Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Noskaidro piederību vēl vienam faraones Hatšepsutes celtam templim

Strādājot sen zināmā, taču arheoloģiski iepriekš nepētītā, klintī izcirstā templī, kas atrodas Gebeleinā, Auģšēģiptē, apmēram 30 km attālumā uz dienvidrietumiem no Luksoras, Varšavas universitātes arheologu komanda atklāja, ka to būvējusi savulaik no vēstures izdzēstā valdniece Hatšepsute.

Gebeleina

Gebelaina ir plašs senvietu komplekss Nīlas krastos. Tā pirmsākumi ietiecas pirmsdinstiju laikmetā, kad Gebelaina, iespējams, bija centrs vienam no daudzajiem senēģiptiešu valstiskajiem veidojumiem, nomiem, kas IV g.tk.pmē. II pusē virknējās ap Nīlu.

Dieviem veltīts templis

Iepriekš arheoloģiski nepētītais templis sastāv no divām telpām, kuru sienas sedz slikti saglabājušies reljefi un hieroglifu uzraksti.

Templis, kā teikts poļu arheologu preses relīzē, bija veltīts divām senēģiptiešu dievībām. Viena no tām, par kuru pētniekiem nav ne mazāko šaubu, bija dieviete Hatora. Otra dievība, iespējams, bija Jaunās valsts galvenais dievs Amons-Ra. Diemžēl viņa attēlojums nav saglabājies un līdz ar to turpmākajos pētījumos šis pieņēmums vēl būs jāpārbauda, stāsta ekspedīcijas dalībnieks Daniels Takačs (Daniel Takács).

Daudzi dievu attēlojumi tika iznīcināti XIV gs.pmē., kad Senajā Ēģiptē valdīja XVIII dinastijas faraons Ehnatons, kurš visā valstī ieviesa viena vienīga dieva Atona kultu, kura simbols bija saules disks. Visi dievi, kuriem nebija solārā aspekta, tika aizliegti un to attēlojumi daudzviet izpostīti. Tā kā Hatora bija saistīta ar sauli, tad tās atveidi tika saudzēti. 

Izdzēstais faraona vārds

Tomēr visvairāk zinātniekus templī intriģēja nevis izdzēstie dievības tēli, bet no kartušām nokaltie faraona vārdi. Senās Ēģiptes faraoni, kā zināms, centās savu vārdu iemūžināt visiem labi redzamās vietās. Dažreiz faraoni izdzēsa savu priekšgājēju vārdus, lai to vietā ierakstītu savējo, pastāstīja ekspedīcijas vadītājs Voiceks Esmonds (Wojciech Ejsmond).

Līdzās Ehnatona valsts līmenī rīkotajiem "svētbilžu grautiņiem" otrs Senās Ēģiptes vēsturē zināmais gadījums, kad notikusi faraona sankcionēta, domājams politiski motivēta vēršanās pret priekšgājēju rakstīto piemiņu ir Tutmesa III un Tutmesa IV veiktā sievietes-faraones Hatšepsutes vārda un attēlu izdzēšana no ievērojamākajiem tempļiem un citām būvēm.

Un tieši Hatšepsutes kā tempļa celtniecības organizatores vārds arī sākotnēji bijis ierakstīts Gebeleinas Hatoras templī - tā izanalizējot saglabājušos uzrakstus, norādot uz fragmentāri saglabājušajiem uzrakstiem ar sieviešu dzimtes galotnēm un kartušas novietojuma kontekstu, secinājis D.Takačs.

Faraons- sieviete

Vairāk nekā simts gadus pirms Nofretetes Ēģiptes tronī uzkāpa sieviete, princese Hatšepsute (1490.-1468.g.pmē.), Tutmesa I un valdnieces Jahmosas meita. Viņa bija piecpadsmit gadus veca, kad apprecēja savu 12 gadus veco pusbrāli Tutmesu II, Tutmesa I un kādas konkubīnes Mutnofretetes dēlu. Kad Tutmess II kļuva par Ēģiptes faraonu, Hašepsute ieguva titulu “lielā valdnieka sieva,” taču faktiski viņa bija tā, kas noteica Ēģiptes dienaskārtību.

Pēc savā vīra Tutmesa II nāves Hatšepsute valdīja sava padēla Tutmesa III vārdā. Kā norādīja Esjomonds, daži pētnieki domā, ka Hatšepsute tūlīt pēc vīra nāves, neskatoties uz to, ka Ēģiptē bija likumīgs valdnieks Tutmess III, sāka izmantot pilnu faraona titulatūru. Gadu desmitiem ēģiptologi bija pārliecināti, ka valdniece nežēloja pūles, lai iegūtu un nostiprinātu savu absolūto varu uz sava padēla rēķina, par ko liecina viņas grandiozie celtniecības projekti un viņas kā faraona attēlojumi uz tempļu sienām.

Taču šobrīd šķiet, ka tā laika situācija bija daudz sarežģītāka. Hatšepsute valdīja kopā ar savu padēlu Tutmesu III 20 gadus, nodrošinot Ēģiptē stabilitāti. Daudzas viņas darbības patiesībā stiprināja jaunā faraona Tutmesa III pozīcijas, skaidroja poļu ekspedīcijas vadītājs. Vai iespējams, ka vairākus gadus pēc ambiciozās valdnieces Hatšepsutes nāves, veidojoties visai sarežģītai situācijā pašā dinastijā, Tutmess III baidījās, ka nākotnē vēl kāda cita, tikpat godkārīga sieviete varētu iegūt lielu varu, nostumjot malā likumīgo troņmantnieku. Var pieņemt, ka šāds apsvērums bija pamatā Tutmesa III lēmumam izdzēst jebkādas atsauces uz Hatšepsuti kā faraonu, sekojot principam - kas nav pierakstīts ar hieroglifiem, tas nekad nav noticis. Taču tā ir viena no daudzajām teorijām un arvien paliek mīkla, kāpēc Jaunās valsts varenākais faraons gribēja par katru cenu izdzēst Hatšepsutes vārdu no vēstures, viņš piebilda. Jāatzīmē, ka nenotika pilnīga Hatšepsutes "izdzēšana" - viņas attēli un vārds saglabājās daudzos mazāk svarīgos un nomaļos objektos.

Esjmonds uzsvēra, ka Hatšepsute nebija ne pirmā, ne arī pēdējā sieviete-faraons. Tomēr neviens cits senais faraons, izņemot Tutmesu III un viņa dēlu un pēcteci Tutmesu IV, nav izmisīgi pūlējies izņemt sieviešu dzimuma faraona vārdu no vēstures annālēm. Tāpēc īstie iemesli centieniem izdzēst liecības par Hatšepsutes kā faraones valdīšanu zinātniekiem joprojām paliek neskaidri. Tālākajiem pētījumiem Gebeleinas Hatoras templī vajadzētu sniegt jaunu informāciju par viņas valdīšanas laiku. Arheologi plāno novākt gruvešu kārtu no tempļa grīdas, cerot atrast kādus artefaktus, kas sniegs kādas papildu liecības par laiku, kad templis tika celts un kad postīts.

Attēls: Ekspedīcijas vadītājs V.Ejsmonds un D.Takačs strādā Gebeleinas Hatoras templī. P.Vitkovska foto. Publicitātes attēls.

Avoti:
scienceinpoland.pap.pl
Vandenbergs, Filips. 2008. Nofretete. Rīgā: Jumava 

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.