Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Senās Ēģiptes faraoni (~3100.-30.g.pmē.)

Vispārpieņemts apzīmējums Senās Ēģiptes ķēniņiem, sākot ar XXII dinastiju oficiāls valdnieku tituls. 

Faraonu nosaukumi un tituli. Grieķu valodas cilmes vārds faraons nozīmē Senēģiptes valsts ķēniņu. Senēģiptiešu valodā senos ķēniņus sauca par per-o (burtiski - "Lielā māja"), kas bibliskajā tradīcijā pārtapa par faraonu.
Līdz XXII dinastijai vārds faraons nebija ķēniņa titulā, kas sastāvēja no 5 "lieliem vārdiem": personiskā vārda un 4 ķēniņa vārdiem (tie tika doti kāpjot tronī).
Iesākumā termins apzīmēja ķēniņa pili un tikai Jaunās valsts XXIII dinastijas laikā tā sāka saukt arī pašus ķēniņus.
Faraonus godāja visādos iespējamos cildinošos epitetos - "lielā saule," piemēram, vai "...Viņš ir saule, kas redz ar saviem stariem." Milzīgi faraonu attēli atradās svētnīcās blakus Dievu attēliem.

Faraonu kroņi. Faraoni valkāja dažādus kroņus: Augšēģiptes - baltu, Lejasēģiptes - sarkanu, sarkanbaltu - apvienotās Ēģiptes.

Faraonu vara. Faraoni tika uzskatīti par Dievu ieceltiem valdniekiem un tā arī attiecīgi pielūgti. Saskaņā ar senēģiptiešu mitoloģiskajiem priekštatiem faraons bija Saules dēls, Hora zemes iemiesojums un Ozīrisa mantinieks. Tik neierobežota vara kā faraoniem, nevarēja būt cilvēkiem.
Faraoni bija galvenie noteicēji pār zemes, izejvielu un pērtikas resursiem, kā arī Ēģiptes iedzīvotājiem.

Ēģiptes faraonu saraksti. Mūsu rīcībā gandrīz nav rakstīto avotu, kas nepastarpināti vēstītu par Senās Ēģiptes valsts agrīnā perioda politisko dzīvi un sociālekonomiskajām pārmaiņām. Agrākais zināmais valdnieku saraksts ir tā saucamais Palermas akmens  - ar V dinastijas pirmo pusi datēta akmens stēla, kuras lielākais fragments kopš XIX gs. II puses glabājas Palermas muzejā Itālijā. Lai gan ir liecības, ka pastāvējuši arī senāki – un līdz ar to, iespējams, precīzāki – pirmo dinastiju valdnieku saraksti, līdz mūsdienām tie nav saglabājušies.
Vienu no Ēģiptes faraonu sarakstiem sastādījis priesteris un vēsturnieks Manetons. Viņš faraonus sadalījis 30 dinastijās laikā no Pirmsdinastiju perioda līdz pat Aleksandra Lielā iebrukumam. Tādejādi Senās Ēģiptes vēsturi pieņemts dalīt Agrīnajā (I un II dinastijas), Senajā (III-VIII dinastijas), Vidējā, Jaunā un Vēlīnajā valstīs. Faraonus pirms I dinastijas pieņemts saukt par Pirmsdinastiskā perioda valdniekiem.
Ilgu laiku Manetona saraksts bija vienīgais ar kuru nodarboties speciālistiem, līdz 1843.gadā Parīzes Valsts bibliotēka ieguva Karnakas Ķēniņu sarakstu, kurā bija uzskaitīti Ēģiptes valdnieki no vissenākajiem laikiem līdz XVIII dinastijai. Vēl kādās kapenēs tika atrasts arī Sakāras Ķēniņu saraksts, kas tagad tiek glabāts Kairas Ēģiptes muzejā. Seti svētnīcas galerijā divās ailēs izkārtoti ne mazāk par 76 ķēniņu vārdiem. Šī liste ieguvusi Abīdas Ķēniņu saraksta nosaukumu.

Hronoloģisks faraonu saraksts. Sastādīt patiesu Senās Ēģiptes valdnieku hronoloģisku sarakstu ir visai komplicēts uzdevums. Viens no grūtību iemesliem ir tas, ka, izskatās, senēģiptieši visai maz vērības piešķīruši laikam.
Līdz ar to vēsturnieku vidū pastāv dažādas versijas par pirmās senēģiptiešu faraonu dinastijas valdīšanas sākuma gadiem. Piemēram, Flinders Petrijs, viens no zinātniskās eģiptoloģijas dibinātājiem, kādā XX gs. 20.gadu beigu publikācijā, kā valsts izveidošanos laiku nosauca 4553.g.pmē.
Mūsdienu pētnieki tik sen atpakaļ laikā vairs neskatās un, atbilstoši uzkrātajām zināšanām, piedāvā jaunākus hronoloģiskos atskaites punktus, visbiežāk posmā no 3100. līdz 2900.g.pmē. Aplēses, pēc kurām tie tiek noteikti, galvenokārt balstās uz atsevišķiem priekšmetiem vai celtnēm ar valdnieku vārdu uzrakstiem, Petrija izstrādāto un vēlāko pētnieku papildināto apbedījumu piedevās atrasto trauku tipoloģijā pamatotu relatīvo secību, kam XX gs. II pusē pievienoja arī radioaktīvā oglekļa datējumu sērijas. Absolūtas, vispārpieņemtas agrīno dinastiju hronoloģijas izveidei traucēja C14 analīžu iespējamās kļūdas lielā amplitūda (300-400 gadu robežās) kā arī senlietu tipoloģijas subjektivitāte – par jaunu tipu uzlūkotas stila formas patiesībā var būt iepriekš nezināmas jau esošā variācijas.
Atrodamās ziņas pa kripatiņai bija izkaisītas visdažādākajās vietās, un no tām pakāpeniski veidojās Ēģiptes valdnieku hronoloģija. XVII un XII dinastiju sākuma gadi tika noteikti kā pirmie, pateicoties aprakstītajām Sīriusa parādīšanām pie debesīm, kas iezīmēja ēģiptiešu Jauno gadu.

Ēģiptes ķēniņu saraksti sākas ar mītiski seno dievu valdīšanas periodu pirmsdinastiskajā periodā. Lai gan senie hronisti par to liecina visai skaidri un nepārprotami, mūsdienu oficiālā zinātne to dēvē par pasakām.

12 dievu dinastija – dibināta 10 000 gadu pirms Lielajiem plūdiem, tātad apmēram pirms 23 500 gadiem:

Pirmā Dievu dinastija sastāvoša no septiņiem dieviem (sākās ar Ptahu un beidzās ar Horu). Šī dinastija kopā valdīja 12 300 gadu. Karnakas Ķēniņu saraksts.

Ptahs – „iekārtotājs.” Pēc Manetona sniegtajām ziņām Ptahs bijis Ēģiptes valsts dibinātājs un pirmais ķēniņš. Atdeva troni savam pirmdzimtajam dēlam Ra.
Ra - „starojošais.” Ieguva troni no tēva un kopš tiem laikiem atrodas ēģiptiešu dievu panteona galvgalī.
Šu un Tefnuta - pirmais nozīmē „sauszemi,” otrais – „veldzi.” Šis pāris, kurš ir Ra bērni, ieguva troni pēc Ra.
Gebs un Nuta – otrais pāris, kas ieguva troni, jo bija iepriekšējā pāra bērni. Nozīmēja attiecīgi „tas, kurš paceļ zemi” un „pagarinātās debesis.” Šim pārim bija 4 bērni: Ozīriss, Izīda, Sets un Nebt-Hata.
Ozīriss – apprecēja māsu Izīdu.
Sets – apprecēja māsu Nebt-Hatu.
Hors - valdīja 300 gadu.

Tad notika konflikts dievu starpā saukts par Pirmo piramīdu karu. Rezultātā varu ieguva otrās Dievu dinastijas pārstāvji.

Otrā Dievu dinastija (sākās ar Totu un bija pie varas tikai 1570 gadu). Tas bijis miera un attīstības laiks, sakrita ar vēlīno akmens laikmetu Tuvo austrumu teritorijā. Tad cilvēkam tika dota civilizācija.

Tots jeb Hefests jeb Saurids – pavēlējis celt Lielo piramīdu.
Tifons. Abīdas Ķēniņu saraksts.
Izīdas dēls (Hors?)
Krons.

Trešā Pusdievu dinastija. Pēc tam valdīja 30 Pusdievi no Memfisas kopumā 3650 gadu, kurus bija nozīmējis iepriekšējās dinastijas valītājs Tots. Tā beidzās 3450.g.pmē. Divas Dievu dinastijas un 30 pusdievu valdīšanas laiks ilga 17 520 gadu (12 300 + 1570 + 3650 = 17 520).

Turīnas ķēniņu kanons vēsta, ka noslēpumaina ķēniņu pusdievu rase ar nosaukumu „Hora pēcnācēji” (Šamsut Hor) valdījusi valstī 13 420 gadu līdz pat Agrīnajam dinastiskajam periodam, kas sākās ap 3100.g.pmē. Bez tam šis pats dokuments norāda uz tādiem ilgiem dažu pusdievu dinastiju valdīšanas periodiem kā 33 200 gadu vai 23 200 gadu.

Ceturtais Haosa un anarhijas periods. Ilga 350 gadus (no 3450.–3100.g.pmē.). Ēģipte bija sadrumstalota, šai laikā valdīja 10 faraoni, arī laikam no Memfisas.

Dievi un pusdievi – valdīja 1255 gadus. Pēc viņiem vēl citi valdnieki – 1817 gadu. Pēc tiem vēl 30 citi valdnieki – emfitijieši (1790 gadu). Pēc tiem vēl 10 valdnieki – fintijieši (350 gadu). „Mirušo garu un Dieva dēlu valdīšana turpinājās 5813 gadu” !!! Šī rindkopa nav sakārtota un hronoloģiski neiederas!!! 

Piektais posms - cilvēku faraonu valdīšana. Sākās aptuveni 3100.g.pmē.

Sincēlijs (Konstantinopoles patriarhijas vietvaldis VIII gs.) – saglabājis senēģiptiešu rokrakstus, kuros runāts par 30 dinastijām 130 paaudzēs, kas valdījušas 36 525 gadus.

Pirmsdinastiskie faraoni. To eksistence un vārdi visai diskutabli. Tomēr tolaik jau bija sākusi veidoties rakstība, un tā laika faraonu vārdi mums ir zināmi. Tie gan nav tālāk pieminēti vēlākās senēģiptiešu annālēs un tādēļ dažkārt tiek dēvēti par 0.dinastijas faraoniem.
      Skorpions.
      Narmers.

AGRĪNAIS DINASTIJU PERIODS. Pirmo divu dinastiju faraoni pēc Manetona ziņām bijuši no Tinas pilsētas Augšēģiptē, tādēļ šo laiku mēdz saukt arī par Tinitas periodu. To pierāda arī arheoloģiskie atradumi, jo tieši Tinā arī uzietas atbilstošo faraonu kapenes. Šai periodā līdz ar Augšas un Lejas valstu apvienošanu sākas Ēģiptes valsts vēsture. Lai pamatotu savas pretenzijas uz abām Ēģiptes daļām, viņi uzcēla galvaspilsētu Memfisu Nīlas deltas dienvidu daļā tieši uz Augšēģiptes un Lejasēģiptes robežas.

I dinastija (~3100.–2890.g.pmē.). Menesu dinastija. F.Pitrijs uzskatīja, ka tā sākusies ap 4777.g.pmē., Bristeds – 3400.g.pmē., bet dažas citas autoritātes domā, ka 2850.g.pmē. Patlaban uzskata, ka dinastijā bijuši 8 ķēniņi. Reizēm sarakstā tiek iekļauta arī viena valdniece – Dena māte Merneita, kura, domājams, valdīja sava dēla mazgadības laikā.
      Meness (no ~3100.g.pmē.).
      Aha (~3085.-?g.pmē.).
      Džers (~2900.g.pmē.).
      Vadžs. (Wadj)
      Dens. 
      Anedžibs. 
      Semerhets.
      Kā.

II dinastija (2890.–2686.g.pmē.). Par šo dinastiju zināms daudz mazāk nekā par Pirmo. Manetons norāda, ka tā cēlusies no Abīdas. Kāds no II dinastijas faraoniem sūtījis ekspedīciju uzzināt, kas noticis ar Atlantīdu. Tā beigusies bez rezultātiem.
      Hetepsekhemwy.
      Renebs. (Reneb)
      Ninečers (Ninetjer)
      Sends. (minēts krievu enciklopēdijā)
      Peribsens (~2700.g.pmē.).
      Hasehemuns (~2650.g.pmē.).


VECĀ VALSTS. Šis nosaukums saistās ar lielo piramīdu celtniecības laikiem.

III dinastija (2650.-2575.g.pmē.). Daži pētnieki šo dinastiju pieskaita pie Vecās valsts dinastijām, citi – pie Agrīnā dinastiju perioda. Mēs šeit pieturamies pie Manetona paustās klasifikācijas. Manetons kā dinastijas dibinātāju minējis Sanahtu.
      Sanahts (2650.-2630.g.pmē.).
      Džosers (2630.-2611.g.pmē.).
      Sekhemkets (2611.-2603.g.pmē.).
      Haba (2603.-2599.g.pmē.).
      Huni (2599.-2575.g.pmē.).

IV dinastija (2575.-2467.g.pmē.). Manetona ķēniņu saraksts satur dažus IV dinastijas beigu valdnieku vārdus, kas nav atrasti nekādos citos avotos. Domājams, tas norāda uz iekšējām cīņām Ēģiptē šai laikā.
      Snefers (2575.-2551.g.pmē.).
      Hufu (2551.-2528.g.pmē.).
      Džedefra (2528.-2520. g.pmē.).
      Hafre (2520.-2494.g.pmē.).
Varbūt šeit kādu brīsniņu valdījis Hefrēna dēls Šeiru, taču īsti nav zināms.
      Nebka (2494.-2490.g.pmē.).
      Menkaurs (2490.-2472.g.pmē.).
      Šepseskafs (2472.-2467.g.pmē.).
      Imhoteps un Hentkavesa (2467.-2465.g.pmē.).

V dinastija (2465.-2345.g.pmē.). V dinastijai par galveno dievu kļuva Ra, un visi šis dinastijas ķēniņi tika uzskatīti par "Ra dēliem." Šo faraonu valdīšanas laikā tika uzbūvēts septiņu piramīdu komplekss Abuzīrā. V dinastijas faraonu valdīšanas gados ir juceklis. Dinastijas beigu periodā Džedkārs Brīnišķīgā valdīšanas laikā Ra kultu nomaina Ozīrisa kults,bet pēdējā faraona Unasa piramīdā parādās pirmie "Piramīdu teksti."
      Userkafs (2465.-2458.g.pmē.).
      Sahurs (2458.-2446.g.pmē.).
      Neferirkārs (2477.-2467.g.pmē.).
pārtraukums (2467.-2453.g.pmē.)
      Neusers (2453.-2422.g.pmē.).
pārtraukums (2422.-2426.g.pmē.)
      Shepseskare Ini (2426.-2419.g.pmē.).
      Neferefrs (Neferefre) (2419.-2416.g.pmē.).
      Nenserrs.
      Menkauhor (2422.-2414.g.pmē.).
      Džedkāre Brīnišķīgais (2414.-2375.g.pmē.).
      Unass (2375.-2345.g.pmē.).

VI dinastija (2345.–2184.pmē.).
      Tets (2345.–2333.g.pmē.).
      Peps I (2332.–2283.g.pmē.).
      Merenrs (2283.-2278.g.pmē.).
      Peps II (2278.–2184.g.pmē.).

??? Nitokrisa (2184.-2181.g.pmē.), arī Nitokrida, Neitikerta - Hērodota "Vēsturē" minēta kā pēdējā un septītā VI dinastijas valdniece.


PIRMAIS STARPPERIODS (2184.–2150.g.pmē.). Šis periods sākas pēc Vecās valsts katastrofiskā sabrukuma, un tikai Memfisā vēl saglabājas šķietama valsts. Šai laikā nomainījās 4 dinastijas - 7.-10., un vairāk kā 30 faraoni.

7,8.,9. un 10.dinastiju periods (2150.-1986.g.pmē.).

VII dinastija. Pēc Manetona šīs dinastijas pēdējās 70 dienās tronī drudžaini nomainījušies 70 faraoni. Iespējams, šai dinastijā bijis faraons Šufu, kura laikā ap 2100.g.pmē. tika uzbūvēta piramīda, un tajā uzietas milzu putna atliekas.

VII un VIII dinastija.
      Netrikare. 
      Menkare. 
      Neferkare II.
      Neferkare III.
      Djedkare II.
      Neferkare IV.
      Merenhor.
      Menkamin I.
      Nikare.
      Neferkare V.
      Neferkahor. 
      Neferkare VI.
      Neferkamin II. 
      Ibi I.
      Neferkaure.
      Neferkauhor.
      Neferirkare II.
      Wadjkare.
      Sekhemkare.
      Iti.
      Imhotep.
      Isu.
      Iytenu.

IX un X dinastijas.
      Neferkare
      Heti. (Kheti) Vairāki faraoni ar tādiem vārdiem. Arī Ahtoi.
      Meri Hathor(?).
      Merikare.
 

VIDĒJĀ VALSTS. Senās Ēģiptes vēstures periods, kas aptver Mentuhotepa II Tās attīstību noteica Tēbu valdnieki, kuri gāza Herakleopoles valdniekus un atkal apvienoja valsti. Šis ir XI-XIII dinastiju valdīšanas laiks, kultūras uzplaukuma laiks.

XI dinastija (2125.–1985.g.pmē.). Pēc citiem datiem: 2133.-1991.g.pmē. Kopumā šai dinastijā bijuši 7 faraoni. XI dinastijas faraoni Montu atzina par vienu no galvenajiem panteona dieviem. Viņš bija XI dinastijas faraonu "personīgais dievs," kura vārds bija faraona vārda sastāvdaļa.
      Antefs I. (Antef I, Intef I)
      Antefs II. (Antef II, Intef II)
      Antefs III. (Antef III, Intef III)
      Mentuhoteps II (2055.–2004.g.pmē.).
      Mentuhoteps III (2004.–1992.g.pmē.).
      Mentuhoteps IV (1992.-1987.g.pmē.).

XII dinastija (1985.–1795.g.pmē.). Šīs dinastijas sākumu datumu datēja kā vienu no pirmajiem senēģiptiešu ķēniņu hronoloģijā sakarā ar aprakstītajām Sīriusa parādīšanām pie debesīm.
      Amenemhets I (1985.–1955.g.pmē.).
      Senusrets I (1956.–1911.g.pmē.).
      Amenemhets II (1911.–1877.g.pmē.).
      Senusrets II (1877.–1870.g.pmē.).
      Senusrets III (1836.–1817.g.pmē.).
      Amenemhets III (1817.–1772.g.pmē.).
      Amenemhets IV (1772.–1763.g.pmē.).
      Neferusebeka (1763.-1759.g.pmē.).

 

OTRAIS STARPPERIODS (1750.-1550.g.pmē.). Hiksu klejotājciltis ap 1730.g.pmē. ielauzās Nīlas ielejā un sagrāba valsti. Varu savās rokās hiksi notur veselu gadsimtu, kamēr tos padzina Tēbu ķēniņi.

XIII dinastija. 
      Vegafs vai Ugafs (1783.-1779.g.pmē.). (Wegaf)
      Amenemhat-senebef.
      Sekhemre-khutawi.
      Amenemhets V.
      Sehetepibre I.
      Iufni.
      Amenemhets VI.
      Semenkare.
      Sehetepibre II.
      Sewadjkare.
      Nedjemibre.
      Sebekhoteps I (1730.-1726.g.pmē.).
      Renisenebs.
      Hors I.
      Amenemhets VII.
      Sebekhoteps II.
      Khendjer.
      Imira-mesha.
      Antefs IV.
      Seth.
      Sebekhoteps III.
      Neferhoteps I (1696.-1686.g.pmē.).
      Sihathor (1685.-1685.g.pmē.).
      Sebekhoteps IV (1685.-1678.g.pmē.).
      Sebekhoteps V (1678.-1674.g.pmē.).
      Iaib (1674.-1664.g.pmē.).
      Ay (1664.-1641.g.pmē.).

      Ini I.
      Sewadjtu.
      Ined.
      Hori.
      Sebekhoteps VI.
      Dedumes I.
      Ibi II.
      Hors II.
      Senebmiu.
      Sekhanre I.
      Merkheperre.

XIV dinastija. Hiksu kundzības sākums.
      Nehesi.
      Khatire.
      Nebfaure.
      Sehabre.
      Meridjefare.
      Sewadjkare.
      Heribre.
      Sankhibre.
      Kanefertemre.
      Neferibre.
      Ankhkare.

XV dinastija. Saukta par "Hiksu dinastiju," jo to pēc līdzības ar ēģiptiešu centralizētās varas sistēmu dibinājuši hiksu iekarotāji XVII gs.pmē. Tās galvaspilsēta atradās Nīlas deltas austreņos - Avarisā. 
No Manetona mums zināmi ir 6 hiksu faraonu vārdi: Šamuqenu, 'Aper-'Anati, Sakir-Har, Khiyan (1615.-1575.g.p.m.ē.), Ipepi (1575.-1532.g.pmē.}, Khamudi (1532.-1522.g.pmē.). Turīnas papirusā № 1874 minēti 7 hiksu faraonu vārdi (X. 14-20), taču tie visi nodzēsti.
      Salitis.
      Bnon.
      Apachnan
jeb Khian.
      Apophis
jeb Auserre Apepi.
      Khamudi.

XVI dinastija. Pēdējā hiksu dinastija, kuru gāza Tēbu valdnieki.
      Anat-Her.
      User-anat.
      Semqen.
      Zaket.
      Wasa.
      Qar.
      Pepi III.
      Bebankh.
      Nebmaatre.
      Nikare II.
      Aahotepre.
      Aaneterire.
      Nubankhre.
      Nubuserre.
      Khauserre.
      Khamure.
      Jacob-Baal.
      Yakbam.
      Yoam.
      Amu. 

Pēdējam dinastijas faraonam vajadzētu būt Apopam III (???).

XVII dinastija (1580.g.pmē.-?). Tēbu noma ķēniņi, kas darīja galu hiksu kundzībai Ēģiptē.
Sitčins šo dinastiju pieskaita jau pie Jaunās valsts. Pēc ziņojumiem par Sīriusa parādīšanos pie debesjuma kā pirmo ēģiptiešu faraonu listē izdevās diezgan precīzi datēt XVII dinastijas valdīšanas sākumu ar 1580.g.pmē. 
Ap 1571.g.pmē. Tēbu nomarhs Seknenra, XVII dinastijas aizsācējs, padzina vietvaldi un aizsāka plašu sacelšanos. Pēc 50 gadus ilgušas karadarbības hiksi tika pilnībā sakauti un atkāpās uz Sinaja pussalu. No hiksiem ēģiptieši pārņēma virkni apbruņojuma elementu: kaujas ratus, metāla bruņucepures un bruņukreklus, jaunus zobenu veidus un kompozītloku, kā arī parādījās virkne aizguvumu valodā un reliģijā. Avarisa tika pārdēvēta par Rāmsesu.
      Antefs V.
      Rahoteps.
      Sobekemzafs I.
      Djehuti.
      Mentuhoteps VII.
      Nebirau I.
      Nebirau II.
      Semenenre.
      Suserenre.
      Sobekemzafs II.
      Antefs VI.
      Antefs VII.

      Tao I. (Senakhtenre)
      Tao II (~1571.g.pmē.). (Sekenenre) Dēls un pēctecis - Kamess.
      Kamess (~1590.g.pmē. vai līdz 1580.g.pmē.). (Wadjkheperre) Kamoss. It kā XVII dinastijas pēdējais faraons.
     
Sekenenrs.
Radniecība. Sekenenrs (Tao II) dēls un pēctecis.
      Dzīvesgājums. Iesākumā valdīja tikai Dienvidēģiptē (1.-13.nomos), kamēr delta un Vidusēģipte atradās hiksu valdīšanā. Viņš vadīja ēģiptiešu atbrīvošanās karu pret hiksiem - pieteica karu hiksu faraonam Apopam III (nezināma vieta faraonu sarakstā) un uzvarēja to ap 1590.g.pmē. (???), sakaujot tā karaspēku pie Neterūsija (uz ziemeļiem no Hermopoles) un sagrābjot lielāko daļu Vidusēģiptes.
Ap 1571.g.pmē. Tēbu nomarhs Sekenenrs, XVII dinastijas aizsācējs, padzina vietvaldi un aizsāka plašu sacelšanos. Pēc 50 gadus ilgušas karadarbības hiksi tika sakauti un atkāpās uz Sinaja pussalu. Avarisa tika pārdēvēta par Ramzesu. Tomēr Sekenenrs krita kaujā ar hiksiem, tādēļ tronī kāpa mazgadīgais Jahmess I, ar ko aizsākas Senās Ēģiptes Jaunās valsts posms.
Klejotāju valdīšana ilga 108 gadus, bet vēl pēc viņu aiziešanas ēģiptiešu faraoni vēl ilgi bažīgi raudzījās uz austrumiem. Pēc hiksu aiziešanas, lielākā daļa zemju nonāca monarhu rokās.

JAUNĀ VALSTS. (1580.–1070.g.pmē.). Senās Ēģiptes vēsturē par Jaunās valsts sākumu pieņemts uzskatīt Jahmesa I valdīšanas periodu. Politiskās varas nostiprināšanās periods. Ēģipte šai laikā ralizē militāru ekspansiju uz kaimņvalstīm.

XVIII dinastija (1550.–1290.g.pmē.). Pēc Sitčina 1567.-1320.g.pmē.
      Jahmess I (1539.–1514.g.pmē.).
      Amenhoteps I (1514.–1493.g.pmē.).
      Tutmess I (1493.–1481.g.pmē.).
      Tutmess II (1491.–1479.g.pmē.).
      Hatšepsuta (1473.–1458.g.pmē.).
      Tutmess III (1504.–1450.g.pmē.).
      Amenhoteps II (1427.–1392.g.pmē.).
      Tutmess IV (1419.–1386.g.pmē.).
      Amenhoteps III (1382.–1344.g.pmē.).
      Amenhoteps IV (1350.–1334.g.pmē.).
      Smenkhare (1336.-1334.g.pmē.).
      Tutanhamons (1334.–1325.g.pmē.).
      Eije (1325.-1321.g.pmē.).
      Horemhebs (1323.–1295.g.pmē.).

XIX dinastija (1295.–1186.g.pmē.). Šai laikā Ēģiptes valsts sasniedz lielu uzplaukumu, īpaši faraona Ramzesa II laikā. Pēc viņa nāves iestājas jukas, kuras novērš tikai Ramzess III no XX dinastijas.
      Ramzess I (1295.–1294.g.pmē.).
      Seti I (1294.–1279.g.pmē.).
      Ramzess II (1279.–1213.g.pmē.).
      Merneptahs (1213.-1203.g.pmē.).
      Amenmesse (Menmire) (1203.-1200.g.pmē.).
      Seti II (1200.–1194.g.pmē.).
      Siptahs (1194.-1188.g.pmē.).
      Taserts (Sitremeritamun) (1187.-1185.g.pmē.).

XX dinastija (1186.–1069.g.pmē.). Vēsturniekiem pieņemts tos nosacīti dēvēt par "Ramesīdiem," jo tiem visiem, izņemot dinastijas dibinātāju Setakhtu, vārdā atrodama sakne Ramesu - "dzimis Ra."
Šīs dinastijas sākumā turpinājās jukas, kas valstī bija izcēlušās vēl pēc XIX dinastijas faraona Ramzesa II nāves. Mieru un kārtību valstī nodibināja faraons Ramzess III. Pēc tam Ēģipte nonāca Amona priesteru varā. 20.dinastijas periods ir maz izpētīts sakarā ar avotu trūkumu.
      Setnahts (1186.-1184.g.pmē.).
      Ramzess III (1184.–1153.g.pmē.).
      Ramzess IV (Hekamaatresetepenamun) (1153.-1147.g.pmē.).
      Ramzess V (Usermaatresekheperenre) (1147.-1143.g.pmē.).
      Ramzess VI (1143.-1136.g.pmē.).
      Ramzess VII (Usermaatresetepenre) (1136.-1129.g.pmē.).
      Ramzess VIII (Usermaatreakhenamun) (1129.-1126.g.pmē.).
      Ramzess IX (Neferkaresetepenre) (1126.-1108.g.pmē.).
      Ramzess X (Khepermaatresetepenre) (1108.-1099.g.pmē.).
      Ramzess XI (Menmaatresetepenptah) (1099.-1069.g.pmē.).
      Ramzess XII (1070.g.pmē.).

 

TREŠAIS STARPPERIODS (1070.-715.g.pmē.). Uzplaukuma un pagrimuma peiods, kurā ieskaita 4 dinastijas: no XXI-XXIV.

XXI dinastija (1069.–945.g.pmē.). Šī dinastija sastāvēja jau no Amona priesteriem jeb "priesteru ķēniņiem." Kā pirmo ķēniņu reizēm šai dinastijai pieskaita Herihoru - Amona virspriesteris Tēbu svētnīcā, kas bija sagrābis varu Augšēģiptē un Kušas ziemeļu apgabalos pēc faraona Ramzesa XII nāves 1070.g.pmē. un kurš bija pieņēmis ķēniņa titulatūru. Herihora izcelsme un valdīsanas ilgums nav zināmi. Viņa valdīšanas laikā notika laicīgās un garīgās varas apvienošanās, kas dažiem zinātniekiem (B.Turajevam, Dž.H.Brestedam) likusi izteikt hipotēzi par teokrātijas iedibināšanos šai laikā Ēģiptē.
      Smedes (1070.-1044.g.pmē.). (Nesubanebdžed) Smendess. Lejasēģiptes ķēniņš.
      Amenemnisu (1040.g.pmē.).
      Psuseness I (1040.–992.g.pmē.).
      Amenope (993.-984.g.pmē.).
      Osochor (984-978.g.pmē.).
      Siamuns (978.-959.g.mē.).
      Psuseness II (959.-945.g.pmē.).
(Pasebahaenniut)

XXII dinastija (945.-712.g.pmē.) - Pirmā lībiešu dinastija. Rezidence - Būbastija. Abas XXII un XXIII dinastijas eģiptoloģijā tiek sauktas par lībiešu dinastijām, jo tās veidoja lībiešu izcelsmes faraoni. Lībiešu nonākšana pie varas Ēģiptē notika nevis iekarojumu rezultātā, bet gan ilgstošas un mierīgas lībiešu iedzīvotāju ienākšanas un apmešanās rezultātā ar asimilāciju ēģiptiešu vidē. Daļa no lībiešu cilšu augstmaņiem un karavadoņiem sāka dienēt ēģiptiešu valsts amatos, līdz pamazām izvirzījās un kļuva par faraoniem. Šo dinastiju laikā rezidences bija Būbastija un Tanīsa.
      Šešonks I (945.-924.g.pmē.).
      Osorkons I (924.-909.gpmē.).
      Takelots I (909.-?).
      Šešonks II (?-883.g.pmē.).
      Osorkons II (883.-855.g.pmē.).
      Takelots II (860.-835.g.pmē.).
      Šešonks III (835.-783.g.pmē.).
      Pami (783.-773.g.pmē.).
      Šešonks IV (773.-735.g.pmē.).
      Osorkons III (735.-712.g.pmē.).

XXIII dinastija - Otrā lībiešu dinastija. Rezidence - Būbastija.
      Pedubaste I (828.-803.g.pmē.).
      Osorkons IV (777.-749.g.pmē. ).
      Peftjauwybast (740.-725.g.pmē.).

XXIV dinastija (725.-715.g.pmē.). Šīs dinastijas laikā visa Ēģipte nonāca nūbiešu varā.
      Tefnahts (725.-720.g.pmē.).
      Bokhoriss (720.-715.g.pmē.).


JAUNĀ VALSTS. To dibināja nūbieši, sagrābjot varu visā Ēģiptē.

XXV dinastija (760.–664.g.pmē.). Saukta arī par "Etiopu dinastiju." Kušas valsts ķēniņi iebruka no dienvidiem un sagrāba varu Ēģiptē. Tie nodibināja savu dinastiju Napatas pilsētā. Šīs dinastijas laikā valsti sagrāba asīrieši Asarhadona vadībā un asīrieši 671.g.pmē. ieņēma Memfisu.
      Kašta. Minēts kā pirmais šai dinastijā krievu enciklopēdijā.
      Pianhs (747.-716.g.pmē.).
      Šabaks (712.-698.g.pmē.).
      Šabataks (698.-690.g.pmē.).
      Taharka (690.–664.g.pmē.).
      Tantamani (664.-657.g.pmē.).

XXVI dinastija (664.–525.g.pmē.) - Saīsas dinastija. Šo dinastiju vēsturnieki nosaukuši par Saīsas, jo tur atradās galvaspilsēta. Par dinastijas dibinātāju uzskata Nēho I - vienu no mazajiem Saīsas valdnieciņiem Nīlas deltā dodekarhijas laikā, kas valdīja 8 gadus - ap 672.-664.g.pmē. Saīsas dinastijas laikā vēlreiz izdevās apvienot Ēģipti, tiesa, bez Nūbijas. Sakari ar Grieķiju atdzīvināja tirdzniecību un kultūru. Pēdējo valdnieku Psametihu III uzvarēja persiešu ķēniņš Kambīzs II pie Pelūzijas un ar to īstā ēģiptiešu Ēģiptes vēsture bija beigusies (bet ir taču vēl XXIX un XXX dinastijas - !? Red.).
      Psametihs I (664.-610.pmē.).
      Nēho II (610.-595.g.pmē.).
      Psametihs II (595.–589.g.pmē.).
      Aprijs (589.-570.g.pmē.).
      Jahmess II (570.–526. g.pmē.).
      Psametihs III (526.-525.g.pmē.).

XXVII dinastija (525.-404.g.pmē.) - Ahemenīdu persiešu dinastija. Tā ir iekarotāju persiešu dinastija. Nostiprinājās Kambīza II, Dārija I Histaspa un Kserksa I laikā, bet Dārija II laikā pagrima. Valsts kļuva par spēcīgāku valstu laupījumu.
      Kambīzs II (525.-522.g.pmē.).
      Dārijs I Lielais (521.-486.g.pmē.).
      Kserkss I (486.-466.g.pmē.).
      Artakserkss I Garrocis (465.-424.g.pmē.).
      Dārijs II (424.-404.g.pmē.).

XXVIII dinastija (404.-399.g.pmē.).
      Amirtejs (404.-399.g.pmē.). (Amyrtaios)

XXIX dinastija (399.-380.g.pmē.).
      Neferits I (399.-393.g.pmē.).
      Psammuts (393.g.pmē.).
      Ahoriss (393.-380.g.pmē.).
      Neferits II (380.g.pmē.).

XXX dinastija (380.-343.g.).
      Nektanebs I (380.-362.g.pmē.).
      Tahs
 (365.-360.g.pmē.).
      Nektanebs II (360.-343.g.pmē.).

 

OTRAIS PERSIEŠU PERIODS (343.-332.g.pmē.).

XXXI dinastija - Otrā Ahemenīdu persiešu dinastija. Persieši atkal saviem valdījumiem pievienoja Ēgipti, kad Artakserkss III piespieda bēgt pēdējo XXX dinastijas faraonu Nektanebu II. Ēģipte bija atkritusi no Ahemenīdu impērijas V gs.pmē. beigās.
      Artakserkss III (343.-338.g.pmē.).
      Arsess (338.-336.g.pmē.).
      Dārijs III Codomannus (335.-332.g.pmē.).

 

GRIEĶU–ROMĀŅU PERIODS (332.g.pmē.–395.g.).

Maķedonijas ķēniņu dinastija. Aleksandrs Lielais 332.g.pmē. iekaroja Ēģipti un ar to sākās grieķu-romāņu periods Ēģiptē.

       Aleksandrs Lielais (332.-323.g.pmē.).
       Fīlips Aridejs ( 323.-316.g.pmē. ).

Aleksandrs IV (316.-304.g.pmē.).
Radniecība. Tēvs - Maķedonijas Aleksandrs. Māte - Roksana, Baktrijas princese.
Biogrāfija. It kā 310.g.pmē. to kopā ar māti nogalināja Kasandra (kaut kas nesaskan ar gadu skaitļiem!).

Ptolemaju dinastija (323.-30.g.pmē.). Dinastija pārņēma varu Ēģiptē pēc Aleksandra Lielā dibinātās lielvalsts sairšanas. Tās laikā Ēģipte vēlreiz ieguva politisku neatkarību un sasniedza arī lielāko politisko varenību, kad tā iekaroja teritorijas Ziemeļsīrijā un paplašināja valdījumus Mazāzijā. Visi 15 šīs dinastijas vīriešu kārtas ķēniņi nesa Ptolemaju vārdu un valdīja Ēģiptē nepilnus 300 gadus. 

Tālāk no 30.g.pmē. Ēģiptes zemē valdīja Romas imperatori un tas jau ir pavisam cits stāsts.

Raksti.
Ar jaunākajām metodēm precizēta Senās Ēģiptes senākā hronoloģija - vienota valsts radusies ap 3100.g.pmē.


Saites.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).