Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Heliopoles drupās atrastā milzu statuja tomēr nepieder Ramzesam Lielajam

Apvienota vācu-ēģiptiešu arheologu komanda, izdarot izrakumus kādas Kairas priekšpilsētas graustu rajonā, atklāja milzīgas, iespējams, XIX dinastijas faraona Ramzesa II statujas fragmentus, 9.martā paziņoja Ēģiptes Senlietu ministrija. Tomēr pēc nedēļas, 16.martā Ēģiptes senlietu ministrs Halīds Alanani (Khaled al-Anani) pavēstīja, ka jaunatklātā statuja pieder citam, Senās Ēģiptes vēsturē mazāk zināmam faraonam no XXVI dinastijas.

Statujas atklāšana un apraksts

Kairas priekšpilsētā Matarijā, tur, kur atradās seno ēģiptiešu Saules dieva Atuma kulta centrs Heliopole, arheologi pagalmā netālu no Ramzesa II būvētā Saules tempļa atklāja divus milzīgus faraona statujas fragmentus – galvu un torsu.

Tā kā statuja tika atrasta netālu no Ramzesa II tempļa, tad arheologi pieņēma, ka tā attēlo Ramzesu II Lielo.

Līdz šim mēs esam atraduši tikai statujas galvu un krūšu daļu, pārējās daļas vēl arvien nav atrastas, sacīja vācu komandas vadītājs, Leipcigas universitātes Ēģiptes muzeja kurators Dītrihs Raue (Dietrich Raue).

Pēc Raues aplēsēm, faraona statujas augstums sasniedza 8 metrus. Torss vien sver 3 tonnas.

Ramzess II

Ramzess II jeb Ramzess Lielais bija trešais XIX dinastijas faraons, kurš Ēģiptē valdīja 66 gadus (1279.–1213.g.pmē.). Būdams izcils karavadonis, Ramzess II atsāka Ēģiptes ekspansiju, iekarojot jaunas teritorijas un izveidojot plašu impēriju, kura pletās no Lībijas līdz Irākai un no Sudānas līdz Turcijai. Tikai hetu uzvara pār ēģiptiešu karaspēku kaujā pie Kādešas 1274.g.pmē. apturēja Ramzesu II, neļaujot virzīties tālāk uz ziemeļiem.

Savas ilgās valdīšanas laikā Ramzess II uzcēla daudzus tempļus un citus pieminekļus, apprecēja daudzas sievas un bija tēvs simts bērniem.

Uzraksti liecina, ka statuja attēlo citu faraonu

Nedēļu pēc milzīgās statujas fragmentu atrašanas Kairas austrumos, 16.martā Ēģiptes Senlietu ministrs Halīds Alanani preses konferencē pavēstīja, ka tā tomēr atveido nevis Ramzesu II, bet citu, mazāk zināmu faraonu Psametihu I no XXVI dinastijas, kurš valdīja starp 664. un 610.g.pmē.

Izpētot statujas fragmentus, arheologi uzrakstā uz torsa muguras izlasīja vienu no Psamteka I pieciem vārdiem.

Saskaņā ar karalisko protokolu, katram faraonam bija pieci vārdi, kuriem sekoja tāds pats skaits titulu, sacīja Anani.

Mēs bijām priecīgi, atrodot otro, Nepti, titulu – uzrakstītu ar grifa un kobras glifiem –, kas sekoja faraona otrajam vārdam Neb Aa, viņš turpināja.

Neb Aa nozīmē “Valdnieka roka,” kas savukārt nozīmē “varens.”

Vienīgais faraons, uz kuru var attiecināt vārdu Neb Aa, ir Psamteks I, sacīja Anani.

Heliopole

Seno ēģiptiešu Saules dieva kulta centrs Heliopole, arī Juna vai Ivni, atrodas Kairas ziemeļaustrumos, mūsdienu Matarijas un Ainšamas priekšpilsētu teritorijā.

Pirmsdinastiju periodā Heliopole bija 13.noma galvaspilsēta. Vecās valsts periodā Heliopole bija ne tikai saules dieva Atuma, vēlāk Ra, kulta centrs, bet arī astronomijas centrs. Viens no Heliopoles augstākā priestera tituliem bija “Novērotāju pavēlnieks.” Šāds tituls bija arī III dinastijas faraona Džosera augstākajam ierēdnim un arhitektam Imhotepam, kurš savam faraonam Sakārā uzcēla pasaulē senāko pakāpienu piramīdu.

Heliopoles priesteru sacerētais kosmogoniskais mīts vēstī, ka saules dievs Atums pats sevi radīja no pirmatnējā okeāna Nuna un pēc tam lika no tā iznirt pirmajam kalnam Benbenam, uz kura stāvot, masturbējot vai ar spļāvienu radīja pirmo dievu pāri – gaisa dievu Šu un mitruma dievieti Tefnutu. No šā dievu pāra radās zemes dievs Gebs un debesu dieviete Nuta, kuri savukārt pasaulē laida Ozīrisu un Izīdu, Setu un Neftīdu.

Pēc Heliopoles izstrādātās kosmogonijas (sauktas par Eneādi jeb deviņu dievu sistēmu) parauga arī citas seno ēģiptiešu pilsētas radīja savas kosmogoniskās sistēmas, no kuriem pazīstamākie ir Tēbu, Memfisas un Hermopoles pasaules un dievu radīšanas mīti.

Viena no senākajām Heliopoles celtnēm ir Džosera svētnīca, no kuras saglabājušies tikai fragmenti.

Vēl joprojām savā sākotnējā vietā stāv sarkana granīta obelisks, kuru XII dinastijas faraons Senuserts I uzslēja Atuma-Ra templī. Obeliska garums ir 21 metrs un svars – 120 tonnas.

2006.gadā ēģiptiešu arheologi, sadarbojoties ar Vācijas Arheoloģijas institūtu, Kairas priekšpilsētas Ainšamas rajonā atklāja milzīgas Ramzesa II celtas Saules tempļa drupas. Tas bija viens no lielākajiem tempļiem Ēģiptē, otrs lielākais aiz Amona tempļa, Karnakā.

Ramzesa II laikā celtais Saules templis bija iespaidīgs ar greznām būvēm, lieliskiem reljefiem, milzīgām statujām un obeliskiem.

Grieķu-romiešu laikos (332.g.pmē.–395.g.) Ramzesa II Saules templis tika stipri bojāts: vairākus obeliskus no tā demontēja, tad vispirms transportēja uz Aleksandriju, bet pēc tam nogādāja Romā. Seno Heliopoli kā akmeņlauztuves īpaši intensīvi izmantoja fatimīdu laikā, ceļot vēsturisko Kairu. Pilsētas monumentu postīšana turpinājās līdz pat XV gadsimtam.

Avoti:
livescience.com
abc.net.au
phys.org
weekly.ahram.org.eg
en.wikipedia.org
touregypt.net
news.nationalgeographic.com
Mitoloģijas Enciklopēdija I. Rīgā: Latvijas Enciklopēdija, 1993.
Pasaules Vēsture vidusskolai I. Rīgā: Zvaigzne ABC, 2003.

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.