Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Daoisms, daoisti

Jau no sirmas senatnes ķīnieši ticēja, ka zeme, daba un kosmoss ir daļa no harmoniskas kārtības – Dao („ceļa”). Īstā ceļa meklējumi, proti, daoisms – tas līdztekus konfūcismam ir otrs lielākais strāvojums ķīniešu filozofijā. Pretstatus Konfūcija sludinātajam saprātīgajam prakticismam tas ir dabiskais misticisms.

Izšķir filozofisko un reliģisko daoismu:
  -  filozofiskais daoisms radies VI-V gs.pmē. Par tā pamatlicēju uzskata Laodzi, bet galvenie raksti ir grāmata "Daodedzin." Saskaņā ar šo daoismu reālā pasaule un cilvēku dzīve sabiedrībā pakļautas noteiktam dabiskam ceļam - dao, kas apzīmē vispārēju pasaules kustības un pārmaiņu likumu;
  -  reliģiskais daoisms ir viena no Ķīnas reliģijām. Par tā pamatlicēju uzskata Čandaolinu (I gs.).

Agrīno daoistu klasiķu darbi, kā Džuandzi (autors Džuandzi) un Daodedzin (autors Laodzi), patiesi izskatās kā reakcija uz Konfūcija morālo sabiedrību, ko viņi uzskatīja par samākslotu un ierobežojošu. Tomēr tas jāuztver nevis kā pretmets, bet gan kā dabiskais līdzsvars. Ne velti mēdza teikt, ka "...cilvēkam jābūt konfūcistam dienā un daoistam naktī.”

Hana Hubilaja kosmopolītiski daudznacionālajā galmā, mongoļu varas ziedu laikos darbojās jauna, ļoti enerģiska daoistu skola Csjuaņčžiņ (Quanzhen 全真 Patiesības Pilnība). Šī skola tika dibināta XI gadsimtā, un XII gadsimta sākumā tai jau skaitījās 4000 klosteru un ap 20000 priesteru. Savā mācībā šās skolas piekritēji propagandēja cilvēku „iekšējo alķīmiju,” noliedzot pirms tam daosiem tik populāros dažādos eliksīrus, kā primāro mācot kultivēt savu iekšējo dabu (xing 性), un dzīvības spēku (ming 命). Un attiecībā uz mūsu stāstu, viņi bija entuziasma pilni, lai tā sakot, visur izplatītu savu reliģiju.

Ap 1250.gadu Csjuaņčžiņ mūki klejoja pa visu Ķīnu, sev pievācot nelielus budistu klosterus un tos pārtaisot par daosu. Vēl ļaunāk, šo klosteru svētās grāmatas viņi sameta kaudzēs un sadedzināja. Un protams, tāpat kā visi pārējie, viņi arī centās iekļūt mongoļu galmā, meklējot sev ietekmīgus patronus. Tieši tur arī sākās strīdi starp daosiem un budistiem.

Raksti.
Phagpas bulta, vai budisti pret daoistiem.


Saites.
Laodzi.
Senā Ķīna.