Nāvei tuvo stāvokļu pieredzējumi tiek skaidroti ar ļoti spēcīgu smadzeņu viļņu uzplaiksnījumu
- Detaļas
- Publicēts 12 Septembris 2017
- Autors Aliens.lv
- Skatīts: 6251
Nāvei tuvo stāvokļu (NTS) iespaidīgie redzējumi, par kuriem ziņo daļa klīnisko nāvi pārdzīvojušo cilvēku, iespējams, ir skaidrojami ar īpašu smadzeņu elektriskās aktivitātes uzplaiksnījumu - pie šāda secinājuma nonākuši 2013.gada 12.augustā ASV izdevumā "Proceedings of the National Academy of Sciences" publicēta raksta autori.
Nesen mēs rakstījām (sk. "Pētījums: nāvei tuvajā stāvoklī pieredzētās vīzijas ir spilgtākas nekā reālās dzīves atmiņas", aliens.lv, 10.04.2013.) par visai pārsteidzošo Ljēžas universitātes zinātnieku atklājumu, kuri, pētot cik spilgti NTS laikā pieredzētais saglabājies atmiņā, ar pārsteigumu secināja, ka šī pieredze ir ievērojami izteiktāka un noturīgāka nekā atmiņas par reālajiem, līdzšinējās dzīves laikā piedzīvotajiem notikumiem. Tagad šim faktam, iespējams, atrasts skaidrojums - amerikāņu pētnieki, veicot mirstošu žurku smadzeņu skanēšanu, noteikuši, ka nāves brīdī dzīvnieku neironu aktivitāte ievērojami pieaug. Pēc zinātnieku domām cilvēkiem tā pati norise var izraisīt izmainītu apziņas stāvokļu iestāšanos.
"Šis, ar dzīvniekiem veiktais pētījums pirmo reizi pievērsās mirstošās smadzenēs notiekošajām neirofizioloģiskām norisēm," - teica raksta vadošā autore Mičiganas universitātes asociētā profesore neiroloģijā, molekulārajā un integratīvajā fizioloģijā Dr.Džimo Bordžigina.
Aptuveni 20% no cilvēkiem, kas pārdzīvojuši sirds apstāšanos ir ziņojuši par tādiem nāvei tuvajiem redzējumiem kā gaismas tunelis, ārpusķermeņa pieredze, savas dzīves notikumu zibšņveida pārskatīšanu, u.c. Tomēr līdz šim nebija zināms vai smadzenes šos tēlus rada arī pēc tam, kad sirds pārstājusi darboties.
"Mēs izvirzījām hipotēzi, ka gadījumā, ja nāvei tuvie redzējumi ir saistīti ar smadzeņu darbību, tad tiem būtu jāatspoguļojās neironu aktivitātē pat tad, kad smadzenēm pārstājušas pieplūst asinis," - Dr. Bordžigina stāsta.
Lai to noskaidrotu, Mičiganas universitātes pētnieki 9 anestezētām žurkām kontrolēti ierosināja sirds apstāšanos, vienlaikus ar elektroencelogrāfu ierakstot smadzeņu viļņus. Pirmās 30 sekundes pēc sirds apstāšanās visiem dzīvniekiem konstatēja vispārējas, bet pārejošas, augsti sinhronizētas, priekšējos un aizmugurējos reģionus apvienojošas smadzeņu aktivitātes, jeb tā saukto gamma viļņu uzplaiksnījumu. Pēc savas struktūras tas bija līdzīgs aktīva nomoda stāvokļa rādītājiem. Turpinot eksperimentus, gandrīz tādus pašus smadzeņu viļņu rakstus pētnieki ieguva no žurkām, kas nomira nosmokot.
Jāpiebilst, ka tieši gamma viļņi (elektromagnētiskais smadzeņu šūnu starojums ar frekvenci no 25 līdz 100 Hz) ir tie, kurus saista ar apziņas darbību (domāšanu, koncentrēšanos uz problēmu) un dažādu smadzeņu apgabalu informācijas apvienošanu. Citu veidu smadzeņu viļņiem ir zemāka frekvence. Cilvēkiem visaugstākās frekvences gamma viļņi līdz šim konstatēti tibetiešu budistu mūkiem meditējot.
"Mūsu dati apstiprināja pieņēmumu, ka sirds apstāšanās laikā smadzenēs notiek apziņas darbība," - Bordžigina saka, "bet mēs bijām pārsteigti par tik augstu aktivitātes līmeni," - kolēģi papildina pētījuma vecākais autors, anesteziologs, medicīnas doktors, asistējošais profesors anestezioloģijā un neiroķirurģijā Dr.Džordžs Mašū. "Patiesībā daudzi zināmie apziņas procesu elektriskie paraksti nāvei tuvajos stāvokļos daudzkārt pārsniedza tos aktivitātes līmeņus, kādus novērojam nomoda stāvoklī."
Kas tieši klīniskās nāves pirmajā posmā smadzenēs izraisa tik labi organizētu elektrisko aktivitāti, to pētnieki pagaidām nevar pateikt, taču eksperimentālie dati norāda, ka stimulējošs faktors ir skābekļa jeb arī skābekļa un glikozes daudzuma samazināšanās neironos.
Šo vielu trūkums iedarbina kādas neironu signālķēdes, kas nāves brīdī tos ieslēdz nosacītā turbo režīmā, jeb, kā, komentējot mičiganiešu rezultātus, tēlaini izteicies Birmingemas universitātes pētnieks Dr.Džeisons Braitvaits, "liek smadzenēm izsaukt pēdējo urrā."
"Ņemot šo shēmu par pamatu," - stāsta pētījuma vadītāja, "mēs varam skaidrot NTS redzējumus." "Fakts, ka cilvēki savās vīzijās redz gaismu, iespējams, liecina par augstu aktivitāti smadzeņu garozas vizuālajā reģionā - tieši virs šī reģiona mēs novērojām palielinātu gamma viļņu daudzumu. Mēs arī novērojām, ka gamma aktivitātei paralēli vērojama zemākas frekvences smadzeņu viļņu - teta - izstarošana, kas, kā zināms, saistās ar vizuālo apziņu un vizuālām sajūtām."
Tomēr neirologi nevar droši apgalvot, ka tā pati parādība, kas novērota žurkām, būs sastopama arī cilvēkiem. Lai to noteiktu, saka Dr.Bordžigina, būtu nepieciešami īpaši pētījumi ar cilvēkiem, kas ir atdzīvināti pēc klīniskās nāves.
Avoti:
“Surge of Neurophysiological Coherence and Connectivity in the Dying Brain,” PNAS Early Edition, doi/10.1073/pnas.1308285110.
uofmhealth.org
Pirmo reizi publicēts 27.08.2013.
