Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kāba

„Kubs” (arābu val.).

Atrašanās vieta. Saūda Arābija, Meka. Kābas svētnīcā.

Apraksts. Kābas svētnīca ir visai neliela telpa ar viegli rombveidīgu pamatu platībā ap 144 m2.
Svētnīcā tiek glabāti 3 vai 4 svētie akmeņi, no kuriem viens ir ovālas formas Melnais akmens.
Melns akmens, kas ir islāma galvenā relikvija. Domājams tam ir meteoriska izcelsme, jo esot nokritis no debesīm. Akmens atrodas iemūrēts kubiskā tempļa DA stūrī un kļuvis par galveno islāma svēto priekšmetu. Esot izsekojama tā saistība ar galveno jūdu svēto relikviju – Derības šķirstu.

Vēsture. Kābas vēstures pirmsākumi nav izsekojami.
Eksistē leģenda, ka svētnīcu uzcēlis pats Ābramsžīdu un arābu ciltstēvs, pēc tam atstājis sava dēla Ismaīla aprūpē. Leģendu uzturot nedaudzie Mekā dzīvojošie žīdi.
Citas leģendas to saista ar Noāsu un Ādamu.
Melnā akmens pielūgšana sākās vairākus tūkstošus gadu pirms islāma rašanās VII gs., iespējams tas ir kāda megalītiska kulta atlieka. Tiek uzskatīts, ka to uz Zemi atnesis pats erceņģelis Džabrails (Gabriēls). Ticīgie pieskaras tam ar lūpām un pieri.
Iesākumā arābi pagāni attēloja Allahu kā putnu, un tāds elks bija uzstādīts Mekā.
Musulmaņi pārņem Kābas svētnīcu. 632.gada 11.janvārī Muhameda vadītie Jasribas (Medīnas) musulmaņi ieņēma Meku. Pēc kāda laika Muhameds ar pavadoņiem iejāja mošejas teritorijā. Muhameds noskūpstījis Melno akmeni, tad apjājis Kābas svētnīcu, sēdot uz kamieļmātes. Apkārt Kābai atradušies 360 elku tēli, kam Muhameds sācis sist ar nūju, teikdams: "Ir nākusi patiesība, un padzīti meli. Patiesi, meli nolemti bojāejai." (sūra Al Isra, 81.ajats), un: "Ir nākusi patiesība un meli neko vairs neradīs un neatgriezīsies." (sūra Saba, 49.ajats) sadragājis tur esošos elku tēlus. Elki tobrīd viens pēc otra krituši gar zemi. Hadisas apgalvo, ka katrs elku tēls gāzies gar zemi un sašķīdis sīkos gabaliņos, tiklīdz Muhameds uz to norādījis ar zizli. Muhameds pavēlējis visus tos aizvākt no svētnīcas teritorijas un sadauzīt, kā arī nodzēst attēlus, kas atradušies uz Kābas iekšējām sienām. Tad Muhameds kopā ar vairākiem pavadoņiem devās svētnīcā iekšā un veica tur lūgšanu. Iztīrītā Kābas svētnīca nu tikusi veltīta Allaham.
Pēc tā visa Muhameds atvēra Kābas durvis un vērsās pie tur sapulcējusiem ļaudīm ar runu. Tajā viņš klātesošajiem pavēstīja par islāma ienākšanu, atcēla pirmsislāma "tumsonīgos" likumus un paziņoja par dzimtu privilēģiju atcelšanu. Pēc tam viņš atlaida savus bijušos pretiniekus ar mieru. Tad Muhameds uzkāpa Safas (As Safa) pakalnā, vēloties palūkoties uz Kābas svētnīcu no tā. Tur esot, viņš zvērējis uzticību islāmam.
Arābu vēsturnieks Al Biruni ap 1000.g. apgalvoja, ka sabeji saimniekojuši Kābas svētnīcā Mekā: „...šie tēli iesākumā piederēja viņiem, un tēlu pielūdzēji bija no viņu kopienas, un ka Allahu tie sauca par Zuhal (Saturns) un Al-Uzza (arābu mīlas dieve) un Az-Zuhara (Venēra).”
Ceļotājs Ričards Bērtons (1821.-1890.g.) stāsta, ka sākumā Mekas pagāniskais reliģiskais simbols bijis „no koka izgriezts balodis, bet virs viņa cits, kuru Ali (Muhameda brālēns un znots) padzinis no Pravieša pleca.” Musulmaņi godā baložus, jo eņģelis Džabrails sēdies uz Pravieša pleca un čukstējis tam ausī Korāna tekstus. Tādēļ baložiem pat ļauts nosēsties uz Kāba akmens, tos nedrīkst lietot pārtikā.
Svētnīca bieži tika pārbūvēta, bet Muhameda laikā tā vēl joprojām bija neliela telpa.
Pravietis Muhameds pēc Mekas ieņemšanas 630.gada pavasarī attīrīja templi no pagānu simboliem – esot bijuši ap 360 gabaliem, gan iekšā, gan tās apkārtnē. Muhameds svētvietu pārņēma ar lielu entuziasmu, jo tā bija svētākā vieta arābiem visā Arābijā.
Attīrītā Kāba kopā ar tās svētnīcu (haram) kļuva par islāma sirdi. Musulmaņu pienākums ir trīs reizes dienā lūgties tā virzienā, jo tas ir pasaules centrs.
Ar laiku te tika uzcelta Lielā mošeja, kur ierodas liels daudzums musulmaņu svētceļnieku.
Otrās fitnas laikā, kad Mekā valdīja pašpasludinātais kalifs Ibn al Zubairs, jaunais Omeijādu kalifs Marvans I sāka jaunu uzbrukumu Mekai un degoša bulta izraisija ugunsgrēku Kābā, kas nodega līdz pamatiem. Zubairs to uzcēla no jauna.
692.gadā arābu karavadonis Al Hadžadžs ibn Jusufs omeijādu varai atgrieza Meku. Ibn al Zubairs tika sagūstīts un nogalināts. Hadžadžs nojauca Kābu un atjaunoja to iepriekšējā izskatā.
930.gadā kalifa Al Muktaīna laikā karamīti aplenca Meku un aizveda no turienes Melno akmeni. Liekas, tas tika nogādāts mošejā Kufā. 951.gadā viņiem tika piedāvāts akmeni atgriezt pret izpirkumu, taču karamīti atteicās. Tā vietā viņi 952.gadā devās uzbrukumā Bagdādei, taču tika atsisti.

Leģendas.
1. Saskaņā ar kādu apokrifisko leģendu, uz šī akmens Noāss nesa upuri pēc izglābšanās no Lielajiem plūdiem Ararata kalnā.
2. Pēc Muhameda vārdiem, akmens nokritis no debesīm un sākotnēji bijis dots Ādamam viņa grēku likvidēšanai pēc izdzīšanas no Ēdenes.
3. Saskaņā ar musulmaņu mitoloģiju pelikāns knābī pārnēsājis akmeņus Kābas svētnīcas būvei, t'dēļ putns tiek uzskatīts par svētu.

Kābas atslēgas. Kopumā tādas esot 58 gabalas.
Sotheby’s izsolē 2008.gadā piedāvāja Kābas svētnīcas atslēgu. To pārdeva par 9 miljoniem angļu mārciņu.
Atslēga gatavota no dzelzs, 35 cm gara ir no XII gs. Uz roktura uzraksts arābu valodā: „Tas ir tas, kas tika izkalts Dieva kalpiem mūsu kunga Imama Džafara al Muntasira Abul Abasa 575., dēla Imama al Muktadi Abu valdīšanas laikā.” Izsoles speciālisti noteikuši, ka atslēga darināta laikā no 1179.-1180.gadam.
Pircējs palicis nezināms.

Saites.
Meka.
Islāms.
Pravietis Muhameds.