Ēģiptē izstāda rekonstruētu faraonu iebalzamēšanas gultu

Ēģiptē pagājušajā nedēļā publiskai apskatei izstādīta rekonstruēta faraonu iebalzamēšanas gulta, kas pirms 3000 gadiem tikusi izmantota, lai mirušo ķermeņus sagatavotu mumifikācijai.

Lasīt tālāk ...

Amonhotepa III aizlūgumu tempļa drupās atrastas astoņas kara dievietes Sehmetas statujas

"Memnona kolosu un Amenhotepa III tempļa konservācijas projekta" (MKATKP) arheologu komanda, kurā Dr.Hurigas Suruzjanas (Hourig Souridzian) vadībā strādā vācu un ēģiptiešu zinātnieki, Luksorā, Nīlas rietumu krastā, netālu no Valdnieku ielejas esošajā Amonhotepa III aizlūgumu templī nesen atrada vēl astoņas no melnā granīta izcirstas senēģiptiešu kara dievietes Sehmetas statujas ar lauvas galvām. 

Lasīt tālāk ...

Izraēlā uzietas senākās zināmās akmeņlauztuves

Jeruzālemes Ebreju universitātes arheologi centrālajā Izraēlā izpētījuši pirms aptuveni 11 000 gadiem tapušas akmeņlauztuves. Par Ķeizarkalnu sauktā vietā, apmēram 300 m v.j.l. augstā pacēlumā, kas atrodas 35 km uz rietumiem no Jeruzālemes, agrā neolīta cilvēki lielos apjomos ieguvuši darbarīku izgatavošanai nepieciešamo kramu.

Lasīt tālāk ...

Seno babiloniešu astronomi 1400 gadus pirms eiropiešiem Jupitera kustības aprēķināšanai izmantoja ģeometrisku metodi

Seno babiloniešu astronomi, apsteidzot eiropiešu zinātniekus par 1400 gadiem, planētu kustības aprēķināšanai izmantoja ģeometriju. Šo sensacionālo atklājumu veica Humbolta universitātes Berlīnē zinātnes vēsturnieks Metjū Osendrijvers (Mathieu Ossendrijver), kurš iztulkoja un atbilstoši izskaidroja piecās māla plāksnītēs iespiestus ķīļraksta tekstus. Pētījums 2016.gada janvāra beigās publicēts žurnālā Science.

Lasīt tālāk ...

Vai Lielajā piramīdā atklāta faraona Hufa kapa kamera?

Pēc tam, kad nesen īstenotā piramīdu skenēšanas projektā Gīzas Lielajā piramīdā atklāja termiskas anomālijas, no jauna uzliesmojušas spekulācijas un diskusijas par to, tajā atrodas slepena, vēl neatklāta, iespējams, paša faraona Hufa kapa kamera.
Zinātnieki un amatierpētnieki faraona apbedījumu Lielajā piramīdā meklē jau kopš XIX gadsimta, taču līdz šim visi meklējumi bija nesekmīgi.

Lasīt tālāk ...

Noskaidro piederību vēl vienam faraones Hatšepsutes celtam templim

Strādājot sen zināmā, taču arheoloģiski iepriekš nepētītā, klintī izcirstā templī, kas atrodas Gebeleinā, Auģšēģiptē, apmēram 30 km attālumā uz dienvidrietumiem no Luksoras, Varšavas universitātes arheologu komanda atklāja, ka to būvējusi savulaik no vēstures izdzēstā valdniece Hatšepsute.

Lasīt tālāk ...

Sakāras nekropolē Anubisa katakombās atrasti 8 miljoni suņu mūmiju

Anubisu, nāves un pazemes dievu ar šakāļa vai suņa galvu senie ēģiptieši pielūdza tik lielā mērā, ka Sakārā blakus viņa svētnīcai tika ierīkotas apakšzemes suņu kapenes - katakombas, kurās pētnieki, pēc vairāku gadu izrakumiem, uzgājuši apmēram 8 miljonus kucēnu un pieaugušu suņu mūmijas, teikts šī gada jūnijā britu arheoloģijas žurnālā "Antiquity" publicētājā pētījumā.

Lasīt tālāk ...

Pētījums: jau seno asīriešu karavīri cieta no posttraumatiskā stresa sindroma

Anglijas Raskina universitātes (Lielbritānija) zinātnieki, izpētot 3000 gadus senus mezopotāmiešu tekstus, atklāja senākās rakstiskās liecības par tā saukto posttraumatisko stresa sindromu, no kura cietuši jau seno asīriešu karavīri. 

Lasīt tālāk ...

Tēbu nekropolē uzietas simboliskas Ozīrisa kapenes

Ēģiptē, Tēbu nekropolē, Šeiha Abdelkurnas (Sheikh Abd el-Qurna) apbedījumu laukā spāņu-itāļu arheologu komanda izpētes projekta "Min" ietvaros atklājusi simboliskas seno ēģiptiešu mirušo un auglības dieva Ozīrisa kapenes.

Melni krāsotais, kapeņu Kampp-327 iekšienē atrastais mītiskais „Ozīrisa kaps” ir sarežģīts daudzlīmeņu komplekss, kas veido daļu no lielākajām Mina kapenēm. 

Pētījumi vēl arvien turpinās un jādomā, ka visai drīz uzzināsim jaunas, interesantas detaļas par nesen atklāto mītisko „Ozīrisa kapu.”

Lasīt tālāk ...

Asīrijas impērijas bojāeju sekmēja klimata izmaiņas un demogrāfiskais sprādziens VII gs.pmē.

Asīrijas impērijas bojāejas cēloņi bija ne tikai pilsoņu kari un politiskie nemieri. Arheoloģiskie, vēsturiskie un paleoklimatiskie dati liecina, ka kādreiz senajā pasaulē tik varenās Asīrijas lielvalsts sabrukumā lielu lomu spēlēja arī klimata izmaiņas un demogrāfiskais sprādziens, teikts žurnālā „Climatic Change” publicētajā Ādama Šneidera (Kalifornijas Sandjēgas universitāte, ASV) un Selima Adala (Anatolijas Civilizāciju pētniecības centrs, Turcija) rakstā. 

Lasīt tālāk ...