Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ceļojums uz Butānu un Rietumbengāliju

Priscillas katakombu freskas uzdod jautājumus par sievietēm - priesterienēm agrīnajā kristietībā

Vairums kristiešu baznīcu uzskata, ka Jēzus sievietēm nav atļāvis vai, kā daži to argumentē, - nav uzdevis - kalpot kā priesterienēm. Ievas pēcteces var piedalīties dievkalpojumos un kļūt par mūķenēm, bet nekādā gadījumā nedrīkst tikt iesvētītas par mācītājām vai ieņemt augstākus baznīcas amatus. Piemēram, liberālo katoļu baznīca apgalvo, ka sievietes ķermenis, atšķirībā no vīrieša, nespējot vadīt Kristus vīrišķo enerģiju, kas esot īstā sakramentu svētības devēja. Visasākā nostāja pret sieviešu ordināciju, šķiet, tomēr ir Romas katoļu baznīcai, kura vēl 2010.gadā to nosaukusi par "nāvējošu pārkāpumu." Tāpēc interesanti, ka tieši pašā katoļu baznīcas sirdī, Vatikānā, - vai, pareizāk sakot, zem tā, - iespējams, atrodas pierādījumi, ka agrīnajā kristiešu baznīcā, pirms tā vēl nebija pakļauta institucionalizācijai un kļuvusi par Romas impērijas oficiālo reliģiju, sievietes un vīrieši tikuši uzskatīti par vienlīdz cienīgiem kļūt par priesteriem. Par šādu iespējamību liek domāt uz dažām Romas Priscillas katakombu freskām redzamās, zīmīgās pozās un apģērbā attēlotās sievietes.


Visualizzazione ingrandita della mappa


Priscillas katakombas, kuras Vatikāns 19.novembrī pēc restaurācijas atvēra publiskai apskatei, ir kilometriem garš, zem Romas ielām un mājām esošs senu labirintu komplekss. Tajā atradušies II-V gs. kristiešu, tai skaitā vairāku pāvestu apbedījumi. Katakombas, kas IX gs. nogrima aizmirstībā, no jauna tika atklātas XVI gs., bet arheoloģiski sāktas pētīt XIX gs., pazīstamas ar daudzajām freskām, kurās attēloti bibliski sižeti, kristietības simboli un ainas no kristiešu dzīves. Cita starpā Priscillas katakombās atrodas senākais zināmais, ar 230.-240.g. datētais Marijas attēls, kurā redzams, kā viņa baro mazo Jēzu.

Diskusijas par sieviešu ordināciju, kas pēc vairāku autoru domām pastāvējusi agrīnajā kristietībā, bet ko vēlāk izskauduši patriarhālajām tradīcijām sekojošie, tā sauktie, baznīcas tēvi, izraisījuši divi katakombu fresku sižeti.

Pirmajā freskā, kas aptuveni II gs. 2.pusē uzgleznota, lai izdaiļotu par Grieķu kapelu mūsdienās nosauktu telpu, redzama septiņu cilvēku grupa, kas piedalās kādās svinībās, kuras gan pēc Vatikāna neatzītās un no baznīcas izslēgtās Romas katoļu sieviešu priesteru asociācijas pārstāves Bridžitas Mehanas un citu viņas domubiedreņu pārliecības, gan atbilstoši 1909.gadā izdotajai Katoļu enciklopēdijai, attēlo Svēto vakarēdienu. jeb Euharistiju. Atšķiras vienīgi domas par Euharistijā klātesošo dzimumu. Ja katoļu enciklopēdija stipri bojātajā freskā saredz sešus vīriešus un vienu sievieti, tad, atbilstoši Romas katoļu arheoloģes un teoloģes Dorotijas Ērvinas analīzei, visas septiņas pie galda sēdošās un maizes laušanas rituālā dalību ņemošās ir sievietes.

Otrās, ar 350.gadu datētās freskas centrālajā daļā (sk. augšējo attēlu), kā to norāda Ērvina, uzgleznota liturģiskajā tunikā ģērbta sieviete - diakonese. Viņas rokas ir paceltas svētījošā žestā, tā sauktajā oranta pozā, kas bieži redzama agrīno kristiešu ikonogrāfijā. Gleznojuma kreisajā malā ir redzama sieviete, kuru uz krēsla sēdošs bīskaps iesvēta par priesterieni. Viņa ir ieģērbta priestera albā (tunika), īpašā virs tā velkamā pončo tipa apmetnī un amicē (ap pleciem uzsienama liturģiskā tērpa daļa), bet tai rokā ir evaņģēlija rullis. Attēlotās grupas labajā pusē, savukārt, ir sieviete, kas valkā tādu pašu apģērbu kā bīskaps un sēž uz tāda paša krēsla, vērojot figūras freskas centrā un kreisajā malā.

Šie atribūti, Dorotija Ērvina skaidro, norāda uz to, ka šī sieviete (freskas labajā pusē - red.) tiek uzskatīta par bīskapu, bet bērns viņas klēpī, liecina, ka tā ir jaunava Marija - Dievmāte. "Sieviešu ordinācija," - pētniece stāsta, "bija pamatota apustuliskajā mantojumā un iekļāva tādas evaņģēlijos minētas sievietes kā Marija, Jēzus māte, Marija Magdalēna, Fēbe, Petronella un citas, kuras neapšaubāmi ir ierindojamas baznīcas dibinātāju vidū."

Romas katoļu priesterieņu organizācija un citas grupas, kas atbalsta sieviešu tiesības kļūst par iesvētītiem kristīgo baznīcu kalpotājiem, uzskata, ka, pamatojoties uz šiem attēliem Svētajam Krēslam būtu jāatjauno sieviešu ordinācija. Turpretī Vatikāna Arheoloģijas komisijas virsuzraugs profesors Fabricio Biskonti šādas fresku interpretācijas nosaucis par "leģendu." "Šie pagātnes lasījumi ir sensacionāli," Vatikāna pārstāvis atzīst, "bet nav uzticami."

Komentējot fresku, kuras centrā atrodas sievieta ar oranta pozā paceltām rokām, Biskonti saka, ka tajā attēlotā sieviete esot katakombas kapenēs apbedīta mirusī, kas tagad atrodoties paradīzē un lūdzoties. Savukārt, pievēršoties septiņu sieviešu grupai, Biskonti gan atzīst, ka attēlā redzamas sievietes, taču tās nepiedaloties svētajā vakarēdienā, bet gan bēru mielastā.

Tagad Priscillas katakombas iespējams apmeklēt arī nemaz nebraucot uz Itāliju. To katrs var izdarīt, izmantojot savu datoru - Vatikānam sadarbojoties ar Google Maps, ir izveidota digitālā ekspozīcija, kuru var izmantot tieši tāpat kā Google ceļu karti, pa to "staigājot" fotorežīmā.

VIDEO: Priscillas katakombas var apmeklēt Google Maps


Avoti:
huffingtonpost.com
reuters.com
arcwp.org
oce.catholic.com
romereports.com

Pirmo reizi publicēts 22.11.2013.