Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Noskaidrots, kas patiesībā notika ar 524.g.pmē. Ēģiptes dienvidos pazudušo Kambīza armiju

Viena no visu laiku lielākajām vēstures mīklām ir persiešu ķēniņa Kambīza II 50 000 vīru lielās armijas pazušana Ēģiptes tuksnesī 524.g.pmē. Leidenes universitātes (Nīderlandē) profesors Olafs Kapers uzskata, ka viņam ir izdevies noskaidrot, kas patiesībā noticis.

Hērodots: Kambīza armija pazuda, uznākot smilšu vētrai pusceļā uz Sīvas oāzi

Sengrieķu vēsturnieks Hērodots (484.-425.g.pmē.) savā „Vēsturē” stāsta par to, ka Kīra II dēls Kambīzs II nosūtījis 50 000 vīru lielu karaspēku uz Sīvas oāzi iznīcināt Amona orākulu. Izgājis no Tēbām (Luksoras) tuksnesī, karaspēks atpakaļ tā arī neatgriezās.

Vēstures tēvs par Kambīza II armijas mīklaino pazušanu raksta sekojošo: " (..) bet tos, kurus Kambīzs sūtīja karā pret amoniešiem, pavadoņi izveda no Tēbām, un ir noteikti zināms, ka viņi nonākuši līdz Oāzes pilsētai, kas atrodas no Tēbām septiņu dienu gājumā pa tuksnesi. Šo apgabalu helēniski [grieķiski] sauc par Svētlaimīgo salu… Kas noticis pēc tam, par to zina stāstīt tikai amonieši un tie, kas no viņiem to dzirdējuši, cits neviens neko nezina, jo līdz amoniešiem persieši nav atgriezušies, nedz arī atgriezušies atpakaļ, bet amonieši stāsta sekojošo.

Kad persieši gājuši pa tuksnesi un atradušies apmēram pusceļā starp amoniešiem un Oāzi un pašlaik ēduši brokastis, sacēlusies briesmīga dienvidu vētra, kas nesusi milzīgus smilšu mākoņus un persiešus pilnīgi apbērusi. Tā viņi arī pazuduši, un amonieši to zina stāstīt par šo karagājienu.”

Pazudušās Kambīza armijas meklējumi

Sengrieķu vēsturnieka fantastiskais stāsts par persiešu armijas izzušanu smilšu vētras laikā jau krietnu laiku bija daudzu diskusiju cēlonis. Ēģiptologs Olafs Karpers nekad tam nav ticējis. Jau kopš XIX gadsimta gan amietieri, gan profesionāli arheologi meklēja noslēpumaini pazudušo Kambīza armiju. Daži pat loloja fantastiskas cerības atrast nebūt ne mazo persiešu karaspēku pilnā apbruņojumā apraktu kaut kur zem Ēģiptes tuksneša smiltīm. Tomēr ilgā laikā periodā iegūta pieredze liecina, ka smilšu vētrā iet bojā tikai retais, nemaz nerunājot par veselas armijas pazušanu, skeptiski par šiem centieniem izsakās nīderlandiešu ēģiptologs.

Petubastis III

Kapers uzskata, ka Kambīza armija nepazuda, bet tika sakauta un iznīcināta: „Mani pētījumi pierāda, ka karaspēks nedevās viss vienkārši pārgājienā pa tuksnesi, tā galamērķis bija Dahlas (Dachla) oāze. Tajā atradās ēģiptiešu nemiernieku līdera Petubasta III karaspēks. Viņš uzbruka Kambīza armijai no slēpņa un šāda veidā, vadot operācijas no oāzes, atkarojis lielu daļu Ēģiptes. Pēc tam Petubastis III Memfisā licis sevi kronēt par faraonu.”

Meistarīga Darija I veikta manipulācija rada leģendu par smilšu vētru

Fakts, ka veselas 50 000 vīru lielas armijas bojāeja tik ilgu laika periodu bija neskaidra, lielā mērā ir persiešu ķēniņa Dārija I nopelns. Viņš, divus gadus pēc Kambīza II karaspēka sakāves, izlejot daudz asiņu, beidzot apspieda ēģiptiešu pretošanos persiešu okupācijai. Dārijs I, cenzdamies noslēpt priekšteča apkaunojošo sakāvi, saistīja to ar dabas stihiju. Pateicoties efektīvajai politiskajai manipulācijai ar vēstures faktiem, 75 gadus pēc šiem notikumiem Hērodota rīcība bija tikai nostāsts par smilšu vētru.

Nejauši izdarīts atklājums

Pie šā atklājuma Karpers nonāca nejauši. Pēdējos desmit gadus, sadarbojoties ar Ņujorkas un Lečes (Lecce, Itālija) universitātēm, viņš veica izrakumus Amheida un Dakhlas oāzēs. Šī gada sākuma Karpers uz sena tempļa blokiem atšifrēja pilnu Petubasta III titulu sarakstu. Atšifrētie uzraksti uz akmens blokiem norāda, ka templis persiešu perioda sākumā Ēģiptē tika izmantots kā cietoksnis, sacīja Karpers. „Saliekot trūcīgo informāciju par Petubasti III, ko mēs esam ieguvuši izrakumos Amheidā, kopā ar Hērodota stāstu, mēs spējām rekonstruēt to, kas patiesībā notika,” - turpināja ēģiptologs.

Noslēgumā jāsaka, ka šādi pētījumi ir svarīgi kaut vai tāpēc, lai saprastu cik uzticamus avotus izmantojis Hērodots, rakstot savu fundamentālo darbu „Vēsture.”

Augšējais attēls: Kambīza II tikšanās ar faraonu Psametiku III. Adrien Guignet glezna. XIX gs. vidus. Avots: wikimedia.org.

Avoti:
phys.org
sci-news.com
Teiksmainā senatne: izlase / [sastādījis un no grieķu valodas tulkojis G.Lukstiņš]. Rīga: Liesma, 1969-1970. 2 sēj. 

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.