Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Manerheims: kā uzvarēt Krieviju

Kārlis Gustavs Emīls Manerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim, 04.06.1867.–27.01.1951.) nav tikai Somijas nacionālais varonis. Viņš, vācu-zviedru izcelsmes soms, karavīrs un valstsvīrs, kura vārdā, viņam vēl dzīvam esot, tika nosaukts pēc Ziemas kara 1941.g. nodibinātais mūsu Lāčplēša Kara ordeņa somu līdzinieks, ir simbols savas tautas cīņai pret kaimiņu zemes sagrābt nemitīgi alkstošo padomju Krieviju. Trīs reizes - 1918., 1939. un 1944.g. lielā, ar totalitārā terora līdzekļiem uzbūvētā un pārvaldītā valsts centās aprīt mazo Somiju. Un visas trīs reizes Manerheimam izdevās to aizstāvēt, padarot Somiju par nesakožamu un neaprijamu kaulu kremļa valdnieku rīklē.

Manerheima vadībā valsts ar četriem miljoniem iedzīvotāju spēja sekmīgi cīnīties ar lielvalsti, kuras iedzīvotāju skaits tajā laikā pārsniedza 170 miljonus. Putina Krievijas darbības pret Ukrainu, raksta focus.ua, apbrīnojami precīzi līdzinās PSRS rīcībai pret Somiju. Ne velti maršals savos 1951.g., īsi pirms nāves pabeigtajos "Memuāros," kas krievu tulkojumā, izdevniecības "Вагриус" apgādā 1999.g. izdoti Maskavā, PSRS lielākoties vienmēr sauca par Krieviju. Focus.ua no Manerheima atmiņām atlasījusi 16 zīmīgus fragmentus, kuros izteiktās atziņas, domājot par savu drošību un aizsardzību, ir svarīgas nevien ukraiņiem, bet, lielā mērā, arī mums, latviešiem, baltiešiem un visiem austrumeiropiešiem, kuriem ir tiešā robeža ar Krieviju un kuru zemes šī valsts kādreiz kaut uz īsu brīdi ir okupējusi vai pat tikai aplikusi ar mesliem, tādējādi ieskaitot savos "mūžsenajos" (iskonna ruskije) piederumos.

Par karu

"Oficiālie [PSRS - aliens.lv red.] avoti cītīgi pastrādājuši, lai atbrīvošanās karš pārvērstos parastā pilsoņu karā. Aiz tādiem izdomājumiem stāv centieni apvainot likumīgo valdību un armiju kara izraisīšanā, taču tādējādi neizdosies noslēpt to, ka 1918.gadā mēs aizsargājām savas valsts neaizskaramību un neatkarību. Ja mēs nebūtu cēlušies cīņai, Somija labākajā gadījumā būtu kļuvusi par Padomju Savienības autonomo apgabalu - bez jelkādām nacionālām brīvībām, bez īsta valstiskuma un mums nebūtu bijusi vieta brīvo nāciju vidū. Par neatkarību mēs samaksājām ļoti augstu maksu, taču atbrīvošanās kara upuri un izciestās grūtības netiks aizmirstas."

Par somu armiju

"Jaunais laiks uzliek jaunus pienākumus. Taču galvenie jautājumi, tāpat kā agrāk, tiek izlemti ar dzelzi un asinīm. Mūsu brīvības aizstāvēšanai armijai jābūt pilnā kaujas gatavībā. Cietokšņi, lielgabali un ārzemju palīdzība neko nedos, ja katrs vīrietis neapzināsies, ka tieši viņš stāv savas valsts sardzē. Lai Somijas vīrieši atceras, ka spēcīgu armiju nevar izveidot, ja nav vienprātības un, ka tikai spēcīga tauta var droši veidot savu nākotni."

Par somu "ukriem"

"Somu armija, kuru pat savā zemē daudzi neieredzēja un par kuru izplatīja apmelojumus, izglāba valsti no bojāejas un izveidoja varenu pamatu nākotnes Somijai kā neatkarīgai valstij."

Par birokrātiju kara laikā

"Pat tagad problēmas saistībā ar līdzekļu piešķiršanu aizsardzības svarīgākajām vajadzībām tiek risinātās tik lēni, it kā mēs dzīvotu miera laikā. Nedēļām un mēnešiem jautājumi tiek apspriesti komisijās un komitejās un, kad beidzot līdzekļi tiek piešķirti, tad labākajā gadījumā cenas paspējušas izaugt, bet sliktākajā - iespējas veikt vajadzīgo iepirkumu jau zudušas."

Par komunistiem

"1920.g. pavasarī valdība komunistiem atļāva sarīkot Somijas sociālistiskās strādnieku partijas organizacionālu sapulci. Neskatoties uz to, ka slepenpolicija, pamatojoties uz neapgāžamām liecībām, pieprasīja šo partiju aizliegt un tās darboņus saukt pie kriminālatbildības par nodevību, valdība nekādi nereaģēja. Komunisti guva iespēju pilnīgi atklāti turpināt savu organizacionālo darbību, izplatīt propagandu un piedalīties 1922.g. parlamenta vēlēšanās. Tā rezultātā komunisti ieguva 22 deputātu vietas un varēja parlamentā aizstāvēt gan savas, gan Maskavas intereses."

Par vēlēšanām

"Priekšvēlēšanu cīņa bija smaga: kreisie spēki izmantoja melīgu aģitāciju. Iepriekšējās parlamenta vēlēšanās pieņemtā vēlēšanu sistēma nebija ne par matu mainījusies un tāpēc, to nepieciešams īpaši izcelt, tā partija, kas tikai pirms diviem gadiem valsti bija gandrīz novedusi līdz sabrukumam, izmantoja tādas pat konstitucionālās tiesības, kādas partija, kas bija cīnījusies par sabiedriskās kārtības saglabāšanu."

Par Rietumu militāro palīdzību cīņā pret Krieviju

"Kad sarunās ar Lielbritānijas ārlietu ministriju es centos paskaidrot, kādi konflikti var izcelties, ja boļševiki ielauzīsies Eiropā, mani pilnīgi nesaprata. Nedaudz labāka izpratne par lietu stāvokli bija militārajiem komandieriem, taču kopumā jautājums par attiecībām ar Krieviju Londonā tika uzlūkots kā otršķirīgs. Tāpēc pilnīgi saprotams, ka mūsu atbrīvošanās cīņa, kas boļševismam neļāva izplatīties tālāk uz ziemeļiem, netika atbilstoši novērtēta."

Par Nāciju līgu (ANO piekšteci)

"Nav skaidrs, kādu efektīvu palīdzību Nāciju līga var sniegt mazai valstij gadījumā, ja tai uzbrūk lielvalsts; uzbrūkošā puse var, piemēram, apgalvot, ka pati kļuvusi par agresijas upuri un tad, tā vietā, lai sniegtu palīdzību, sāksies nebeidzama "jautājuma izpēte.""

Par padomju Krievijas pretvalstiskajām darbībām ārzemēs

"Lielbritānijas karalis Eduards VIII pieņemšanas laikā man teica, ka uzlūko komunismu kā pasaules draudu un šajā saistībā pastāstīja: "Aizvakar pie manis uz pieņemšanu bija ieradies Ļitvinovs, kurš stāstīja, ka pasaules revolūciju propagandēja Trockis, bet šobrīd Krievijā pie varas esošās aprindas šīs idejas neatbalsta. Viņi tikai gribētu savas valsts robežās izveidot vispilnīgāko, pēc viņu domām, valsts iekārtu, izmantojot labākās idejas par sabiedrības uzbūvi, bet ārējā propaganda viņu programmā neietilpstot. Tieši to viņš centās iegalvot man, cilvēkam, kuram ir pilnīgi skaidrs priekšstats par viņu pretvalstiskajām darbībām Anglijā, Francijā un Dienvidamerikā.""

Par Krievijas apmaksātajām komunistiskajām demonstrācijām Somijā

"Augusta sākumā Baltijas valstis tika galīgi pievienotas Padomju Savienībai. Šajās, notikumiem bagātajās nedēļās Maskavā notika sarunas par niķeļa koncesijām, kuru dalībnieki no Somijas puses tika pakļauti stipram spiedienam.
Vienlaicīgi Helsinkos jau pēc pazīstama scenārija tika organizētas komunistu demonstrācijas, kuru mērķis bija krīzes izprovocēšana. Kad daļu no nekārtību organizētājiem aizturēja, PSRS sūtnis ministru prezidentam Ruti izteica protestu."

Par Krievijas notriekto civilo lidmašīnu ar ārzemju pasažieriem

"Vairāk par visu sabiedrisko domu satrauca uzbrukums somu pasažieru lidmašīnai "Kalev," kura 1940.g. 14.jūnijā tika notriekta regulārā reisa laikā, lidojot no Tallinas uz Helsinkiem. Tika pierādīts, ka "Kalev" notrieca divi krievu iznīcinātāji un, ka krievu zemūdene, kura kursēja lidnašīnas nokrišanas rajonā, sagrāba visu lidmašīnā esošo kravu. Līdz ar somu lidotāju un lainera ekipāžu bojā gāja arī pasažieri; tie bija ārzemju pilsoņi, to skaitā franču diplomātiskais kurjers, kura pasta maiss arī kļuva par krievu trofeju. Pēc pāris gadiem to apstiprināja viens no zemūdens virsniekiem, kas bija nonācis gūstā; atbilstoši viņa vārdiem, maiss ar diplomātisko pastu atklātā jūrā tika nodots uz borta kuģim, kas nekavējoties tika izsūtīts no Kronštates."

Par Krievijas nodevību

"1939.g. 27.novembrī Molotovs paziņoja mūsu sūtnim, ka padomju valdība vairs neuzskata par saistošu līgumu par neuzbrukšanu. Uz somu piedāvajumu par kopīgu pie Mainilas ciema notikušā incidenta ar nezināmas izcelsmes šāvieniem izmeklēšanu padomju puse nekādi neatbildēja, tajā pat laikā sagrozot faktus un sākot apgalvot, ka Somijas valdība prasījusi atvirzīt padomju karaspēku 25 km no robežas. 29.novembra notā Molotovs izteica apvainojumus, ka somu bruņotie spēki, "kā zināms," turpina veikt kara darbības ne tikai Karēlijas šaurumā, bet arī citos iecirkņos. Uz mūsu paskaidrojumiem atbildēja ar uguni."

"STR"

"1.decembrī, kara otrajā dienā [PSRS] Informācijas birojs paziņoja, ka Terijoku "pilsētā," kas patiesībā ir vasarnīcu ciemats, ir izveidota "Somijas republikas demokrātiskā tautas valdība." Par šīs valdības priekšsēdētāju tika izvēlēts somu komunists, Kominternes loceklis O.V.Kūsinens...
Nākošajā dienā padomju valdība informatīvā vēstījumā paziņoja, ka tautas valdības lūgums pēc palīdzības apstiprināts, par ko Somija un Padomju Savienība noslēgusi līgumu. Vienlaikus tika paziņots, ka padomju Karēlijas tauta tagad atkalapvienojas ar saviem somu ciltsbrāļiem, lai izveidotu vienotu nacionālu valsti...
Saprotams, ka "tautas valdības" paziņojumus neviens neuztvēra nopietni un tās lapiņas, kuras, solot "badu cietošajai Somijas tautai maizi", virs galvaspilsētas tika izkaisītas līdz ar nomestajām bumbām, nevarēja izsaukt neko citu, kā tikai smieklus. Pēc būtības šī propaganda tikai nostiprināja mūsu iekšējo fronti."

Par padomju spiegiem

"Padomju prese un radio izvērsa spēcīgu pretsomu propagandu, kas īpaši bija vērsta pret pie mums it kā valdošām nekārtībām. Tostarp tika dotas atsauces uz salīdzinoši spīdošajiem apstākļiem Igaunijā. "Somu-padomju biedrība par mieru un draudzību" darīja visu iespējamo, lai Somijā sagatavotu attiecīgo augsni un efektīvi atbalstīja PSRS vēstniecību Helsinkos. Vēstniecībā un konsulātā ievērojami pieauga darbinieku skaits, daudzi no kuriem zināja somu valodu un aktīvi apceļoja valsti, izrādot īpašu interesi par aizliegtajām zonām."

Par krievu armiju

"Tas, ka aplenktās krievu armijas vienības nepadevās, neskatoties uz aukstumu un badu, arī galvenokārt ir poļitruku darbības rezultāts - tie nemitīgi dzina karavīriem galvās domu, ka par padošanos to piederīgos gaidīs atmaksa, bet viņi paši, ja nokļūs ienaidnieka rokās, nomirs spīdzināšanā. Daudzos gadījumos gan virsnieki, gan ierindnieki uzskatīja par labāku nošauties nekā padoties gūstā. Poļitruki iejaucās visu pēc pirmo neveiksmju pieņemto taktisko pavēļu izstrādē. Tas radīja neiedomājamu taktikas un propagandas sajaukumu. Krievu armijas vadību pārstāvēja drošsirdīgi cilvēki ar stipriem nerviem, kurus īpaši neuztrauca zaudējumi. Komandējošā sastāva augstākajiem "stāviem" bija raksturīga nesteidzība un bezpalīdzība. Tas atspoguļojās vadības operatīvās domāšanas šabloniskumā un aprobežotībā.

Komandvadība neatbalstīja karaspēka apakšvienību patstāvīgus manevrus, stūrgalvīgi, kaut lai kas notiktu, tā turējās pie sākotnējiem plāniem. Savu kara mākslu krievi veidoja, balstoties uz tehnikas izmantošanu un karaspēka vadība bija stīva, bezceremoniāla un izšķērdīga. Iztēles trūkums īpaši izpaudās tajos gadījumos, kad apstākļu izmaiņas prasīja ātru lēmumu pieņemšanu."

Par izdevumiem aizsardzībai

"Pēc smagajām kara sniegtajām mācībstundām arī parlaments tagad ir sapratis, ka aizsardzības izdevumus nedrīkst svērt ar "aptiekas svariem" un summas, kas vajadzīgas aizsardzības nozares savešanai kārtībā, piešķir bez burkšķēšanas. Cik gan daudz valsts būtu varējusi ietaupīt, ja tāda, tikai tagad sasniegta sapratne parlamenta locekļu vidū būtu valdījusi agrāk!"

Augšējā attēlā: K.G.Manerheims aizsmēķē savu cigāru no karavīra sērkociņa.

VIDEO:

Etiķetes: {tortags,7073,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.