Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Terra Incognita

Apbedījumi ar sirpjiem - vampīri vai citi dēmoni?

Ja līdz pat XIX gs. beigām/XX gs. sākumam daļai Latvijas teritorijā dzīvojošo cilvēku neatņemama ikdienas dzīves sastāvdaļa bija ticība raganām, burvjiem, vilkačiem, lietuvēnam, spokiem, citiem gariem un dēmoniem, tad slāvu un to kaimiņu tautu zemēs, pamatā Centrālās un Dienvideiropas valstīs, cilvēkiem kaitējošo pārdabisko būtņu vidū īpaši izcēlās vampīri - miroņi, kas pēc nāves naktīs atgriežas pie saviem dzīvajiem tuviniekiem, lai sūktu tiem asinis. Arheoloģiski izpētot XVI-XVIII gs. kapsētas, šajās zemēs uzieti vairāki apbedījumi, kurus, ņemot vērā tādus faktorus kā vieta, apbedījuma veids, par ļaunumu atvairošiem rituāliem liecinošas raksturīgās piedevas un kontekstu, pētnieki sauc par "vampīru kapiem." Pēdējais zināmais poļu vampīrs "nogalināts" 1914.gadā, kad Vecmieržvices (Mierzwice Stare) ciema iedzīvotāji Centrālpolijā izraka kādu par asinsūcēju uzskatītu mirušo, nocirta līķim galvu un nolika to tam pie kājām.

Tomēr, vai visi sava laika normālajiem standartiem neatbilstošie apbedījumi būtu saistāmi tikai ar vampīru mītiem? Britu arheoloģijas žurnāla "Antiquity" 2015.g. decembra numurā publicētā rakstā divi poļu arheologi, Mareks Polcins un Elizabete Gajda, kritiski izvērtē iepriekš par vampīru kapiem nosauktos Dravskas (Drawsko) kapsētas XVII gs. apbedījumus ar kaklam pāri pārliktiem sirpjiem. Pēc raksta autoru domām šīs neparastās apbedījumu piedevas drīzāk skaidrojamas nevis kā aizsardzība pret vampīriem, bet nodrošinājums pret cita veida dēmoniem.

Lasīt tālāk ...

Vidkuns Kvislings - nodevējs vai ideālists?

2015.gada 9.aprīlī apritēja septiņdesmit pieci gadi kopš nacistiskā Vācija uzsāka operāciju „Vēzeres mācība” – iebrukumu Dānijā un Norvēģijā. Šīs kampaņas rezultātā abas Skandināvijas valstis uz pieciem gadiem nonāca Trešā Reiha sastāvā. Lai gan tā ir viena no visvairāk pētītajām Otrā pasaules kara vēstures tēmām, ar šiem notikumiem saistītās personas historiogrāfijā vairāku desmitgadu garumā tika interpretētas neobjektīvi - balstoties uz tā dēvēto „uzvarētāju versiju,” kurā negatīvi vērtēta tikai Vācija un visi tie, kas tā vai citādi nostājušies tās pusē.

Lasīt tālāk ...

Sakāras putns - piekūna tēls vai planiera modelis?

Viena no aizraujošākajām alternatīvas vēstures idejām ir doma, ka seno civilizāciju rīcībā bijušas kādas augsti attīstītas, bet vēlāko cilvēku paaudžu nozaudētas tehnoloģijas. Tādi autori kā, piemēram, Ērihs fon Dēnikens un Deivids Hetčers Čaildress ieguva pasaules slavu ar savām teorijām par seno astronautu vizītēm uz Zemes pirms vairākiem tūkstošiem gadu, par aizmirstām supertehnoloģijām un futūriskām, aizvēsturiskos laikos eksistējušām civilizācijām, kuras pazudušas, neatstājot tikpat kā nekādu pēdu. Kā viens no zudušo tehnoloģiju piemēriem alternatīvas vēstures autoru darbos tiek minēts Sakāras putns, kurš it kā esot līdzīgs lidmašīnai vai planierim.

Lasīt tālāk ...

Grems Henkoks: pirms 13 000 gadiem uz Zemi nokritusi komēta iznīcināja augsti attīstītu civilizāciju

Bijušais britu žurnālists un viens no pazīstamākajiem alternatīvās vēstures pētnieku pārstāvjiem Grems Henkoks savā jaunajā grāmatā „Magician of the Gods,” kura pie lasītājiem varētu nonākt šī gada septembrī, apgalvo, ka kāda komēta, pirms 13 000 gadiem saduroties ar Zemi, šeit iznīcināja senu, ļoti attīstītu civilizāciju. 

Lasīt tālāk ...

Ar lāzeru meklējot senu civilizāciju liecības un pētot citas pasaules

Floridas Centrālās universitātes (ASV) arheologi, antropoloģijas profesori Arlēns un Diāna Čeisi (Chases) jau trīsdesmit gadus pēta senās maiju pilsētas Karakolas drupas mūsdienu Belīzas teritorijā. Gadiem ilgi, sezonu pēc sezonas arheologu pāra vadībā strādājošie Karakolas arheoloģiskā projekta dalībnieki, strādājot ar mačetēm, atbrīvo drupas no džungļu gūsta, izdara tajās izrakumus, dokumentē un kartē atklātās struktūras. Izmantojot pētījumos iegūtos materiālus, tapušas daudzas zinātniskas publikācijas, kas paplašinājušas mūsu zināšanas par maiju sabiedrību un kultūru, to civilizācijas rašanos, attīstību un pagrimumu.

Lasīt tālāk ...

Kam un ko zvērēja latviešu leģionāri?

1945. gada 29.aprīlī latviešu leģiona ģenerālinspektors ģenerālis Rūdolfs Bangerskis izdeva pēdējo pavēli, ar kuru atbrīvoja latviešu karavīrus, kas atradās Vācijā, no visām līdzšinējām karavīru saistībām, tas ir, no karavīra zvēresta. Savā pavēlē ģenerālis norāda uz to, ka "(..) rietumu sabiedroto (angļu, amerikāņu un franču) fronte jau pienākusi tik tuvu mūsu novietojumam, ka man ir jāgādā par pārpratumu novēršanu ar tiem, ko mēs esam visā mūsu valsts pastāvēšanas laikā uzskatījuši par saviem draugiem un bez kuru atbalsta mūsu daudz cietušās latviešu tautas labākas nākotnes nodrošināšana nav pat iespējama"[1.], savukārt pulkvedis Aleksandrs Plensners piebilst, ka "(..) pārpratuma novēršanai vispirms jādeklarē: 1) neviena leģiona vienība nav ņēmusi dalību kādās aizmugures akcijās; 2) leģiona vienības ir cīnījušās tikai frontē un tikai pret lieliniekiem. Neviena leģiona vienība nav cīnījusies pret Rietumu sabiedrotiem, kā tas bija izteikts arī leģionāru zvērestā".[2.]

Lasīt tālāk ...

Skaņas efekti telpā, iespējams, ietekmēja aizvēsturisko paleolīta mākslu un neolīta arhitektūru

Gadu tūkstošiem ilgi māksla apbūrusi un valdzinājusi cilvēkus. Tās pirmajā lielākajā uzplaukumā, kas tik izteiksmīgi atspoguļojas līdz mūsdienām saglabājušos Oriņjakas un Gravetes arheoloģisko kultūru pastāvēšānas laikā tapušajos alu gleznojumos, visbiežāk attēlotie objekti līdzās abstraktiem zīmējumiem, plaukstu nospiedumiem un retām cilvēku vai cilvēkdzīvnieku figūrām bija dzīvnieki. Turklāt lielais vairākums, līdz pat 80% no tiem piederēja megafaunu pārstāvošām sugām - mamuti, degunradži, pirmsumbri, brieži, alu lāči, alu lauvas... Jau pirms aptuveni 40,000 gadiem mūsdienu cilvēku tiešie priekšteči, Homo sapiens grupas Eiropā un Indonēzijā (sk.: "Indonēzijas alu gleznojumu datējums liek pārskatīt priekšstatus par mākslas rašanās laiku un vietu," aliens.lv, 27.10.2014.), alu sienas izgreznoja ar skrienošu, dabā pērkondimdošu troksni radošu savvaļas dzīvnieku baru attēliem. Parasti to skaidro ar šo dzīvnieku iespaidīgo izskatu un lielo nozīmi paleolīta cilvēka dzīvē. Taču ir arī uzskats, ka senie mākslinieki lielos dzīvniekus zīmējuši ne tikai estētisko apsvērumu vadīti, kā iespējamos senčus (totēmus) vai cenšoties piesaistīt veiksmi pirms došanās medībās. Tā sauktās akustiskās teorijas piekritēji domā, ka daudzu seno tautu mitoloģijā ar pērkona dievībām saistīto dzīvnieku biežie attēlojumi aizvēsturiskajā klinšu mākslā nav nejauša sakritība, bet likumsakarība.

Lasīt tālāk ...

Manerheims: kā uzvarēt Krieviju

Kārlis Gustavs Emīls Manerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim, 04.06.1867.–27.01.1951.) nav tikai Somijas nacionālais varonis. Viņš, vācu-zviedru izcelsmes soms, karavīrs un valstsvīrs, kura vārdā, viņam vēl dzīvam esot, tika nosaukts pēc Ziemas kara 1941.g. nodibinātais mūsu Lāčplēša Kara ordeņa somu līdzinieks, ir simbols savas tautas cīņai pret kaimiņu zemes sagrābt nemitīgi alkstošo padomju Krieviju. Trīs reizes - 1918., 1939. un 1944.g. lielā, ar totalitārā terora līdzekļiem uzbūvētā un pārvaldītā valsts centās aprīt mazo Somiju. Un visas trīs reizes Manerheimam izdevās to aizstāvēt, padarot Somiju par nesakožamu un neaprijamu kaulu kremļa valdnieku rīklē.

Lasīt tālāk ...

Golodomors bija Staļina ierocis cīņā pret ukraiņu sacelšanos

Golodomora 81.gadskārtas piemiņas dienas, 22.novembra, priekšvakarā Ukraiņu namā Kijevā atklāta pretestībai genocīdam veltīta izstāde, kurā izstādīti dokumenti un fotogrāfijas, kas pierāda, ka 1932.g. Ukrainā notika pret Staļina politiku vērsta sacelšanās.

Lasīt tālāk ...

Lāčplēšu svētki

Lāčplēšu svētki ir Latvijas kara varoņu svētki. Ar šo svētku svinēšanu tauta izrāda godu un cienību pret to viņas dēlu darbiem, kuri tēvijas atbrīvošanas un valsts nodibināšanas cīņās ir izrādījuši izcilu drošsirdību un varonību – izcilas kareiviskas īpašības. Ar vārdu sakot, šie svētki ir – kareivisku īpašību cildināšana un godināšana. Tas ir ļoti skaisti un tālredzīgi, kad valsts un tauta atrod par vajadzīgu godināt un cildināt kareiviskas īpašības. Vēl lielāku vērtību iegūst šo kareivisko īpašību cildināšana mūsu modernajā laikmetā, kad visplašākos apmēros tiek dzīta internacionālā propaganda, kura vienmēr savienota ar propagandu pret kareivisko garu varbūtējo ienaidnieku zemē. 

Lasīt tālāk ...