Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

 

Guru sapnis par apraktiem dārgumiem izraisa zelta drudzi Indijā: meklēšanu savā ziņā pārņem valdība

Sapņi mēdz būt dažādi, taču kopumā tos varam iedalīt parastos un neparastos jeb īpašos sapņos. Pie pēdējiem, kas, kā zināms, katru nakti nerādās, var pieskaitīt sapņus, kuros cilvēks no dievības, gara, citu pasauļu būtnes vai iepriekš mirušas personas saņem kādu īpašu informāciju vai vēstījumu. Atsevišķa šo sapņu grupa ir sapņi par noteiktā vietā apraktu naudu vai citām bagātībām. Par šādiem sapņiem un veiksmi vai neveiksmi pēc tajos saņemtajiem norādījumiem meklējot mantu, stāsta arī daudzu tautu, tai skaitā latviešu teikas un nostāsti. Taču, šķiet, tik milzīgas bagātības, par kādām sapnī uzzinājis Indijas ziemeļu pavalsts Utaras Unnao rajona Daundijas (Daundia Khera) ciemata vietējais guru, neviens vēl līdz šim nav meklējis.

Svāmī Šobans Sarkars nesen nosūtīja vēstuli Indijas Valsts bankai, tajā pavēstot ka pie viņa sapnī atnācis viens no indiešu brīvības cīņu vadītājiem, 1859.gadā britu nogalinātais radža Rao Rams Bakšs Sings, kurš pastāstījis, ka zem viņa kādreizējās pils drupām ir apraktas 1000 tonnas zelta. Šīs bagātības, kuru iespējamo vērtību lēš uz 40 miljardiem dolāru, radža esot novēlējis izmantot Indijas iedzīvotāju labā, lai palīdzētu pārvarēt ekonomiskās grūtības, kurās valsts patlaban nonākusi. 

Zelta imports destabilizē ekonomiku

Indijas iedzīvotāji ik dienas iegādājas apmēram 2,3 tonnas zelta - neliela ziloņa svaram atbilstošu daudzumu. Lielāko daļu no tā tiek ziedota tempļiem, bet atlikušo, lai nodrošinātos nebaltām dienām, viņi noglabā sev vien zināmā vietā. Ņemot vērā, ka Indijā ir tikai dažas zelta raktuves un lielais pieprasījums jānodrošina ar importu, valstij šī priesteru prasību uzturētā pilsoņu aizraušanās ar dārgo metālu nozīmē valūtas aizplūšanu - pagājušā gadā zelta importa vērtība bija 54 miljardi dolāru un tiek uzskatīts, ka tieši tas ir galvenais iemesls pašreizējam budžeta deficīta pieaugumam un rūpijas vērtības kritumam.

Sarkara atklāsmi nopietni uztvēra ne tikai daudzi apkārtējo ciemu iedzīvotāji, kuri, cits kājām, cits braukšus, ar vai bez lāpstām un kapļiem, devās uz lauku ietverto bijušās radžas pils vietu, kurai blakus vēl joprojām slejas sena Šivas svētnīca, bet arī vairāki augsti ierēdņi un politiķi.

Vislielāko interesi par Sarkara piedāvājumu izrādīja Čarants Dass Mahants, Indijas lauksaimniecības ministra vietnieks, kurš pēc tam, kad divas reizes bija guru personīgi apmeklējis, panāca, ka ar centrālās valdības rīkojumu uz Daundiju no Utarpradēšas galvaspilsētas Luknāras tika nosūtīta vispirms ģeologu un pēc tam arī arheologu grupa.

Ģeologi un arheologi pārbauda guru sapni

Izrakumi, jeb, pareizāk sakot, oficiālā mantas meklēšana formāli sākās 18.oktobrī, Unnao rajona pašvaldības pārstāvim norobežotajā teritorijā izdarot pirmos, simboliskos lāpstas dūrienus. Trešajā rakšanas dienā, 20.oktobrī, vēstī vietējie plašsaziņas līdzekļi, arheologi aptuveni 1,5 m dziļumā uzdūrušies mūrim, kas veidots no reģionā būvētajām XVII un XVIII gs. celtnēm raksturīgajiem lakhauri ķieģeļiem, bet kādā citā tranšejā uzgājuši keramikas lauskas. "Pašlaik izrakumi notiek 10 aptuveni 3x3 m laukumos, taču, ja būs nepieciešams, tiks raktas vēl jaunas bedres," - pastāstījis kāds no arheologiem.

Iepriekš arheologi gan noliedza, ka izrakumi notiek, lai pārbaudītu guru sapni. "Arheoloģija neņem vērā svēto vīru vai kādu citu cilvēku sapņus," - apgalvoja Valsts arheoloģijas aģentūras darbinieks Sjeds Džamals Hasans. "Arheoloģija ir zinātne un mūsu izrakumi notiek, ņemot vērā atradumus." Kādi tieši atradumi liecina ka šajā vietā varētu būt noslēptas milzīgas bagātības, to Hasans nepaskaidro. Oficiāli izrakumu ir uzsākti, lai pārbaudītu oktobra sākumā Indijas Ģeoloģijas pārvaldes izdarītajā priekšizpētē iegūto informāciju. Pārstaigājot guru norādīto teritoriju ar ģeoradaru, ģeologi esot konstatējuši "pazīmes, kas var liecināt par metāla klātbūtni." Pētnieki gan piezīmē, ka zem drupām atklātā "nemagnētiskā anomālija," kura varētu būt "zelts, sudrabs vai kāds cits sakausējums" atrodas aptuveni 5 līdz 20 metru dziļumā zem zemes un, lai līdz tai nokļūtu, strādājot atbilstoši arheoloģijas prasībām, varētu būtu vajadzīgi pat vairāki gadi.

Lielākā daļa no pils teritorijas tagad ir norobežota un to visu diennakti apsargā bruņoti policisti. Tomēr, ņemot vērā pieaugošās cilvēku plūsmas radīto burzmu un kņadu, papildu drošībai laukumam pa perimetru tika uzstādītas vēl arī novērošanas kameras.

Daundijas ciemata galva Adžejs Pals Sings par guru redzējuma ticamību nešaubās: "Ļaudis turpina šeit ierasties no dažādām vietām, lai paskatītos uz izrakumiem un ikviens cer, ka babas Šobana Sarkara sapnis kļūs par īstenību. Ja vien arheologi sekos viņa norādījumiem, zelts tiks atrasts."

Sākoties izrakumiem, guru pārceļas uz citu vietu

Šķiet, arī pats guru tagad ir satraucies par notiekošo. Gadījumā, ja zeltu neuzies, svētā vīra reputācija var ievērojami ciest. Sarkars, sākoties izrakumiem ir pārcēlies uz otru savu ašramu, kas atrodas 70 jūdzes no Daundijas.

Kad viņu tur apmeklēja "The Independent" žurnālisti, guru sēdēja tumsā un pieņēma savus piekritējus, spīdinot tiem acīs ar bateriju. Sarkars atteicās runāt par zeltu, piedāvāja žurnālistiem banānu un savu svētību, tad lūdzot tiem doties prom.

Daudz runīgāks izrādījās guru runasvīrs, kas dēvējās par svāmī Omu. Oms noliedza, ka svāmī par zeltu uzzinājis sapnī. Viņš par tā esamību esot zinājis visu laiku. Guru vienkārši esot nolēmis palīdzēt grūtā brīdī Indijas valdībai. "Viņš man teica," - stāstījis Oms, "pajautā ministru prezidentam, cik daudz zelta viņam nepieciešams."

Jautāts, kas notiks, ja zeltu neatradīs, Oms vispirms parādīja ģeologu ziņojuma kopiju un teica, ka Sarkars ir pārliecināts par sekmēm, taču, ja izrakumi nesekmēsies, guru esot gatavs no saviem līdzekļiem segt radušās izmaksas.

Lācis vēl mežā, bet āda jau tiek dalīta

Neskatoties uz to, ka nekāds zelts vēl nav atrasts un arī pats guru, šķiet, tomēr vairs nav īsti pārliecināts, ka dzeltenais metāls patiešām guļ radžas pils drupu pazemē, uz bagātībām jau sāk pieteikties pretendenti.

Viens no pirmajiem par vēlēšanos saņemt daļu no apraktajām 1000 tonnām izteica kāds Rao Čandi Prataps Sings, kurš apgalvoja, ka esot tiešs XIX gs. dzīvojošā radžas - domājamā bagātību apslēpēja - pēctecis. Līdz šim ciematā jau ieradušies vairāki pašpasludinātie Rao Rama pēcteči.

Savukārt 20.oktobrī izrakumu laukumu apmeklēja Visas Indijas Kšatriju savienības delegācija, pieprasot savu daļu no "laupījuma." "Tā kā cietoksnis pieder bijušajai karaliskajai radžputu dzimtai, Kšatriju savienībai dabīgi pienākās sava tiesa no iegūtā zelta," - paziņoja savienības vadītājs Uma Šankars Sings.

Jau pirms tam tiesības uz noteiktu zelta daudzumu pavalsts valdības vārdā pieteica arī politiskās partijas "Samajwadi" ģenerālsekretārs Narešs Agravals.

Nespējot noturēties pretī pasaulīgo vēlmju vilinājumam, sarosījušies arī Unnao budisti. Mūks Šanti Rakšits norādījis, ka Faizabādas Avada universitātes bijušais vicepriekšsēdētājs Dr.Angans Lals ir uzrakstījis grāmatu, kurā stāstīts par Daundijakeras ciematā senatnē pastāvējušu budistu centru. Šeit trīs mēnešus esot lūdzies pats buda Gautāms, bet valdnieks Ašoks upes Gangas krastos uzbūvējis 200 metru augstu stūpu. Rakšits apgalvoja, ka Daundijas budistu centru esot pieminējis pat ķīniešu ceļotājs Fa Hens, kurš 399.gadā apmeklējis Indiju. Mūks pastāstīja, ka viņš esot apspriedies ar savas organizācijas vadību un viņi nolēmuši, ka nepieciešams informēt vietējo un pavalsts administrāciju par ciemata budisma pagātni.

Varonis vai laupītājs?

Par domājamo zelta apslēpēju radžu Rao Ramu Bakšu no Daundijas ir pretrunīgas ziņas. Zināms, ka viņš bijis bagāts zemes īpašnieks un talukdars - nodokļu ievācējs, kuram Kanpurā piederējis juvelierizstrādājumu veikals. 1857.gadā, kad Ziemeļu un Centrālajā Indijā sākās sacelšanās pret britu koloniālo varu, Rao Rams pievienojies vienam no sacelšanās vadoņiem Nana Sahibam. Britu vēsturnieki radžu apraksta kā vienu no Gangas līdzenuma pazīstamākajiem laupītājiem, kas nemierniekiem pieslējies tikai tāpēc, lai varētu piesavināties ienaidnieka mantu. Tomēr neviens precīzi nezina, cik daudz zelta Rao Ramam piederējis, kā arī, vai viņš to patiešām apracis savā ciematā, kad cīņu arēna no Luknovas pārvietojās uz daudz tuvāko Baisvadu.

Daundijas ciemats sacelšanās laikā piedzīvoja nepatīkamu starpgadījumu, kad vietējie iedzīvotāji nogalināja vairākus britu virsniekus. Dzīvi palikušie atgriezās pie sava karaspēka un vēlāk norādīja uz galvenajiem vainīgajiem, kuri tika sodīti ar nāvi. Nav zināms, vai radža Rao Rams pats aktīvi piedalījās uzbrukumā britiem, taču arī viņš tika uzskatīts par vainīgu. Kādu laiku Rao Ramam izdevās izvairīties no notveršanas, taču tad divi kaimiņu ciema iedzīvotāji viņu uzrādīja un radža tika pakārts kokā, kļūstot par mocekli. 1992.gadā vietā, kur radža tika pakārts, viņam atklāja pieminekli, pie kura mocekļu piemiņas dienā, 28.decembrī, pulcējas cilvēki.

Avoti:
nydailynews.com
timesofindia.indiatimes.com

Pirmo reizi publicēts 25.10.2013.