Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Noklusētā un aizmirstā vēsture

Veselavā atklāta piemiņas vieta pirmā Latvijas karoga autoram J.Lapiņam

2014.g. 8.oktobra pēcpusdienā Priekuļu novada Veselavas pagasta "Lejas Pintuļos" (koordinātas ŠEIT) svinīgi tika atklāta piemiņas vieta pirmā no auduma izgatavotā Latvijas karoga autoram, pedagogam un publicistam Jānim Lapiņam. Īstais pēc J.Lapiņa meta 1916.g. šūtais karogs glabājas Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, taču iniciatīvas grupa izgatavojusi tā atdarinājumu, kas šeit turpmāk tiks pacelts valsts svētkos un citos svinīgos brīžos.

Lasīt tālāk ...

Sarkanbrūno uzvaras parādei Brestā - 75

1939.g. 22.septembris ir diena, ko nepavisam nepatīk atcerēties ne vācu, ne krievu oficiālajiem vēsturniekiem un vēl jo mazāk - šo valstu politiķiem. Taču Austrumeiropas XX gs. vēsturē tā iezīmē ļoti svarīgu notikumu ar dziļi simbolisku nozīmi - pēc tam, kad abi agresori, izpildot tā paša gada 23.augustā Maskavā parakstītā Vācijas-PSRS neuzbrukšanas līguma (Molotova-Ribentropa pakta) slepenās vienošanās punktus, bija sadalījuši un iekarojuši Polijas teritoriju, Brestā (Brest-Ļitovskā), toreiz Polijā ietilpstošās Rietumukrainas, mūsdienu Rietumbaltkrievijas pilsētā, notika padomju un nacistu kopīgā militārā parāde par godu uzvarai. Krievu un vācu virsnieki, smaidot un salutējot garām soļojošajiem abu armiju izlases vienību kājniekiem, braucošajai bruņu tehnikai un pāri lidojošajām lidmašīnām, stāvēja viens otram blakus uz pilsētas centrālajā laukumā ātrumā sanaglotas nelielas dēļu tribīnes virs kuras mastā plīvoja nacistiskās Vācijas karogs ar kāškrustu centrā. 

Lasīt tālāk ...

Latvijas vēstures portāls historia.lv iegūst otro elpu

Izdevniecība "Apvārsnis" informē, ka jaunā mācību gada ieskaņā ir atklājusi modernizēto un papildināto Latvijas vēstures portāla historia.lv vietni.

Lasīt tālāk ...

Recenzija Ungārijai veltītajai nodaļai Dž.Rotčailda grāmatā 'Valstis viduseiropas austrumos starp diviem pasaules kariem'

Amerikāņu žīdu vēsturnieka, Kolumbijas universitātes profesora Džozefa Rotšilda (Joseph Rothschild, 1931.-2000.g.) 1974.g. uzrakstītā grāmata "Valstis viduseiropas austrumos starp diviem pasaules kariem" latviešu valodā nāca klajā 1999.g. Grāmata ir viens no Sorosa fonda finansētās 36 darbu sērijas "Cilvēks un sabiedrība" tulkojumiem un kopš savas parādīšanās, dēļ citu, līdzvērtīgu, latviešu valodā pieejamu publikāciju trūkuma, kļuvusi par mūsu jauno vēsturnieku, politologu un sociologu obligāto lasāmvielu, apgūstot Austrumeiropas un Centrāleiropas jaunāko laiku vēsturi. 

Lasīt tālāk ...

PSRS vadība zināja par Vācijas gatavošanos uzbrukumam jau 1941.g. maijā

Ukrainas Drošības dienests (UDD) atslepenojis virkni plašākai sabiedrībai iepriekš nezināmu NKVD dokumentu, kas cita starpā liecina, ka PSRS vadība jau 1941.g. maijā bija saņēmusi ziņas par Vācijas gatavošanos iespējamajam uzbrukumam.

Lasīt tālāk ...

Permas novada aktīvisti sāk vākt parakstus, lai nepieļautu Krievijā vienīgā GULAG'a muzeja likvidāciju

Krievijas autoritārajam prezidentam arvien plašāk izvēršot Staļina un staļinisma reabilitāciju, kuras redzamākais pēdējā laika izpaudums bija Putina izteiktā pārliecība, ka Volgogradu (Caricinu), ja vien iedzīvotāji par to nobalsotu, varētu atkal nosaukt par Staļingradu, acīmredzot, nolemts likvidēt visas neatkarīgās, PSRS represijas atgādinošās, ideoloģiski nesagrozītu vēsturisko atmiņu uzturošās institūcijas. Tai skaitā Krievijā vienīgo, staļiniskās represijas atspoguļojošo muzeju "Perma-36" ("Пермь-36").

Lasīt tālāk ...

Sarkanās armijas gatavošanās iebrukumam Baltijas valstīs 1940. gada jūnijā

Padomju Savienības īstenotā Baltijas valstu okupācija 1940.gadā mūsdienās pārsvarā tiek aplūkota kā politisko notikumu virkne, tikai nedaudzi pētnieki aplūko arī notikumu militāro pusi. Gan 1939.gada rudens, gan 1940.gada jūnija notikumi Padomju Savienības politiskajā un militārajā vadībā bija plānoti arī kā bruņota spēka akcija un Sarkanās armijas bruņota invāzija Baltijas valstīs, ja šo valstu «mierīgas» okupācijas plāni nerealizēto, kā tas bija noticis ar Somiju.

Lasīt tālāk ...

Livonijas sabrukums

XVI gadsimta pirmajā pusē Maskavas lielkņaziste bija jau izveidojusi vienotu, spēcīgu Krievijas valsti un lielkņazs Ivans IV Bargais 1547.gadā kļuvis par patvaldnieku – caru. Augošajai Krievijas valstij, lai tā varētu īstenot savus saimnieciskos un politiskos mērķus bija nepieciešami tieši sakari ar Rietumeiropu, ko varēja nodrošināt tikai brīva pieeja Baltijas jūrai, bet to traucēja Livonija, tādejādi veidojās situācija, ka karš par virskundzību Baltijas jūrā kļuva neizbēgams. Tajā pašā laikā Livonija karam nebija sagatavota: aizvien vēl nerimās konflikti starp Ordeni un bīskapiem, pilsētu un piļu nocietinājumi bija kļuvuši nelietojami, vasaļi – muižnieki aizvien vairāk pievērsušies savas personiskās labklājības nodrošināšanai, tādēļ Livonijas karaspēks bija jāformē galvenokārt no algotņiem, kuru uzturēšanai mestram trūka līdzekļu, savukārt ne bīskapi, ne Rīgas pilsēta nevēlējās Ordeni atbalstīt. Krievijas caram vajadzēja tikai atrast kādu iemeslu, lai varētu uzsākt karadarbību pret Livoniju, un tāds arī atradās: vēl XIII gadsimtā Tērbatas novads esot maksājis krievu kņaziem nodevas, bet kopš Livonijas izveidošanās šie maksājumi pārtraukti, tādēļ tagad esot jāsamaksā visi parādi, kas sakrājušies pa šiem gadsimtiem. Cara pieprasītā summa bijusi tik liela, ka ne Tērbatas bīskaps, ne arī Livonijas ordenis nespējis to samaksāt. 

Lasīt tālāk ...

Dundagas apkārtnē pie 'Ventnieku' mājām uziets jauns bedrīšakmenis

2014.gada 21.aprīlī Dundagas pagasta Nevejā, apsekojot „Ventnieku” mājas teritoriju, prof. Juris Urtāns uzgāja jaunu, iepriekš nezināmu bedrīšakmeni, tā kopējo Latvijā zināmo šo pieminekļu skaitu palielinot līdz 73.

Lasīt tālāk ...

Pirmie misionāri Baltijas zemēs

Līdz XII gadsimtam Eiropā ārpus kristīgās Baznīcas bija palikuši vairs tikai Pieelbas un Piejūras slāvi, baltu tautas, Baltijas somi un tagadējās Krievijas teritorijā mītošās somugru etniskās grupas. Tas tomēr nenozīmē, ka Baznīca nebūtu centusies arī šīs zemes pievērst kristietībai, izmantojot gan misionārus – kristīgās ticības sludinātājus, gan arī kristīgo valdnieku tīkojumus pakļaut savai varai kaimiņu zemes ar bruņotu spēku. Jau X gadsimta pirmajā pusē vācu karalis Indriķis (Heinrihs) I mēģināja pakļaut Pieelbas slāvus, tomēr spēja panākt tikai šo tautu meslu atkarību, citādākā ziņā slāvi saglabāja savu patstāvību, gan tikai uz neilgu laiku. Jau Indriķa I pēctecim Otonam I (936.–973.g.) pēc ilgstošām, nežēlīgām cīņām izdevās salauzt slāvu pretestību un iekļaut to zemes Vācijas impērijas sastāvā, vienlaikus veicot varmācīgu iekaroto tautu kristīšanu. Tā tomēr vēl bija īslaicīga uzvara, jo pakļautie slāvi te vienā, te citā reģionā sacēlās pret iekarotājiem, iznīcinot vācu garnizonus (karaspēka vienības, kas izvietotas kādā apdzīvotā vietā) un padzenot katoļu garīdzniekus. 983.gadā sākās vispārēja Pieelbas un Piejūras slāvu sacelšanās, un vāciešiem ar lielām grūtībām izdevās atvairīt to iebrukumu savās teritorijās. Šīs sacelšanās rezultātā katoļu Baznīca un vācu valdnieki uz ilgāku laiku zaudēja iekarotās slāvu zemes, izņemot dažus Lužicas serbu (arī sorbu) apdzīvotos apgabalus. 

Lasīt tālāk ...