Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Tuvie Austrumi

Valdnieku ielejā atklātas iepriekš nezināmas faraonu bērnu kapenes

Kuriem cilvēkiem Senajā Ēģiptē bija privilēģija mūžīgo dzīvi pavadīt kopā ar faraonu? Atbildi uz šo jautājumu mēģina sniegt Bāzeles universitātes ēģiptologi, kuri izrakumos Valdnieku ielejā, kas atrodas netālu no Luksoras pilsētas, faraonu kapeņu tuvumā atraduši apakšzemes kapenes ar tajās apbedītiem apmēram 50 cilvēkiem, - galvenokārt divu faraonu ģimenēm piederīgām personām, tostarp maziem bērniem un zīdaiņiem.

Lasīt tālāk ...

Vai beidzot atrisināts noslēpums, kā senie ēģiptieši transportējuši akmens bluķus piramīdu celtniecībai?

Senie ēģiptieši piramīdu celtniecībai paredzētos smagos akmens bluķus transportējuši milzīgās koka ragavās, kuras strādnieki vilkuši pa tuksneša smiltīm. Lai ragavas labāk slīdētu un samazinātu kustību apgrūtinošo berzi, senēģiptiešu strādnieki smiltis aplējuši ar ūdeni, - tā secinājusi starptautiska fiziķu komanda, kura pētījusi berzes un ūdens satura daudzuma attiecības dažāda veida smiltīs.

Pētījumā, kas publicēts žurnāla "Physical Rewiew Letters" 29.aprīļa numurā, pierādīts, ka Ēģiptē sastopamais smilšu tips kļuva slidens pēc tam, kad tām piejauca ūdeni, kas atviegloja milzīgo, piramīdu celtniecībā izmantoto akmens bluķu pārvietošanu. Pētījumu, sadarbībā ar Nīderlandes, Francijas un Irānas zinātniekiem, veica Vācijas Zāras universitātes fiziķi Kristiāna Vāgnera vadībā.  

Lasīt tālāk ...

Vācu arheologi Luksorā atklāj divas milzīgas, nesen restaurētas Amenhotepa III statujas

Šī gada 23.martā arheologi Luksorā, Ēģiptē svinīgi atklāja divas milzīgas, nesen restaurētas no sarkana kvarcīta izkaltas Amenhotepa III statujas, kas tagad piebiedrojas slavenajiem Memnona kolosiem Tēbu nekropolē. 

Lasīt tālāk ...

Pie Gīzas piramīdām uzietas senas ostas un karavīru baraku paliekas

Pirms 4500 gadiem, piramīdu celtniecības laikmetā, Gīza bija rosīga un plaukstoša osta, bet iepriekš par strādnieku ciematu uzlūkotās celtnes visdrīzāk kalpojušas kā karavīru barakas. Pie šāda secinājuma nonākuši arheologi, kuri nesen informēja sabiedrību par jaunāko, pie Gīzas izdarīto izrakumu rezultātiem.

Lasīt tālāk ...

Teroristu uzspridzināta bumba nodara lielus postījumus Kairas Islāma mākslas muzejam

Dienu pirms tā sauktā „Arābu pavasara” trešās gadadienas, 24.janvārī Ēģiptes galvaspilsētu Kairu satricināja četri sprādzieni. Pirmais sprādziens, kas notika pie policijas štāba, skāra arī Kairas Islāma mākslas muzeju. Šī nav pirmā reize (sk: A.Kraševiskis, "Pret valdību vērsto protestu laikā Mursi atbalstīji dedzina seno ēģiptiešu mūmijas un izlaupa muzeju", aliens.lv, 14.10.2013.), kad uzbrukumā tiek iznīcināti kultūras un arheoloģijas pieminekļi. Tikai šoreiz musulmaņu kaujinieku sarīkotā sprādziena rezultātā tika sabojātas un iznīcinātas nevis senēģiptiešu, bet islāma mākslas un kultūras vērtības. Tas tikai apliecina fanātisko musulmaņu teroristu aprobežotību un tumsonību. UNESCO paziņojusi, ka ir šokēta par notikušo barbarisma aktu. 

Lasīt tālāk ...

Pret valdību vērsto protestu laikā Mursi atbalstītāji dedzina seno ēģiptiešu mūmijas un izlaupa muzeju

Kopš tā sauktā "Arābu pavasara" ietvaros Ēģiptē notikušās 2011.gada janvāra revolūcijas, senvietu postīšana un izlaupīšana ir kļuvusi par daudzu šīs valsts iedzīvotāju ikdienu un visai ienesīgu biznesu. Pats traģiskākais, ka „Musulmaņu brālības” kontrolētā prezidenta M.Mursi valdība, Senās Ēģiptes kultūru uzskatot par pagānisku, bija pievērusi acis uz pasaules nozīmes kultūras pieminekļu iznīcināšanu, arheoloģisko pieminekļu postījumiem pieņemot valsts vēsturē vēl nebijušus apmērus (sk. Uzšķērstā Ēģipte jeb kā importēta demokrātija iznīcina kultūras pieminekļus..., aliens.lv, 20.06.2013.).

2012.gadā ievēlētā islamistu prezidenta Mohameda Mursi valdīšanai gals pienāca šī gada 3.jūlijā, kad Ēģiptes armija pēc ļoti plašām civiliedzīvotāju protesta akcijām apstādināja viņu no amata, izraisot valstī politisko krīzi. „Musulmaņu brālība,” nevēlēdamās samierināties ar sava līdera gāšanu, organizēja divas lielas sēdošas demonstrācijas pie Rabjas al Adavijas mošejas un Kairas universitātes. 14.augustā policija sāka sēdošo demonstrāciju likvidēšanas operāciju, kas izraisīja lielu asinspirti, kurā bojā gāja 600 cilvēku, viņu vidū vairāk nekā 40 policisti. Nākamajā dienā 200 jūdzes uz dienvidiem no Kairas Mursi atbalstītāji iebruka Mallāvi Senatnes muzejā Augšas Ēģiptē. 

Lasīt tālāk ...

Analīzes apstiprina: pasaulē senākās dzelzs senlietas darinātas no meteorītu metāla

Starptautiska zinātnieku komanda, izmantojot jaunākās atomu un daļiņu fizikas tehnoloģiju analītiskās metodes, apstiprinājusi, ka pasaulē senākie līdz šim zināmie dzelzs priekšmeti - deviņi kreļļu posmi no piecus tūkstošus gadu veciem apbedījumiem Ēģiptē - patiešām ir darināti no meteorīta dzelzs. Raksts par pētījuma rezultātiem 2013.gada 20.augustā publicēts izdevuma Journal of Archaeological Science tīmekļa versijā.

Lasīt tālāk ...

Senākās zemkopības izcelšanās reģions paplašinās, iekļaujot arī Auglīgā pusmēness austrumu daļu mūsdienu Irānas teritorijā

Dienvidrietumu Āzija, ko labāk pazīstam kā Tuvos Austrumus, jau kopš XX gs. vidus tiek uzlūkota kā pasaulē senākais zemkopības šūpulis. Arheologi, cenšoties noskaidrot, kur tieši radusies un kā izplatījusies lauksaimniecība, bija izpētījuši daudzas senas apmetnes par Auglīgo pusmēnesi (AP) XX gs. sākumā nosauktā reģiona rietumos un vidusdaļā - Levantē un Mezopotāmijā. Savukārt, reģiona dienvidaustrumu apgabali, kas atrodas mūsdienu Irānas teritorijā, līdz šim, lielākoties politisku iemeslu dēļ, bija palikuši mazizpētīti. Tagad šis robs zināšanās daļēji ir aizpildīts - žurnāla Science š.g. 4.jūlija numurā publicēts raksts par irāņu un vācu arheologu kopīgiem pētījumiem pirmskeramikas neolīta apmetnē pie Čogagolāna (Chogha Golan) ciemata Īlamas provincē Irānā. Izrakumu rezultāti liecina, ka šīs apmetnes iedzīvotāji ar primitīvu mežonīgo graudzāļu kultivēšanu sākuši nodarboties jau pirms vairāk nekā 11 000 gadiem - gandrīz vienlaicīgi ar agrīnajiem zemkopjiem AP rietumu un ziemeļaustrumu zemēs, mūsdienu Izraēlā, Sīrijā un Irākā.

Lasīt tālāk ...

Uzšķērstā Ēģipte jeb kā importēta demokrātija iznīcina kultūras pieminekļus...

Smiltīs nomesta norauta mūmijas galva, krūmos ieķērušās, plīvojošas lentas, kurās bijis ietīts mumificētais ķermenis, sadauzīti koka sarkofāgi, klaiņojošie suņi, kas vazā apkārt pirms 3000 gadu mirušo stilba kaulus - tāda aina šodien paveras daudzviet Ēģiptē, kur jau vairāk nekā divus gadus pēc 2011.gada janvāra revolūcijas plašumā izvēršas līdz šim nebijusi senvietu izlaupīšana.

Lasīt tālāk ...

Pat turīgie senēģiptieši ilgstoši cietuši no bada un slimībām

Asuānas reģionā 12. dinastijas laikā dzīvojošu seno ēģiptiešu apbedījumu izpēte liecina, ka pat valdošās kārtas pārstāvji šajā periodā nereti cietuši no bada, nepietiekama uztura un infekcijas slimībām, kā arī to vidū bijusi ļoti augsta zīdaiņu mirstība.

Lasīt tālāk ...