Karpatu kalni
- Detaļas
- Publicēts 25 Decembris 2015
- Skatīts: 4653
Kalnu sistēma Viduseiropas austreņos tagadējo Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas, Moldāvijas un Ukrainas teritorijās.
Raksturlielumi. Veido līdz 1500 km garu, uz ZA izliektu loku no Bratislavas (Mazie Karpati) līdz Dzelzs Vārtiem pie Donavas. Platums ZA ap 250 km, DA līdz 430 km, centrālajā daļā ap 100 km.
Vidējais augstums ap 1000 m, augstākā virsotne Gerlaha smaile - 2655 m.
Ģeoloģija. Alpīnās oroģenēzes kroku kalni. Karpatu ārējo tektonisko joslu veido sakrokoti, salauzīti krīta un paleogēna smilšakmeņi, māla slānekļi. Kulisveidīgi izvietotās grēdas ietver Beskidus, Karpatu DA daļu, Vrančas kalnus u.c. Centrālajā kristālisko iežu (granīti, gneisi) joslā ietilpst Tatri, Meža Karpati (A-Karpatu daļa Ukrainā), Fegeraša masīvs, Mazie un Baltie Karpati u.c. Vulkāniskie pacēlumi - Kremnicas kalni, Štjavnicas kalni, Beržeņi, Mātra, Vihorlats, Pjetrosa kalns u.c. veido Karpatu iekšējo tektonisko joslu.
Orogrāfiski Karpatus iedala Rietumkarpatos, Austrumkarpatos un Dienvidkarpatos (Transilvānijas Alpi). Karpatu sistēmā ietilpst arī Apuseni un Transilvānijas plato.
Karpatu saposmojums ar tektoniskajām ieplakām padara tos samērā viegli pārejamus. Daudzas pārejas (galvenokārt Rietumkarpatos) 500-800 m vjl. Pleistocēnā apledojums klāja Augstos Tatrus un Dienvidkarpatu augstieņu masīvus (Fegerašu, Paringa grēdu, Retezatu).
Izrakteņi: dabasgāze, kālija sāļi, vārāmā sāls, ozokerīts, naftas, dzelzs, pelimetālu, dzīvsudraba rūdas, dabisko būvmateriālu tufa un andezīta atradnes. Minerālūdeņu avoti.
Vēsture. Romieši valdīja Dākijā, un, protams, zināja par Karpatu kalniem, tomēr vienota nosaukuma šai kalnu sistēma toreiz nebija. Antīkajiem cilvēkiem nebija arī priekšstata par atsevišķu to daļu saistību un attiecībām.
Tā sauktie Ptolemaja kalni ir tikai daļa Karpatu kalnu. Droši vien, ka Karpatus kopumā dēvēja par Bastarnas Alpiem, šāds nosaukums sastopams Peitingera tabulā.
Klimats. Mērens pārejas klimats no jūras klimata uz kontinentālo klimatu. vidējā temperatūra jūlijā no 18o priekškalnēs līdz 21o dienvidu un 3o kalnu augšējā joslā, janvārī no -3 līdz -5o priekškalnēs un -10o kalnu augšējā joslā. Nokrišņi no 800-1200 mm gadā D līdz 1600 mm galvenokārt ZR nogāzē.
Hidroloģija. Donavas (Vāha, Hrona, Tisa, Olta u.c.), Vislas un Odras baseina upes. Ezeri nelieli, galvenokārt augstkalnu, ledāju veidoti. Augstākais ūdenskritums - Zirga ūdenskritums (Rumānija).
Dzīvā daba. Līdz 550-600 m vjl. ziemeļos un 700-800 m vjl. dienvidos - ozolu meži, līdz 1100-1250 m ziemeļos un 1300-1350 m dienvidos dižskābaržu meži; kalnu meža brūnās augsnes. Jauktie meži līdz 1200-1300 m vjl. ziemeļos un 1500-1550 m dienvidos skujkoku meži (egles, retāk lapegles, priedes) līdz 1500-1600 m vjl. ziemeļos un 1700-1800 m dienvidos; kalnu meža brūnās un podzolētās augsnes. Subalpīnajā joslā (1500-2000 m) kalnu pļavas ( goli," "poloņinas") mijas ar līkmežu (kalnu priežu zvilnājs, paegļu vai alkšņu un rododendru audzes Dienvidkarpatos). Augstāk - alpīnās pļavas, klintis.
Dzīvnieki: lāči, vilki, lūši, caunas, mežacūkas, stirnas. Daudz rezervātu un dabas parku - Tatru Nacionālais parks, Karpatu rezervāts, Peninu, Vitošas tautas parks.
Daudzos Karpatu rajonos kūrorti: Zakopane un Kriņica Polijā, Sinaja Rumānijā, Truskaveca Ukrainā u.c.
Tūrisms un alpīnisms.
Saites.
Tatri.
Kalni.
