Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Civilizācijas un kultūras

Lieldienu salas iedzīvotāju gēni daļēji apstiprina Tūra Heijerdāla hipotēzi par Amerikas pirmskolumba iedzīvotāju saikni ar Polinēziju

Slavenā norvēģu etnogrāfa, antropologa un ceļotāja Tūra Heijerdāla izvirzītā hipotēze par pasaules nomaļākās vietas iedzīvotājiem - Klusajā okeānā apmēram 3500 km no Čīles krastiem gulošās vientuļās vulkāniskās cilmes Lieldienu salas iezemiešiem - kā no Peru pāri okeānam atbraukušiem, pirmskolumba laikmetā Amerikā ieradušos nezināmas cilmes gaišādainu un sarkanmatainu cilvēku un vēlāk, otrajā vilnī, ieradušos indiāņu pēctečiem ilgstoši tika uzlūkota kā nepamatota fantāzija. Skeptiķi, runājot par tā saukto pseidoarheoloģiju, Heijerdālu minēja kā vienu no uzskatāmākajiem piemēriem, izliekoties neredzam tās viņa teorijas daļas, kurām pamatā bija arheoloģiski atklājumi, nenoliedzami fakti un uzkrītošas līdzības. Tagad snobiskajiem kritiķiem savu izteikumu toņkārtas atkal nāksies pieklusināt - kārtējais akadēmiskā izdevumā publicētais Lieldienu salas iezemiešu gēnu pētījums pierāda, ka vismaz daļēji Heijerdālam bijusi taisnība.

Lasīt tālāk ...

Ziemeļaustrumu Lietuvā atklāta vēlā bronzas laikmeta apmetne ar Lietuvas mērogā unikālu koka konstrukciju

Lietuviešu arheologiem, šī gada vasaras sezonā veicot plašākus izrakumus Mineikišķu pilskalnā Zarasu rajonā, Ziemeļaustrumu Lietuvā, izdevies atklāt nozīmīgas vēlā bronzas laikmeta apmetnes liecības. Izrakumos atsegtas labi saglabājušās koka celtnes paliekas kā arī iegūti daudz dažādi, laikmetam raksturīgi atradumi – māla, kaula un akmens priekšmeti, mājdzīvnieku un zivju kauli, keramikas trauku lauskas un citi artefakti, kas ļaus iegūt jaunas ziņas par to, kāda bija šeit pirms aptuveni trīs tūkstošiem gadu dzīvojušo cilvēku ikdiena. Kā norāda arheologi – izdevies saņemt daudzas atbildes, taču vēl vairāk ir no jauna uzdoto jautājumu.

Lasīt tālāk ...

Dzīvnieku zīmējumi uz sena grieķu vīna kausa, iespējams, attēlo zvaigznājus

Ilgu laiku uzskatīja, ka zīmējumi uz apmēram 2625 gadus veca divrokturu grieķu vīna kausa, kas pašreiz izstādīts Lamijas Arheoloģijas muzejā, attēlo medību ainas ar nejauši izvēlētiem dzīvniekiem.

Taču nesen veikts pētījums liecina, ka, uz skifa (skyphos) tipam piederošā vīna kausa, uzgleznotie dzīvnieki ir zvaigznāji un tas ir viens no senākajiem šāda veida attēlojumiem. Ar detalizētu kausa zīmējumu analīzi iespējams iepazīties žurnāla "Hesperia" šī gada aprīļa-jūnija numurā.

Pētījuma autors, Misūri universitātes klasiskās arheoloģijas doktorantūras students Džons Bārnss (John Barnes) domā, ka arī citi dzīvnieku gleznojumi un zīmējumi sengrieķu mākslas darbos patiesībā varētu būt zvaigznāju attēlojumi.

Ja mēs no jauna izvērtētu dzīvnieku attēlojumus, kurus sākotnēji iekļāva kategorijā „medību ainas,” tad atrastu vēl vairāk [zvaigznāju attēlojumus] un iegūtu daudz labāku izpratni par to, ko un kāpēc sengrieķi vērojuši nakts debesīs, Bārnss pastāstīja livescience.com

Lasīt tālāk ...

Indonēzijas alu gleznojumu datējums liek pārskatīt priekšstatus par mākslas rašanās laiku un vietu

Dzīvnieku gleznojumi un roku nospiedumi, kas klāj septiņu alu sienas Sulavesas salas dienvidrietumos, Indonēzijā, iespējams, ir vecākie pasaulē, teikts žurnālā "Nature" 2014.gada 8.oktobrī publicētajā rakstā. Šie gleznojumi, daži no kuriem ir pat 40 000 gadus seni, satricina eirocentrisko uzskatu par Eiropu kā mākslas dzimšanas vietu.

Agrāk pētnieku vidū valdīja nesatricināma pārliecība, ka Rietumeiropa bija tā pasaules daļa, kas pirms 40 000 gadiem atradās „simbolisma sprādziena” epicentrā, pēc kura konstatējamas senākās cilvēku mākslinieciskās izpausmes, piemēram, alu glezniecība un citas attēlu veidošanas formas, tostarp figurālā māksla, sacīja pētījuma vadītājs, Grifita (Griffith) universitātes (Austrālija) arheologs un ģeoķīmiķis Maksime Obērs (Maxime Aubert). Tomēr tagad, turpina pētnieks, mūsu veiktie atklājumi pierāda, ka senākie paleolīta mākslas pieminekļi divās Eirāzijas kontinenta pretējās pusēs radīti apmēram vienā un tajā pašā laikā, ļaujot izteikt hipotēzi, ka mākslas sākotne meklējama pat vēl dziļākā aizvēsturē - iespējams Āfrikā, pirms Homo sapiens to atstāja un izplatījās pa visu pasauli.

Lasīt tālāk ...

Senās vara raktuvēs Jordānijas dienvidos uziets skarabejs ar Ēģiptes faraona Šešonka I vārdu

Arheologi, Sandjego universitātes (ASV) antropoloģijas profesora Tomasa Levī (Thomas E.Levy) vadībā, izpētot senu vara raktuvju un kausēšanas ceha vietu Jordānijas dienvidos, nejauši uzgāja ēģiptiešu amuletu, kurā bija iegravēts varenā faraona Šešonka I vārds.

Nelielais, bet vēsturiski ļoti nozīmīgais artefakts varētu būt lietisks pierādījums pirms gandrīz 3000 gadiem notikušajam faraona Šešonka I karagājienam uz Levanti, saka pētnieki. Jau 2006.gadā atrastā skarabeja apraksts tagad publicēts britu arheoloģijas žurnālā "Antiquity."

Lasīt tālāk ...

Kazahijā atklāti vairāk nekā 30 noslēpumaini ģeoglifi

Milzīgie, Naskas plakankalnē uz zemes izveidotie, lielākoties tikai no putna lidojuma augstuma ieraugāmie "zīmējumi," neapšaubāmi ir pasaulē slavenākās šāda veida konstrukcijas. Tomēr arī citās zemeslodes daļās var atrast līdzīgus veidojumus - pirms dažiem gadiem tādi uzieti arī Kazahijas ziemeļu daļā un šobrīd tur ir zināmi jau apmēram 30 [1.] ģeoglifi.

Pirmos divus Kazahijas ģeoglifus 2007.gada pavasarī, ar Google Earth karšu programmu pārlūkojot apvidus satelītuzņēmumus Torgajas ieplakas reģionā Kustanajas apgabalā, uzgāja novadpētnieks Dmitrijs Dejs. Pētījumus turpinot un tajos iesaistoties arheologiem, reģionā atrasto zemes veidojumu skaits pieauga.

Torgajā atklātie ģeoglifi ir veidoti kā dažādas ģeometriskas figūras - kvadrāti, apļi, svastika, ovāli, krusti un citi elementi. Satelītuzņēmumos lieliski iezīmējušos, taču uz zemes apvidū grūti pamanāmo figūru izmēri ir gana iespaidīgi - diametrā no 90 līdz 400 metriem.

2007. un 2008.gados Kustanajas Valsts universitātes sarīkotās arheoloģiskās ekspedīcijās tika veikta atklāto ģeoglifu un to apkārtnes apzināšana, sīkāk izpētot trīs ievērojamākās vietas (Uštogajas kvadrātu, Torgajas svastiku un Šilijas kvadrātu)

Lasīt tālāk ...

Uzietas liecības par lielu Vara laikmeta apmetni centrālajā Spānijā

Tībingenes universitātes arheologi sadarbībā ar Kultūras resursu centru, Spānijas vidienē, Tolēdas provinces Kastīlijas-Lamančas komūnā, Azutanas (Azutan) administratīvajā teritorijā atklājuši iepriekš nezināmu, lielu Vara laikmeta apmetni. Strādājot kopā ar kolēģiem no Alkalas de Enaresas (Alcala de Henares) universitātes, arheologi atrada lauskas un akmens darbarīkus apmēram 90 hektāru lielā platībā.

Senlietu tipoloģiskā analizē atradumus datē ar Vara laikmetu jeb halkolītu (literatūrā arī - eneolīts) - pārejas posmu no neolīta uz bronzas laikmetu, kas Spānijā notika pirms 4000 līdz 5000 gadiem.

Lasīt tālāk ...

Dānijā atklāj nozīmīgu vīkingu laika cietoksni

Dānijas Piļu centra un Ārhusas universitātes arheologi nākuši klajā ar paziņojumu par sensacionālu, reģiona mēroga nozīmes atradumu - apmēram 40 km uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas Kopenhāgenas, Vallo muižai piederošā laukā, 3 km uz rietumiem no Koges pilsētas, viņiem izdevies atklāt liela vīkingu cietokšņa paliekas. Jaunatklātais nocietinājums, kas bijis veidots kā masīvu baļķu sienu un zemes vaļņu apļveida konstrukcija, pieder tā sauktajam "Trelborgas cietokšņu" tipam, kurus, kā uzskata vairums vēsturnieku, ap 980.gadu būvējis dāņu karalis Haralds Zilzobis.

Par apmēram 145 m diametrā lielā cietokšņa nozīmi liecina fakts, ka tas ir tikai piektais zināmais šāda veida nocietinājums Dānijā (vēl divi atrodas Ēresunda šauruma pretējā krastā - mūsdienu Zviedrijas teritorijā, kura vīkingu laikmetā piederēja Dānijai) un iepriekšējais tika atklāts pirms 60 gadiem. Trīs no šiem cietokšņiem - Firkatā, Agersborgā un Dānijas Trelborgā [1.] - ir izvirzīti iekļaušanai UNESCO pasaules mantojuma vietu sarakstā.

Lasīt tālāk ...

Mūmiju izgatavošanu senēģiptieši uzsākuši jau vēlā neolīta periodā

Jau 3000 gadus pirms faraons Tutanhamons tika iebalzamēts un ietīts linu audumā 1323.g.pmē., pēc tam apbedīts savās ar zeltu pildītajās kapenēs Ķēniņu ielejā, aizvēsturiskie ēģiptieši, tiecoties pēc nemirstības, izmēģināja ķermeņa audus iekonservējošo vielu receptes, lai savus aizgājējus sagatavotu pēcnāves dzīvei

Lasīt tālāk ...

Krievu arheologi 4300 gadus vecās priestera kapenes, netālu no Gīzas Lielās piramīdas, atklāj agrāk nezināmu sienu gleznojumu

Krievu arheologi atklājuši iepriekš nezināmu sienu gleznojumu 4300 gadus vecajās priestera Perseneba kapenes, kas atrodas uz austrumiem no Lielās piramīdas. Jaunatklātais gleznojums attēlo spilgtas dzīves ainas Vecās valsts pastāvēšanas laikā: laivu braucienus pa Nīlas upi dienvidu virzienā, putnu medības slīksnājā un pašu kapeņu īpašnieku priesteri Persenebu kopā ar viņa sievu un suni.

Lasīt tālāk ...