Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Turpinās pētīt 3000 gadus seno Rietumāfrikas Nokas kultūru

Pateicoties Vācijas Pētījumu fonda papildus piešķirtajiem 1,6 miljoniem eiro, Frankfurtes Gētes universitātes Arheoloģijas institūta zinātnieku komanda, kura no 2005.gada, īstenojot 12 gadu garumā plānoto ilgtermiņa projektu, pēta Nokas arheoloģisko kultūru Nigērijā, darbu varēs turpināt vēl trīs gadus.

Tomēr, sakarā ar politiskajiem nemieriem Nigērijā un Boko Haram islāma teroristu uzbrukumiem, Nokas kultūras pētījumi nevar notikt tā, kā bija plānots. Drošības riski komandai ir pārāk lieli, tāpēc mums vajadzēs atlikt lauka izrakumus Nigērijā un pielāgoties situācijai, sacīja pētījumu vadītājs arheologs, profesors Dr.Pēteris Breinigs (Peter Breunig), kurš šo Rietumāfrikas valsti regulāri apmeklē kopš 1989.gada.

Tā vietā, lai dotos uz vardarbības un reliģiskā fanātisma plosīto Āfrikas valsti, desmit projektā iesaistītie zinātnieki plāno kamerāli veikt izrakumu vietu novērtējumu, kā arī izdarīt līdz šim izpētītajās 179 arheoloģisko izrakumu vietās iegūto atradumu inventarizāciju, sākt to apstrādi, lai publicētu un ievietotu internetā iepriekšējos gados par šo kultūru iegūtos datus.

Nokas kultūra

Nokas kultūra ap 1000.g.pmē. radās mūsdienu Rietumāfrikas valsts Nigērijas ziemeļu un centrālajos rajonos, pastāvēja apmēram 1300 gadus un pagaidām nezināmu iemeslu dēļ izzuda ap mūsu ēras 300.gadu. Pētnieki uzskata, ka šo kultūru radīja tauta, kurai sazarojoties, radušas hausu, gvari, kanuri, nupes un jukunu tautas.

Savu nosaukumu kultūra guvusi pēc sākotnējās senāko Rietumāfrikas terakotas figūru atradumu vietas - Nokas ciemata, kas atrodas Nigērijas pavalsts Kadunas dienvidos.

Nokas kultūru raksturo augsti attīstīta sociālā organizācija. Tā ir pazīstama galvenokārt pēc terakotas (apdedzināta māla) figūrām - gandrīz dabiska izmēra cilvēku galvām.

Šīs kultūras izsmalcinātību apliecina Mineapolisas (ASV) Mākslas muzejā izstādītā augstu amatu ieņēmuša ierēdņa statuja. Ierēdnis attēlots nēsājam varas simbolu - zizli ar līku galu. Cits augsts ierēdnis attēlots sēdus pozā ar paplašinātām nāsīm un atvērtu muti. Vēl citas figūras attēlotas izjādē uz zirga muguras, kas norāda uz zirgu izmantošanu Nokas kultūrā.  

Dzelzi darbarīku un ieroču izgatavošanai Nokas kultūras cilvēki sāka izmantot ap 550.g.pmē. vai pat agrāk. Kristofers Ērets (Christoper Ehret) pat uzskata, ka dzelzs rūdas kausēšana šajā reģionā tika atklāta patstāvīgi pirms 1000.g.pmē.

Nokas kultūras atklāšana

Pirmie ar Nokas kultūru saistītie artefakti tika atrasti 1928.gadā, 24 pēdu dziļā sanesu slānī alvas raktuvēs netālu no Nokas ciema, pie Josas plakankalnes, Nigērijas vidienē.

Angļu leitnants - pulkvedis Džons Dents-Jangs (John Dent-Young) toreiz tur vadīja kalnrūpniecības darbus. Šo darbu laikā viens no kalnračiem atrada mazu, no terakotas izgatavotu pērtiķa galvu. Citu atradumu vidū bija terakotas cilvēku galvas un kājas. Vēlāk pulkvedis šos atradumus nodeva glabāšanā Josas muzejam.

1932.gadā netālu no Sotokas pilsētas tika uzieta neskarta terakotas figūru grupa. Līdzīgas statujas tika atrastas pie Katsinas pilsētas. Kaut arī tām ir zināma līdzība ar Nokas kultūras klasisko stilu, piederība joprojām ir neskaidra.

Vēlāk, 1943.gadā kalnrači, strādājot tajās pašās vara raktuvēs pie Nokas ciema, nejauši atklāja vēl vienu māla figūriņu grupu. Kāds strādnieks atrada terakotas cilvēka galvas skulptūru un aiznesa to uz savām mājām, kur gadu tā tika izmantota kā putnubiedēklis, kas sargāja viņa jamsa lauku. Pēc tam statuju nopirka raktuvju direktors un aizveda uz Josas pilsētu, kur to parādīja arheologam Bernardam Fagam (Bernard Fagg), kurš uzreiz saprata atraduma nozīmīgumu. Arheologs iztaujāja kalnračus, lūgdams tiem viņam pastāstīt par visiem saviem atradumiem. Rezultātā Fags savāca 150 artefaktus. 

Pēc tam Bernards un Endžela Fagi Nokas ciema apkārtnē uzsāka sistemātiskus arheoloģiskus izrakumus, kuru gaitā tika atrasti vēl vairāk figūru un citu artefaktu, kas bija izkaisīti par sākotnējo atradumu vietu plašākā areālā.

Ar radioaktīvā oglekļa un termoluminiscences datēšanas metodēm noteiktais terakotas statuešu vecums svārstās starp 2000 un 2500 gadiem, kas padara tās par vecākajiem figurālās mākslas darbiem Rietumāfrikā.

Skulptūras

Terakotas statuetes attēlo negroīda tipa cilvēkus. Daudzas statujas ir stilizētas, un cilvēku galvas atveidotas ģeometrisku figūru - konusu, cilindru vai ložu veidā. Taču ir arī uzietas statujas, kas pārsteidz ar savu reālismu un apliecina Nokas kultūras tēlnieku meistarību un talantu.

Vācu arheologu pētījumi

No 2005.gada Nokas kultūras arheoloģisko atradumu vietās sistemātiskus pētījumus veic vācu arheologi no Frankfurtes. Vairākas arheoloģisko izrakumu vietās kopā ar metru lielām, divtūkstoš gadus vecām terakotas figūrām arheologi uzgāja arī keramikas traukus, akmens darbarīkus, dzelzs priekšmetus un augu paliekas. Šie vērtīgie atradumi sniedz visaptverošu, daudzpusīgu ainu par Nokas kultūras attīstību. „Piemēram, keramika ar atšķirīgām formām un rotājumiem ļauj mums noteikt dažādas attīstības stadijas, veidojot Nokas kultūras hronoloģisko pamatu,” - teikts arheologu komandas preses relīzē.

Viena īpaša šī projekta daļa, kuru vadīja arheobotāniķe, profesore Dr.Katrīna Neimane (Katharian Neumann), bija veltīta izrakumu vietās regulāri uzieto augu palieku analīzei. Atrastas augu paliekas arheologiem dod informāciju par vidi un saimniecības veidu. Tagad zināms, ka Nokas kultūras pastāvēšanas laikā tika audzētas tikai nedaudzas lauksaimniecības kultūras. No sākuma audzēja prosu un pupas kopā ar dažādiem savvaļas augļiem, tikai Nokas kultūras beigu posmā parādījās palmu eļļa un graudi (fonio), paskaidroja Neimane.

Arī sabiedrības attīstība Nokas kultūrā no mazākām mednieku - vācēju grupām līdz lielām kopienām ar komplicētākām sabiedriskās dzīves formām ir vispusīgi atspoguļota Frankfurtes arheologu pētījumā. Nokas kultūra ar savām noslēpumainajām terakotas statuetēm ir daudzsološs sabiedrības attīstības piemērs, piebilda Breinigs. Arheologi, izanalizējuši atradumu saturu, secināja, ka vismaz dažas skulptūras ir saistītas ar senču kultu.

Dzelzs ieguve un kausēšana

Frankfurtes arheologi apņēmušies turpmāko pētījumu gaitā vairāk uzzināt par Nokas senkultūras ciematu veidiem un ekonomiku, sociālo uzbūvi un noskaidrot, kādu lomu šajā kultūrā spēlēja dzelzs apstrādes ieviešana.

Kaut arī hronoloģijas jautājumi bija uzmanības centrā jau Vācijas Pētniecības fonda finansētā projekta pirmajās divās fāzes, nākamo trīs gadu laikā zinātnieki vēlas veltīt lielākas pūles, lai izpētītu reģionālas atšķirības Nokas kultūras cilvēku apdzīvotajā teritorijā, kura salīdzinoši ir piecas reizes lielāka par Heseni - vienu no Vācijas federālajām zemēm.
Programmā ietvaros paredzēts izpētīt lielas apdzīvotas teritorijas, kuras atklātas daudzās Nokas kultūrai piederīgajās senvietās, lai iegūtu ieskatu par seno nigēriešu dzīvesveidu, paražām, kā arī par dzelzs kausēšanas cepļiem. Nokas kultūra, arheologi norāda, satur pavedienu par senāko dzelzs ieguvi, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.

Laupīšana

Frankfurtes arheologu komandas veikto pētījumu rezultāti, iespējams, var būt beidzamās un vienīgas zināšanas par Nokas kultūru. Laupītājus, kuri Nigērijā jau divus gadu desmitus izlaupa arheoloģiskas nozīmes senvietas, politiskā krīze valstī ir ietekmējusi minimāli, vai tikpat kā nemaz. Viņi joprojām turpina sekmīgi nodarboties ar savu melno, netīro biznesu, kā parasti, gūstot lielu peļņu, jo skulptūras ir ļoti pieprasītas starptautiskajā mākslas darbu tirgū. Dzenoties pēc Nokas kultūras dārgumiem, laupītāji izposta vienu senvietu pēc otras, sacīja Breinigs.

Augšējais attēls: Dr.P.Breinigs pie 2012.g. atklāta salauztu terakotas statuju depozīta. Pangvari arheoloģiskā vieta. P.Breiniga foto.

Avoti:
uni-frankfurt.de
en.wikipedia.org/wiki/Nok_culture
en.wikipedia.org/wiki/Nok
Veinbergs, Joels. 1961. Dienvidos no Sahāras. Rīga: „Latvijas Valsts Izdevniecība.”