Dundagas apkārtnē pie 'Ventnieku' mājām uziets jauns bedrīšakmenis

2014.gada 21.aprīlī Dundagas pagasta Nevejā, apsekojot „Ventnieku” mājas teritoriju, prof. Juris Urtāns uzgāja jaunu, iepriekš nezināmu bedrīšakmeni, tā kopējo Latvijā zināmo šo pieminekļu skaitu palielinot līdz 73.

Lasīt tālāk ...

Pirmie misionāri Baltijas zemēs

Līdz XII gadsimtam Eiropā ārpus kristīgās Baznīcas bija palikuši vairs tikai Pieelbas un Piejūras slāvi, baltu tautas, Baltijas somi un tagadējās Krievijas teritorijā mītošās somugru etniskās grupas. Tas tomēr nenozīmē, ka Baznīca nebūtu centusies arī šīs zemes pievērst kristietībai, izmantojot gan misionārus – kristīgās ticības sludinātājus, gan arī kristīgo valdnieku tīkojumus pakļaut savai varai kaimiņu zemes ar bruņotu spēku. Jau X gadsimta pirmajā pusē vācu karalis Indriķis (Heinrihs) I mēģināja pakļaut Pieelbas slāvus, tomēr spēja panākt tikai šo tautu meslu atkarību, citādākā ziņā slāvi saglabāja savu patstāvību, gan tikai uz neilgu laiku. Jau Indriķa I pēctecim Otonam I (936.–973.g.) pēc ilgstošām, nežēlīgām cīņām izdevās salauzt slāvu pretestību un iekļaut to zemes Vācijas impērijas sastāvā, vienlaikus veicot varmācīgu iekaroto tautu kristīšanu. Tā tomēr vēl bija īslaicīga uzvara, jo pakļautie slāvi te vienā, te citā reģionā sacēlās pret iekarotājiem, iznīcinot vācu garnizonus (karaspēka vienības, kas izvietotas kādā apdzīvotā vietā) un padzenot katoļu garīdzniekus. 983.gadā sākās vispārēja Pieelbas un Piejūras slāvu sacelšanās, un vāciešiem ar lielām grūtībām izdevās atvairīt to iebrukumu savās teritorijās. Šīs sacelšanās rezultātā katoļu Baznīca un vācu valdnieki uz ilgāku laiku zaudēja iekarotās slāvu zemes, izņemot dažus Lužicas serbu (arī sorbu) apdzīvotos apgabalus. 

Lasīt tālāk ...

Krievu imperiālisms un latviešu tauta 20. gs. 50. – 60. gadi

Lasīt tālāk ...

Nodokļu parādnieka bankas seifā Spānijā atrod pazudušu van Goga gleznu

Spānijas nodokļu inspektori, pārbaudot vārdā nenosauktu nodokļu parādnieku bankas seifus, atraduši gleznu, kas, iespējams, ir pirms 40 gadiem pazudušais van Goga darbs "Ciprese, debesis un lauks."

Lasīt tālāk ...

Izcilajam latviešu karavīram - ģenerālim Pēterim Radziņam 134

Ģenerālis Pēteris Radziņš ir dzimis Lugažu pagasta Jaunvīndedzēs lauksaimnieka ģimenē. Pirmās skolas gaitas uzsāka Lugažu draudzes skolā. Pēc tam mācījās Valkas pilsētas skolā un Valkas Nelsona reālskolā. 1898. gadā kā brīvprātīgais Radziņš iestājās Krievijas impērijas armijas dienestā. Savas dienesta gaitas viņš uzsāka 112. Urālu kājnieku pulkā, kas tobrīd bija dislocēts Kauņā. 

Lasīt tālāk ...

Krievijas propagandas kara vilnis sasniedzis arī vikipēdiju

Līdztekus militārai Krimas okupācijai un aneksijai, kā arī diversantu iesūtīšanai valsts dienvidaustrumu apgabalos seperātisku akciju organizēšanai, Krievija pret Ukrainu ir izvērsusi arī milzīgu propagandas kampaņu, kas tiek īstenota gan TV, gan tīmekļa vidē darbojošos plašsaziņas līdzekļos. Cīņas laukā nonākusi arī vikipēdija, kuras krievu portālā raksts "Kijevas Krievzeme" nesen tika pārdēvēts par "Senkrievu valsti." Tāpat resursā parādās dažādi apšaubāmi apgalvojumi, kā piemēram: rusi - tā ir tauta, kas bija Krievu kaganāta valdošais slānis, bet jēdziens "Kijevas Krievzeme" radies tikai XIX gs. beigās.

Lasīt tālāk ...

Ģenerāli Gopperu pieminot

Šodien aprit 73 gadi, kopš krievpadomju okupanti 1941.gada 25.martā nogalināja vienu no mūsu izcilākajiem un tautā cienītākajiem karavīriem, latviešu strēlnieku virsnieku, skautu prezidentu, ģenerāli Kārli Gopperu. Kā katru gadu, viņu pieminēja Latvijas Skautu organizācija, tās pārstāvjiem dodoties gājienā no Rīgas centrālcietuma līdz K.Goppera pirmajai apbedījuma vietai kopējā kapā, Ulbrokas mežā, netālu no Stopiņiem. 

Lasīt tālāk ...

S.E.D. Brauns: Liberālisma anatomija

Šī dienvidafrikāņu publicista S.D.A.Brauna apcere par moderno liberālismu un tā izpausmes formām, ir rakstīta Aukstā kara gados, XX gs. II pusē, bet vēl joprojām nav zaudējusi savu aktualitāti. Pat vēl vairāk, autora pareģojumi par to, uz kurieni virza pasauli tie destruktīvie spēki, kas tiek apzīmēti kā „liberāļi,” iegūst drausmīgu realitātes jēgu un pasaule ar katru jaunu dienu virzās tuvāk tam bezdibenim, ko sauc par jauno pasaules kārtību, bez rasēm, tautām un valstu robežām. Jāatzīst, ka vietumis tēmas izklāstā autors lieto sabiezinātas krāsas un ne visiem viņa secinājumiem var piekrist, taču šos nelielos trūkumus atsver koncentrētais un precīzais neoliberālisma raksturojums.

Redakcija.

Lasīt tālāk ...

Popularizēs vēsturi ar jaunu lekciju ciklu

Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte (LU VFF), sākot no 11.decembri, trešdienu vakaros piedāvās populārzinātnisko lekciju ciklu „Vēstures mozaīka.”

Lasīt tālāk ...

11. novembris — mūsu tautas spēka apliecinājums

11. novembrī, Lāčplēša dienā iededzot uguntiņas savu māju logos un dažādās Brīvības cīņu piemiņas vietās, mēs domās pārceļamies atpakaļ 1919.gadā, kad, šķietami no nekā, pacēlās Latvija - latviešu tautas valsts. Latviešu karavīrs, gada sākumā vēl pa daļai svešu kungu kara kalps, tam noslēdzoties, pateicoties labvēlīgiem ģeopolitiskiem apstākļiem, bet visu pirmām kārtām - savai gribai un cīņas sparam - pirmo reizi vēsturē kļuva par vienīgo noteicēju savā zemē, kuras administratīvās robežas tagad aptvēra gandrīz visas mūsu kultūrvēsturiski etnogrāfiskās teritorijas. 

Lasīt tālāk ...