Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ceļojums uz Butānu un Rietumbengāliju

'Dzelzs vīra' noslēpums: no meteorītu dzelzs izkaltā statuja - sens tibetiešu tēlniecības šedevrs vai XX gadsimta viltojums?

Daudzās senās kultūrās meteorīti uzskatīti par debesu zīmēm vai dievu dāvanām. Piemēram, Ziemeļamerikas indiāņi un Austrālijas aborigēni no debesīm nokritušu akmeni pielūdza kā svētu ar maģiskām īpašībām apveltītu priekšmetu. Visā pasaulē zināmajā islāma svētvietā Mekā miljoniem musulmaņu godina melnu akmeni, kas, kā daudzi domā, varētu būt meteorīts. Daudzviet uzieti no meteorītu dzelzs izgatavoti naži un rotaslietas, pat putnu figūras. Senākie priekšmeti no meteorītu dzelzs izgatavoti jau pirms 5000 gadiem - to pierāda nesen veiktās senēģiptiešu apbedījumos pie Gercas ciema uzieto kreļļu posmu ķīmiskās un fizikālas analīzes (Sk.: "Analīzes apstiprina: pasaulē senākās dzelzs senlietas darinātas no meteorītu metāla", Aliens.lv, 23.08.2013.)

2012.gada septembrī pasauli apbūra kāds stāsts, ko vēlos izstāstīt arī Aliens.lv lasītājiem. Par "Dzelzs cilvēku" dēvētā 1000 gadus vecā budistu statuja ir izkalta no retas klases dzelzs meteorīta, - tā apgalvoja vācu un austriešu zinātnieki, kuru pētījuma rezultāti 2012.gada 14.septembrī tika publicēti izdevumā Meteoritic and Planet Science.

No meteorītu dzelzs senatnē izgatavota cilvēka statuja patiešām būtu vienīgais šāda veida mākslas darbs pasaulē, bet sensācijai šajā gadījumā bija īss mūžs. Bet nu visu pēc kārtas.

"Dzelzs vīra" piedzīvojumi pēc "Indiana Džonsa" scenārija

Stāsts par šo apbrīnojamo statuju vairāk atgādina "Indiana Džonss" piedzīvojumu filmu scenāriju, nekā objektīvu pārskatu par zinātnisku pētījumu.

Saskaņā ar statujas īpašnieka stāstīto, ko tas teicis augstākminētā pētījuma vadītājam, Dr.Elmāram Buhneram no Štutgartes universitātes, „Dzelzs Vīru” 1938.gadā Tibetā atrada slavenā zoologa un mednieka Ernsta Šefera vadītā vācu zinātnieku ekspedīcija. Šī ekspedīcija notika ar nacistu, īpaši SS priekšnieka H.Himlera, atbalstu. Kā daži uzskata, Himlers ticējis, ka āriešu rase izcēlusies Tibetā un dedzīgi vēlējies iegūt artefaktus no zemes, kas atrodas uz "pasaules jumta." Viens no Šefera ekspedīcijas uzdevumiem bijis iegūt pierādījumus šai teorijai.

1939.gadā vācu zinātnieki, atgriežoties no Tibetas ekspedīcijas, uz Vāciju atveda lielu daudzumu artefaktu, kuru vidū bija arī apbrīnojamā „tibetiešu” dzelzs statuja - tās krūtis rotāja svastika. Drīz pēc tam senā statuja nonāca kāda privāta kolekcionāra rokās.

Dr.Buhneram un viņa kolēģiem izdevība izpētīt statuju radās 2007.gadā, kad īpašnieks, izliekot to izsolē, atļāva no tās paņemt piecus nelielus paraugus. 2009.gadā pētnieki ieguva lielākus paraugus no statujas iekšpuses.

Ķīmiskās analīzes liecina, ka „Dzelzs Vīrs” izkalts no reti sastopamās ataksītu klases meteorīta. "Tas ir bagāts ar niķeli un kobaltu. Mazāk par 0,1% no visiem uz Zemes atrastajiem meteorītiem un mazāk par 1% no dzelzs meteorītiem ir ataksīti," - teikts ziņojumā.

„Kad es pirmo reizi no 10 metru attāluma ieraudzīju statuju, biju pilnīgi pārliecināts, ka tā izgatavota no meteorīta. Par to liecināja nelielas, smērējumam līdzīgās kušanas radītas pēdas,” - vēlāk, stāstot par pētījumu, sacīja Dr.Buhners.

Pētījuma veicēji konstatēja, ka statujas izgatavošanai izmantots viens no daudzajiem Činges meteorīta gabaliem, kas pirms 15 000 gadiem nokritis Mongolijas un Sibīrijas robežu rajonā. Činges meteorītu laukā atrasti vismaz 250 tur nokritušā meteorīta fragmenti. Pārsvarā tie ir niecīga lieluma, tomēr divi tur uzietie gabali bija desmit kilogramus smagi. Kaut gan pirmās šī meteorīta paliekas uzgāja tikai 1913.gadā - tās atrada un nosūtīja izpētei uz Pēterpils Zinātņu akadēmiju. Tuvas zeltrači, vācu un austriešu pētnieki ir pārliecināti, ka atsevišķus meteorīta gabalus vietējie iedzīvotāji savākuši jau pirms daudziem gadsimtiem.

Apraksts

No tēraudcietā materiāla izkaltā statuja ir 24 cm liela un sver 10 kilogramus. Tā attēlo bārdainu vīrieti, kas novietots kopā ar savām kājām ielocē, kreisajā rokā turot kaut kādu priekšmetu. Uz viņa krūtīm ir budistu laimes simbols - svastika.

Iespējams, ka tieši svastikas simbols uz statujas bija galvenais iemesls par "Dzelzs Vīru" sauktā, no meteorīta izgatavotā priekšmeta pārvešanai uz Vāciju, teikts Meteoritic and Planet Science publicētajā rakstā.

Neskaidrā identitāte

"Etnoloģiskie un vēsturiskie "Dzelzs Vīra" statujas rašanās apstākļi, kā arī tās radīšanas laiks, šobrīd ir spekulatīvi,” - savā pārskatā raksta Buhners. Tomēr tas netraucēja pētījuma veicējiem izvirzīt savus pieņēmumus, nekonsultējoties ar tibetologiem.

Statuja, apgalvoja zinātnieki, bija veltīta budistu dievībai Vaišravanam. Budismā Vaišravana ir bagātību un/vai kara dievs: dievība nereti attēlota turot rokā citronu (bagātības simbolu) vai naudasmaisu. Savukārt "Dzelzs Vīra" rokā esošais priekšmets ir neidentificējams.

Stilistiski statuja ir budisma un bona mākslas mistrojums un Dr.Buhners to atzina par vairāk piederīgu bona kultūrai, kas pastāvēja Tibetā pirms 1000 gadiem. Pēc Štugartes universitātes zinātnieku novērtējuma, statuja no meteorīta dzelzs izkalta laikā starp VIII un XI gadsimtu.

Taču stāsts ar to nebeidzās. 2012.gada oktobrī tas ieguva negaidītu pavērsienu.

"Dzelzs Vīrs" ir XX gadsimta viltojums

Iznīcinoši kritisku analīzi par statuju uzrakstīja budisma speciālists profesors Ahims Baijers (Achim Bayer) no Dongukas universitātes Seulā. Viņš nosauc 13 pseidotibetiskas pazīmes, kas liecina, ka statuja radīta XX gadsimtā, laika posmā starp 1910. un 1970.gadu. Šīs pazīmes, piemēram, ir "eiropeiskie apavi," bikses, kā arī roku pozīcija, un biezā bārda uz zoda, nevis mazs, bārdas kušķis, kas raksturīgs tibetiešu un mongoļu mākslā attēlotajām dievībām.

Dr.Buhners noteica statujas materiāla ķīmisko sastāvu, raksta Baijers, bet viņa apgalvojums par tās piederību bonam - pirmsbudisma Tibetas kultūrai - ir tikai pieņēmums, ko neapstiprina neviena autoritāte Tibetas un Mongolijas mākslā.

Precīzais katalogs

Arī tas, ka "Dzelzs vīru" īsi pirms II Pasaules kara, atgriežoties no Tibetas, uz Vāciju atveda Šefera ekspedīcija, visdrīzāk varētu būt statujas īpašnieka sacerēta leģenda.

Vācu vēsturnieks Isruns Engelgehards, kurš ir sīki pētījis Šefera ekspedīciju uz Tibetu, šo stāstu pilnība noraida. Šefera katalogā ir ļoti precīzi uzskaitīti iegādātie priekšmeti, precīzi norādīti datumi un vietas, kur tie iegūti, kā arī to vērtība, vēsturnieks stāstīja žurnālam Spiegel. Kopumā katalogā minēti vairāk par 2000 artefaktiem: kolekcijas iepirkšanai iztērētas 12 119 reihsmarkas un 80 feniņi. Lai arī daudzi atvestie priekšmeti pēc kara pazuda, pārējie nonāca Minhenes Valsts etnoloģijas muzejā. Atvesto lietu sarakstā "Dzelzs vīra" nav, uzsvēra Engelgehards.

Pats Dr.Buhners, reaģējot uz divu augstāk minēto ekspertu viedokļiem, sacīja, ka viņam nebija iemesla neticēt statujas īpašnieka stāstam. Vairāk man interesēja jautājums, no kāda materiāla statuja veidota, skaidroja ģeologs. Pēc Dr.Buhnera domām, "Dzelzs vīram" vispiemērotākā vieta būtu Dabas vēstures muzeja meteorītu nodaļā. Statujas mākslas vēstures aspekts nav tik svarīgs, viņš vēl piebilda.

Augšējā attēlā: "Dzelzs vīra" statuja. Dr.Buhnera publicitātes foto.

Avoti:
livescience.com
sciencedaily.com
artdaily.com
military.com
bbc.co.uk

Pirmo reizi publicēts 19.11.2013.