Aliens

Kosmiskie brīnumi

Termins, kas plaši tiek pielietots astrobioloģijā. Ar to saprot kādu kosmisku objektu vai procesu, kuru vienkārši nekādi zinātne nespēj izskaidrot ar dabiskiem cēloņiem un kā vienīgais skaidrojums der mākslīga iejaukšanās.

Tādi "brīnumi" var rasties gan nejauši, gan arī astroinženieru darbības rezultātā no kādām ĀC. Krievu astrofiziķis Troickis (Троицкий) izteica pieņēmumu, ka "kosmiskā brīnuma" enerģētiskais līmenis nav mums šodien apjaušams atbilstošu izpētes līdzekļu neesamības dēļ. Troickis domā, ka aplūkošanas attālums, kādā šo "brīnumu" var aptvert pašā jaudīgākajā radioteleskopā, ir 100-1000 gg. Tāpatg arī astrofiziķis atzīmējis, ka tādā attālumā no mums atrodas visai daudz dīvainu objektu, kas gan pamazām pāriet izskaidrotu fenomenu kārtā, piemēram, vientuļnieces zvaigznes.

----------------------------------------

Mēģinājumi uztvert citu civilizāciju raidītos signālus (radiosignālus, optiskos signālus, materiālos signālus, piemēram, „svešas” zondes) ir tikai viena no Ārpuszemes saprāta meklēšanas stratēģijām. Otra meklēšanas stratēģija, ko formulēja slavenais padomju laiku astrofiziķis Josifs Šklovskis, ir „kosmiskā brīnuma” meklēšana, pēc kā nešaubīgi varētu konstatēt augsti attīstītas ārpuszemes civilizācijas aktivitātes pēdas. Tas ļautu lokalizēt tās atrašanās vietu Visumā. Ar terminu „brīnums” Šklovskis apzīmēja parādības, kuras no astronomijas viedokļa būtu neiespējami izskaidrot citādi kā kādas augsti attīstītas ārpuszemes sabiedrības „zvaigžņu inženierijas” izpausmes. Astronoms konstatējis novirzes no prognozēm, ko paredz viņa zinātne, apgalvotu, ka viņa redzeslokā nonākuši mērķtiecīgas darbības produkti. Kādas ārpuszemes civilizācijas inženiertehniskās aktivitātes izpausmēs, ko astronoms definētu kā „brīnumu” kuru nav iespējams izskaidrot dabiskā veidā. 
Pie tam šādi „brīnumi” būtu uzlūkojami nevis par kaut kādu plānveidīgu signalizāciju, kuras uzdevums būtu eventuāliem kosmiskiem novērotājiem paziņot par dzīvības eksistenci, respektīvi, par savu esamību, bet gan par augsti attīstītas civilizācijas pastāvēšanas blakusproduktu. Tāda gadījumā šī civilizācija patērē ļoti daudz enerģijas, kas salīdzināma ar zvaigžņu enerģijas patēriņu. Astronomi varētu pamanīt tikai „zvaigžņu inženierijas” izpausmes. Tas tad arī būtu tas „brīnums” pēc kura varētu izdarīt secinājumus par augsti attīstītas civilizācijas lokalizāciju konkrētā Galaktikas vai Visuma rajonā. 
Var teikt, ka „brīnumi” ir kādas ārpuszemes civilizācijas astroinženieriskās izpausmes. Šklovskis monogrāfijā „Visums, dzīvība, saprāts” min vairākus hipotētisko „brīnumu” piemērus. Piemēram, mākslīgi izraisītus supernovu sprādzienus un ķīmiska elementa tehnēcija līnijas dažu retu zvaigžņu spektros. Dabā tehnēcijs nav sastopams. Tas sabrūk dažu tūkstošu gadu laikā. Uz Zemes tas tiek iegūts mākslīgi. Tāpēc tehnēcija klātieni zvaigznēs starojumā varētu izskaidrot ar to, ka kāda ārpuszemes civilizācija to „iebērusi” zvaigznes „ugunskurā.” Lai zvaigznes spektrā tehnēcija līnijas kļūtu pamanāmas, pietiktu ar dažiem miljoniem tonnu.
Ļoti interesantu minējumu izteicis filozofijas doktors Pols Laviolets. Viņš savā grāmatā „Galaktikas valoda: ārpuszemes vēstījums mums?” (The Talk of the Galaxy: An ET Message for Us?) apgalvo, ka pulsāri ir kādas augstas tehnoloģijas bākas, kuras uzstādījušas augsti attīstītas ārpuszemes civilizācijas. Šis „bākas”- pulsāri tiek izmantoti, lai signalizētu par galaktikas notikumiem, piemēram, par superviļņa tuvošanos. Par to, kas ir supervilnis un kādas katastrofālas sekas tas varēja izraisīt pagātnē un kādas varētu izraisīt nākotnē Pols Laviolets stāsta citā grāmatā, kuras nosaukums ir „Zemes apšaude: cilvēces izdzīvošana pēc apokalipses.” Par pulsāriem vajadzētu izveidot atsevišķu eseju. Lai vai, kā, bet pulsāri varētu būt iekļaujami „Kosmisko brīnumu” kategorijā. Tā vismaz domā Andris.
Līdz šim astronomi nav pamanījuši „brīnumu” (vai tiešām?). Vismaz oficiāli viņi par to nav informējuši pasaules sabiedrību.

Daisona sfēra. Amerikāņu fiziķis Frīmens Daisons bija viens no tiem zinātniekiem, kas uzskatīja, ka augstāk minētās inženiertehniskās aktivitātes rašanās kāda noteiktā civilizācijas attīstības posmā ir pilnīgi iespējama. Jo attīstoties civilizācijai, aug tās vajadzība pēc enerģijas. Un lai apmierinātu šo vajadzību, neizbēgami ikvienai civilizācijai būs jāmeklē aizvien jauni enerģijas avoti (tā kā savā ziņā enerģētiskās krīzes var būt labs stimuls attīstībai, jo tas paver iespējas atklāt jaunus enerģijas avotus vai arī optimizēt enerģijas patēriņu). 1960.gadā viņš izteica ideju, ka augsti attīstīta civilizācijas varētu pārveidot savu sauļu sistēmas tādā veidā, ka centrālo zvaigzni (sauli) apņemtu demontētu planētu un planetoīdu apvalks. Ieguvums būtu optimāla zvaigznes enerģijas izmantošana. Šie veidojumi tika nosaukti par „Daisona sfērām.” „Daisona sfēras” izturētos kā optiskajā diapazonā neredzami infrasarkanā starojuma avoti. Gandrīz 25 gadus šādi objekti tika meklēti bez jebkādiem rezultātiem. Lūzums notika 1985.gadā, kad pazīstamais krievu astrofiziķis V.I.Šlišs IAU (Internacionālā astronomu apvienība) speciālizlaidumā paziņoja par pieciem objektiem, kuru pēdas ar infrasarkano uzņēmumu palīdzību uztaustījuši IRAS satelīti. Visi pieci infrasarkanā starojuma avoti uzvedās tieši tā, kā to bija paredzējis Daisons. Šie objekti atrodas nepilnu 3 līdz 60 gaismas gadu attālumā. Tātad, tomēr...?

Industriāla starojuma pēdas? Astrofiziķis Aleksejs Arhipovs no Ukrainas radioastronomijas institūta SETI problēmām veltītajā konferencē Budapeštā (tā, šķiet, notikusi 1987./1988.gadā) paziņoja, ka viņa institūts četrām Saulei līdzīgām mūsu kaimiņzvaigznēm konstatējis starojumu, kas līdzinās Zemes „industriālajam starojumam.” Šā starojuma avotu attālums no mātes zvaigznes esot identisks ar to, kāds tiek uzskatīts par piemērotāko apdzīvotu planētu rajonam. Starojuma avoti lokalizējami: Eridānas zvaigznājā, šeit ir zvaigzne HD 21899, kas atrodas 88 gaismas gadu attālumā; Hidras zvaigznājā - zvaigzne HD 100623, kas atrodas 31 gaismas gada attālumā; Ērgļa zvaigznājā - zvaigznes HD 187691 un HD 187923, kas attiecīgi atrodas 59 un 52 gaismas gadu attālumā. Pie minētajām zvaigznēm atrodas „industriālā starojuma” avoti. 
Šis pats astrofiziķis 1990.gada 1.martā paziņoja, ka viņš esot atklājis noslēpumainu radiostarojumu, kas esot „tipisks industrijas starojums.” Starojuma avots atrodas Ērgļa zvaigznāja rajonā. Šajā zvaigznājā 16 gaismas gadu attālumā atrodas Saulei līdzīga zvaigzne - Atairs. Tās virsmas temperatūra gan ir nedaudz karstāka - 8000 grādu pēc Kelvina. Šīs zvaigznes tuvumā atrodas savādo radiosignālu avots (tā raksta Larss A.Fišingers).

Saites:
Astroinženierija.