No šiem artefaktiem tad arī veidojās maiju priekšstati par jūrā dzīvojošām briesmīgām, pārdabiskām radībām.

Tiesa, raksta Ņūmena, maiju pilsētās ir arī daži pat ļoti reālistiski haizivju attēlojumi. To var izskaidrot tādējādi, ka maiji bija redzējuši vērša haizivis, kuras no okeāna mēdza iepeldēt Meksikas un Gvatemalas upēs.

Maiju valdnieki sevi identificēja ar dievišķajām haizivīm

Klasiskā perioda maiju valdnieki nereti sevi identificēja ar varenajiem pusdieviem, haizivīm, iekļaujot to nosaukumu xook savos vārdos, piemēram, Tikalas dinastijas dibinātājs, I gadsimtā valdījušais Jaksebksuks (Pirmā Soļa Haizivs - Yax Ehb Xook) un Jaksčilānas valdniece Ikskabalksuka (Haizivs Spuras Kundze - Ix K'abal Xook), kura valdīja VIII gadsimtā.

Mīti

Daži maiju mīti vēsta par dievu vai varoni, kurš nogalina haizivij līdzīgu briesmoni, no kura ķermeņa rada zemi.

Reizēm xook zobs tika ievietots arī citu dievību mutēs. Ņūmena raksta: “Vienam no trim Elzocas Saules dieva variantiem haizivs zobs attēlots kā viņa centrālais priekšzobs ar asins lāsēm, kas pil no tā mutes. Šajā naktī asinis dzerošais Saules dievs saulrietā nogrimst rietumu jūras “kvēlojošā baseinā.” Asins krāsas pilieni, kas tek no mutes un sarkanais saulriets sāļajos jūras ūdeņos raisīja asociācijas starp sāļo garšu un plūstošo ūdeni, kas, iespējams, ir norāde uz vēl citu mītu par Citpatli, kur liels jūras briesmonis noķerts un nodurts ar šķēpu, padarot okeānu par asiņainu, vardarbīgi konfliktējošu briesmoņu valstību.

Okeāns seno maiju pasaules modelī

Jukatānas pussalā dzīvojošo maiju pasaules uzskatā jūra, kura iezīmēja zemes robežas visos virzienos, bija mājvieta dažādām dievībām un enerģijām, rakstīja Ņūmena.

No jūras nākušas lietas, piemēram, haizivs zobus, jūras gliemežvākus, jūras ežu adatas un koraļļus senie maiji lika ziedojumu traukos, lai savā kosmoloģiskajā modelī rituāli atainotu okeāna pasauli.

Senie maiji ticēja, ka šādās noslēgtās ziedojumu telpās izveidotais mikrokosmoss atveidoja makrokosmosu, bija ar to saistīts un nodrošināja dzīvības spēku pieplūdumu apkārtējai kopienai.

Seno maiju zināšanas par haizivīm

Ja pieņem, ka šo briesmoņu ar vienu lielu zobu attēlojumu radīšanu iedvesmoja seno maiju atrastās megalodonu fosīlijas, tad jāatzīst, ka viņi bija pirmie cilvēki pasaulē, kuri identificēja šos kainozoja ēras (~66milj.g.atpakaļ - līdz mūsdienām) dzīvniekus, raksta Ņūmena.

Senie maiji, veidojot savu unikālo pasaules izpratni, radīja savu versiju par mūsu pašu dabas vēsturi, kurā apvienoja dabā atrastās fiziskās liecības (fosilos haizivs zobus) ar mītiem, kurus viņi atzina par tikpat reāliem, cik artefakti, sacīja antropoloģe.

Avoti:
livescience.com
arstechnica.com
en.wikipedia.org/wiki/Megalodon 

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.