Katrīna I (1725.-1727.g.)
Krieviski - Екатерина I Алексеевна, Īstā vārdā Marta Skvoronska.
Krievijas impērijas ķeizariene no 1725. līdz 1727.gadam.
Radniecība. Par nākamās Krievijas ķeizarienes izcelsmi pastāv dažādas versijas. Pēc vēsturnieka E.Dunsdorfa versijas Katrīna I (Marta Skavronska) dzimusi Višķos. Vēlāk, kad kļuva bārene, aizvesta uz Krustpili pēc tam uz Alūksni, kur viņa kļuva par Alūksnes mācītāja un Bībeles tulkotāja latviešu valodā Ernesta Glika audžumeitu Kati.
Cara Pētera I mīļākā un pēc tam otrā sieva.
11 bērni - visi no Pētera I.
/Katrina_I.jpg)
Dzīvesgājums. Dzimusi 1684.gadā, pēc vienas no versijām - Jēkabpilī.
Dzīvojusi mācītāja Ernesta Glika ģimenē kā audžumeita.
Kā Pētera I sieva. Ziemeļu kara laikā, kad 1702.gadā grāfa Šeremetjeva vadītais krievu karaspēks ieņēma zviedru aizstāvēto Alūksnes pili, viņa kā gūstekne kopā ar Glika ģimeni no Alūksnes tika aizdzīta uz Krieviju - Pēterpili.
Bija Aleksandra Meņšikova mīļākā, pēc tam kļuva par ķeizara Pētera I mīļāko.
1711.gadā bija līdzi Pēterim I neveiksmīgā Prutas karagājiena laikā.
Apprecējās ar Pēteri I 1712.gadā Pēterpilī.
Kāpšana tronī. 1925.gadā mira Pēteris I. Uzreiz pēc viņa nāves sākās politiska krīze, jo imperators nebija atstājis skaidrus norādījumus par varas pārmantošanu. Pētera I līdzbiedri sāka cīņu par varu. Pēc vīra un cara Pētera I nāves kļuva par Krievijas imperatori un valdīja 2 gadus.
Sai situācijā lielā mērā bija vainojams Pats Pēteris I. 1722.gadā viņš bija izmainījis iepriekšējo troņa mantošanas kārtību. Ja iepriekš troņmantnieku nozīmēja testamentā vai kopsapulces lēmumā (piemēram, 1613.gadā Zemstes sapulce par ķeizaru izvēlēja Mihailu Romānovu), tad tagad Pēteris I noteica, ka šo jautājumu lems pats ķeizars. Tomēr Pēteris I neko nebija izlēmis.
Kādu laiku gan tika uzskatīts, ka par savu pēcteci Pēteris I vēlējies redzēt savu sievu Katrīnu. Tomēr pēdējie ķeizara dzīves gadi bija apgrūtināti ķildās ar lauleni, kuru viņš turēja aizdomās par nodevību (laulības pārkāpšanu?). Ir par ziņas, ka ķeizara veselība cieta no ķildām ar sievu. Viņi gan salaba pirms pašas Pētera I naves, tomēr Katrīnu par troņmantnieci Pēteris I tā arī pasludināt nepaspēja.
Pētera I līdzbiedru vidū bija daudzi, kuri atbalstīja Katrīnas kāpšanu tronī. Vispirms jau tie bija Aleksandrs Menšikovs un Andrejs Ostermans (Андрей Иванович Остерман) - faktiskais Krievijas ārpolitikas vadītājs.
Cits grupējums ar Holšteinas-Hotorpas hercogu un Pētera I meitas Annas vīru Kārli Frīdrihu priekšgalā uzstāja, lai par ķeizaru kļūtu tiešs vīrieša dzimuma pēctecis - Pētera I mazdēls, arī Pēteris, Alekseja dēls (Петр Алексеевич). Šo pozīciju atbalstīja arī veco krievu aristokrātu dzimtas - kņazi Goļicini, Repini, Dolgorukovi.
Drīzi pēc Pētera I nāves Aleksandrs Meņšikovs sasauca īpašu sapulci, kurai bija jāizlemj jautājums par troņa mantošanu. Tajā ņēma dalību senatori, Sinodes locekļi un vadošie militāristi. Katrīnas atbalstītāji bija nodrošinājušies arī ar gvardes atbalstu, kareivji ielauzās apspriežu telpā un paziņoja par savu atbalstu Katrīnai. Visai iespaidīgs bija arī skats, kad Semjonovas un Preobraženskas pulki bija nostādīti ierindā ēkas priekšā.
Tā ar armijas atbalstu par ķeizarieni kļuva Katrīna. Kā kompromiss par viņas troņmantnieku tika pasludināts Pēteris, Alekseja dēls. Gvarde pirmo reizi Krievijas vēsturē nodemonstrēja, ka ir svarīgs "arguments" troņa mantošanas jautājumos.
Katrīna I un jūras flote. Savas dzīves beigās vīrs Pēteris I bija sagatavojis krievu kuģu ekspedīciju uz Spāniju. Ekspedīcija devās ceļā 1725.gada maijā jau pēc Pētera I nāves, Katrīnas I valdīšanas laikā. Krievu kuģi veiksmīgi sasniedza Kadisu Spānijā un atgriezās 1726.gada maijā. Fregates tā arī neizdevās pārdot, tomēr šis bija pirmais veiksmīgais krievu flotes tālais kuģojums. Pēc tā krievi tik tālu vairs nebrauca gandrīz 40 gadus. Katrīna I nepievērsa uzmanību kara flotei, kuras stāvoklis bija pasliktinājies jau Pētera I valdīšanas pēdējos gados.
Ārpolitika. Jaunu iekarojumu viņas valdīšanas laikā nebija. Armijas nostiprināšana un jaunu kontingentu izvietošana, krievu ieceļošanas veicināšana okupētajās teritorijās, kalnrūpniecības sākums Sibīrijā. Pilsētu pašpārvalžu likvidēšana, gubernatoru iecelšana pilsētās, guberņu nodibināšanās.
Katrīna I un izglītība. Viņas valdīšanas laikā 1726.gada 7.janvārī (pēc vecā stila - 1725.gada 27.decembrī) Pēterpilī atklāta Krievijas Zinātņu akadēnija. Pavēli par akadēmijas dibināšanu bija parakstījis jau Pēteris I 1724.gada 28 janvāri (v.st.).
Pēc Katrīnas I kāpšanas tronī jaunā ķeizariene atsauca no trimdas bijušo Pētera I diplomātu Šafirovu un uzdeva viņam sastādīt Pētera I valdīšanas vēsturi.
Katrīnas I nāve. Mirusi 43 gadu vecumā 1727.gada 17.maijā Pēterpilī. Apbedīta Pēterpilī, Pētera un Pāvila katedrālē.
Sv.Katrīnas ordenis. Prutas karagājiens radīja ne mazums nostāstu un dažāda veida baumas. Pēc vienas no versijām, Katrīna, kas nešķirami atradās kara nometnē kopā ar Pēteri I, slepus nosūtījusi turku vezīram savas dārglietas un kažokādas - tas nu arī esot nosliecis lietu uz miera sarunām. Raksturīgi, ka pats Pēteris I neviļus atbalstījis šo versiju. 1714.gadā kā piemiņas zīmi par laulenes drosmīgo rīcību, viņš nodibināja Sv.Katrīnas sieviešu ordeni, kas svarīgumā bija otrais pēc Andreja Pirmsauktā ordeņa. Aversā bija iemūžināta ordeņa devīze "Par mīlestību un Tēvzemi" (krieviski - «За любовь и Отечество») bet otrā pusē "Ar darbiem līdzinās laulenim" (krieviski - «Трудами сравнивается с супругом»). Ar šo ordeni apbalvoja lielkņazienes, kā arī impērijas augstāko ierēdņu sievas - pec ordeņa piešķirsanas tās sauca par "kavalierdāmām." Kopumā divu gadsimtu laikā (1714.-1917.g.) ar Sv.Katrīnas ordeni tikušas apbalvotas 734 dāmas. Pirmā ordeņa kavalierdāma bija pati Katrīna, kas saņēma to no Pētera I rokām 1714.gada 24.novembrī.
Saites.
Krievijas ķeizari (?-1917.g.).
