Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Terra Incognita

Graujošu kustību loma Lielās franču revolūcijas norisēs

Lielā franču revolūcija (1789.-1799.g.) neapšaubāmi ir viens no nozīmīgākajiem, ja ne pats nozīmīgākais pagrieziena punkts jauno laiku vēsturē un Rietumu civilizācijas attīstībā. Tās iemesli, izcelšanās un norises joprojām ir vēsturnieku strīdus objekts. Un ne velti, jo no mūsu zināšanām un slēdzieniem par Franču revolūciju tieši izriet XIX un XX gs. vēstures un mūsdienu globālo norišu vērtējums.

Lasīt tālāk ...

Laimes nesējs: Iļjas Galperina alias Ulža Kurzemnieka neticamais stāsts

Es atceros dzirdējis šādu brīdinājumu:

Vecas lietas necel gaismā,
Var tev rasties dusa baisa,

bet es tomēr riskēšu. Es pazīstu vienu otru no minētajiem cilvēkiem, kuri spēlējuši tiešu vai netiešu lomu šajā neparastajā stāstā. Un ja nu es šad un tad novirzos no temata, tad neņemiet man to ļaunā. Mans aizbildinājums ir vecums! Un vecums nav ne brālis, nedz arī cits kāds rads. Gatavi klausīties? Nu tad, avanti! Kā mēs, itāļu valodas pratēji, sakām.

Lasīt tālāk ...

Kurš nezina vēsturi?

Vairāki kreisi liberālie, par nacionālo valsti regulāri ieņirdzošie jaunās paaudzes vēsturnieki, viens otru draudzīgi uzmundrinādami, savos soctīklu kontos snobiski zobojas par prezidenta R.Vējoņa teikto, ka latviešu strēlnieku izcīnītajās 1916./1917.g. Ziemassvētku kaujās zināmā mērā dzima neatkarīgā Latvijas valsts. Prezidenta padomnieki, nemaz nerunājot par viņu pašu, lūk, nezinot vēsturi...

Lasīt tālāk ...

Dievu vēstnesis Ērihs fon Dēnikens

Ērihs Antons Pauls fon Dēnikens ir slavens, arī Latvijā labi pazīstams, šveiciešu rakstnieks, kurš, sākot jau ar savu pirmo, 1968.gadā iznākušo grāmatu „Atmiņas par nākotni/Dievu rati” (Erinnerungen an die Zukunft/Chariots of the Gods?) mēģina pierādīt tēzi par ārpuszemes civilizāciju ietekmi uz agrīno cilvēku kultūru. Dēnikens ir viens no nozīmīgākajiem paleokontakta un seno astronautu hipotēzes popularizētajiem pasaulē (Dēnikena ietekmi atzīst, piemēram, filmas "Prometejs" režisors Ridlijs Skots), taču darbos iekļauto nepierādīto apgalvojumu un kļūdu dēļ zinātnieku vidū ieguvis pseidovēsturnieka un šarlatāna slavu.

Lasīt tālāk ...

Londonas 1952. gada Lielā migla – Eiropas vēsturē lielākā, ar gaisa piesārņojumu saistītā katastrofa

Kad 1952.gada 5.decembra rītā londonieši, pamodušies, ieraudzīja savu pilsētu biezas, smacīgas, dzeltenīgi brūnas, kvēpiem pilnas, gandrīz necaurredzamas miglas klātu, viņi vēl nezināja, ka šādos apstākļos tiem būs jāpavada četras garas dienas un naktis, kuras vēlāk, nodēvētas par Lielo miglu jeb Lielo smogu, kļūs pazīstamas kā epidemioloģisko seku ziņā smagākais, ar gaisa piesārņojumu saistītais negadījumu kopums Lielbritānijas un arī Eiropas vēsturē.

Lasīt tālāk ...

Poligonālā megalītu siena Atēnās

Poligonālu akmeņu kārtojumi sastopami daudzās un dažādās pasaules malās - Vidusjūras reģionā, Dienvidamerikā un pat Okeānijā. Pārsvarā tādus ierīkojušas senākās kultūras. Vēlāk šādas akmeņkaļu darba tradīcijas tikušas vai nu aizmirstas, vai arī, līdz ar saistvielu parādīšanos, uzskatītas kā pārlieku darbietilpīgas un atmetamas. 

2016.gada oktobra sākumā Aliens.lv nelielā ceļojuma pa Grieķiju uzgāja kādu interesantu megalītiskās sienas piemēru ar vairākiem astoņu skaldņu akmeņiem (sk. attēlā). Šī siena atrodas vienā no Atēnu arheoloģiskajām zonām - Keramikā (Keramikos).

Lasīt tālāk ...

Bafina salā atklāj otro vīkingu apmetni Amerikā

Kopš 1960.gada, kad Ņūfaundlendā atklāja pirmo vīkingu apmetni Amerikā, arheologi un amatierpētnieki cītīgi pārmeklēja Kanādas ziemeļaustrumu piekrasti, cenšoties atrast vēl kādas seno ziemeļnieku kolonistu pēdas. Tomēr tikai tagad, pēc 50 gadiem ir sasniegti rezultāti - arheoloģe Patrīcija Sazerlenda (Patricia Sutherland) oktobra sākumā paziņojusi, ka iegūti pārliecinoši pierādījumi par vēl viena vīkingu priekšposteņa pastāvēšanu Amerikā.

Lasīt tālāk ...

Nacistu "trofeju" zinātnieku loma pasaulē pirmās atomelektrostacijas tapšanā PSRS

Kad 1954.gada 27.jūnijā Krievijā oficiāli tika iedarbināta Obņinskas AES – pasaulē pirmā industriālā, valsts elektroapgādes tīklam pieslēgtā atomelektrostacija – padomju prese to pasniedza kā likumsakarīgu, sociālistiskās zinātnes pārākumu apliecinošu sasniegumu. Pat vēl tagad krievu vikipēdijas lapa, rakstot par Obņinskas AES, nosauc projekta iedvesmotāju akadēmiķi Kapicu, zinātnisko vadītāju Kurčatovu un galveno konstruktoru Doležalu. Taču ne ar vārdu pamattekstā nav pieminēti daudzie vācu speciālisti, zinātnieki un tehniķi, kuri, jau sākot no 1945.gadu, daļēji piespiedu kārtā, daļēji brīvprātīgi bija iesaistīti gan PSRS atombumbas, gan "mierīgā atoma" projektos.

Lasīt tālāk ...

Feniķieši atklāj jūrasceļu apkārt Āfrikai

Pirmie rietumnieki, kas apbrauca apkārt Āfrikai bija XV gs. otrās puses portugāļu jūrasbraucēji, kuri meklēja īsāko un drošāko ceļu uz eksotisko un tolaik neiedomājami dārgo garšvielu zemi Indiju. Tomēr iespējams, ka ceļojumu apkārt Melnajam kontinentam jau 2000 gadu pirms viņiem bija veikuši feniķieši - sava laika dižākie kuģotāji.

Lasīt tālāk ...

Dzīvo miroņu sindroms - jauna versija par zombija tēla izcelsmi

Dzīvie miroņi jeb zombiji, tāpat, kā ar tiem cieši saistītais vampīra tēls, mūsdienās ir kļuvuši par neatņemamu Rietumu kultūras sastāvdaļu. To tagadējā plašā atpazīstamība un visuresamība, – sākot no TV ekrāniem un beidzot ar bērnu rotaļu lellēm vai pat tādu nopietnu zinātnisku žurnālu kā "Nature" populārzinātnisku rakstu virsrakstos lietotos salīdzinājumos (sk. ŠEIT), neapšaubāmi ir saistīta ar vismaz trim neseniem, ļoti iespaidīgiem komiksu/videospēļu ekranizējumiem – četriem vācu kulta filmu ražotāju "Constantin Film" "Nezūdošā ļaunuma" sāgas turpinājumiem (pirmā filma tika izrādīta 2002.gadā) ar apburošo Milu Jovoviču galvenajā lomā; Džonija Depa meistarīgi iekrāsoto dienvidjūru idilles un fortūnas džentelmeņu piedzīvojumu stāsta holivudisko versiju "Karību jūras pirāti: Melnās pērles lāsts" (2003.g.), kurā pirātu kuģa komanda, indiāņu lāsta mākta, naktīs pārvēršas par nemirstīgiem zombijiem un amerikāņu TV kanāla AMC postapokaliptisko seriālu "Staigājošie miroņi," kura uzņemšana, reitingiem nezūdot jau sesto gadu, joprojām turpinās. Jautājums, kāpēc XXI gadsimta Rietumu sabiedrība brīžiem, šķiet, krīt teju vai apsēstībā ar dzīvajiem miroņiem, tā līdz galam vēl nav atbildēts...

Lasīt tālāk ...