Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Atakamas īkstītis - "briesmīgs citplanētiešu punduris" vai deformēts cilvēka embrijs?

2013.g. aprīļa beigās un maija sākumā pasaules tīmekļa portālus apskrēja ziņa, ka Atakamas citplanētietis, kā daži amerikāņu ufologi bija nodēvējuši pamestā pilsētā, Čīlē pirms 10 gadiem atrastās, tikai 150 mm garās cilvēkveida radījuma mumificētās atliekas, atbilstoši atšifrētajai DNS secībai, tomēr ir cilvēks. Ažiotāžu toties izraisīja Stenforda universitātes (ASV) zinātnieku atzinums, ka īkstītis nāves brīdī bijis 6 līdz 8 gadus vecs.

Diemžēl, latviešu valodā rakstošie plašsaziņas līdzekļi, vēstot par šo gadījumu, nespēja sniegt ne visaptverošu ieskatu Atas, kā īkstīti drīz pēc tā uziešanas nodēvēja ārzemju prese, atrašanā un izpētē, nedz arī iepazīstināt lasītāju ar citu speciālistu izteiktajiem, no Stenfordas ekspertu secinājumiem atšķirīgajiem viedokļiem un sīkaliņas morfoloģisko īpatnību skaidrojumiem. Kā allaž, Aliens.lv piedāvā aizpildīt stāsta trūkstošos robus. 

Izrok pie baznīcas pamestā pilsētā

"Tas viss sākās kādā ziemas rītā, kad Oskars Munoss, kāda tuvējā ciema iedzīvotājs, kā allaž devās uz pamestajām nitrātu ēras pilsētām, lai meklētu kolekcionārus interesējošus priekšmetus - žetonus, pudeles vai ko tamlīdzīgu," - 2003.gada 19.oktobrī rakstīja vietējā avīze "La Estrella de Arica."

XIX gs. II pusē un gadsimtu mijā Atakamas tuksnesī pastāvēja simtiem šādas pilsētas, kurās, pateicoties bagātīgajām dabīgo minerālu iegulām, plauka nitrātu (salpetra) industrija. Pēc I Pasaules kara, kad vācieši izgudroja kā iegūt daudz lētākos sintētiskos minerālmēslus, Čīles nitrātu ražotnes viena pēc otras bankrotēja un kādreiz dzīvās pilsētas, kas ap tām bija izaugušas, tika pamestas un pamazām pārvērtās par drupu kaudzēm, kuras lēnām aprija pasaulē vissausākais tuksnesis.

"Todien Munoss bija nolēmis doties uz Noriju (La Noria), vienu no šādām vietām, kas atrodas 56 km no Ikikas, - tādā pašā vārdā sauktas provinces galvaspilsētas." Rokot netālu no Lanorjas pamestās baznīcas, Munoss pēkšņi uzdūrās ar violetu lenti apsietam balta auduma vīstoklim. To attinis, racējs ieraudzīja neredzēti sīku, cilvēkveida radības skeletiņu. "Tumšais un deformētais ķermenis, kurā īpaši izcēlās saspiesti izstieptā galva nebija garāks par pildspalvu. Atšķirībā no cilvēkiem, tam bija tikai deviņi ribu pāri" stāstīja "La Estrella de Arica" žurnālists Kamilo Aravena Ariagada.

Embrijs vai citplanētietis?

Mēģinot noskaidrot speciālistu viedokli par savādo atradumu, K.Aravena apjautāja vairākus ufologus un vienu zinātnieku. Sākotnēji izteikto - un kā beigās izrādīsies visticamāko - hipotēzi, ka Ata ir agrīnas attīstības stadijas (2.trimestris) embrijs, noteikti noraidīja nezināmo lidojošo objektu pētnieks Mario Pizarro. "[Vēl] neviens nav veicis nopietnus pētījumus, lai noskaidrotu, kas tas ir," - Pizarro teica, "bet es nedomāju, ka tas varētu būt 4 mēnešus vecs embrijs." "Es personīgi domāju, ka tas ir kaut kas ļoti savāds, taču nevaru apgalvot, ka uzietā mūmija ir citplanētietis." Pizarro turklāt piezīmēja, ka Norjas apvidus ir pazīstams kā vieta, kur bieži tiek novērotas paranormālās parādības.

Cits ufologs no tās pašas organizācijas, Santjāgas nodaļas vadītājs, bija daudz skeptiskāks. Viņš atzina: "Tuvumā aplūkojot ķermeni, es pamanīju kaut ko līdzīgu nabas saites paliekām. Pakauša kreisajā pusē bija pamanāms bojājums, kas varēja sakropļot galvaskausu, piešķirot tam tagadējo formu. Šis gadījums ir mīklains un to jāanalizē medicīnas un bioloģijas speciālistiem, taču es nedomāju, ka tam būtu kāds sakars ar NLO vai ārpuszemes dzīvību."

Savukārt Dr.Valters Zeinfelds, biologs no Arturo Prata universitātes bija vēl skeptiskāks. Zeinfelds, gan norādot, ka precīzāka slēdziena veikšanai viņam radījumu vajadzētu izpētīt, žurnālistam atbildēja, ka Ata "bez šaubām ir zīdītājs" un viņš esot "gandrīz pārliecināts, ka tas ir cilvēks.

"La Estrella" sniedz ziņas arī par sīkaliņas tālāko likteni. O.Munoss par 30 000 peso (aptuveni 64 ASV dolāriem) to pārdevis kāda Ikikas krogus īpašniekam Rikardo Klotē, bet tas, savukārt, jau par daudz lielāku summu bagātam spāņu uzņēmējam Ramonam Navia-Osario (Ramón Navia-Osorio), kas, kā vēlāk noskaidrojās, bija arī 1975.gadā dibinātās ufologu organizācijas IIEE ("Eksobioloģisko pētījumu institūta" akronīms spāņu valodā) vadītājs.

Atradums kļuva plaši pazīstams, kad par to ieinteresējās Čīlē populārā "dzeltenā" avīze "La Cuarta." Virsraksts, protams, bija atbilstošs izdevuma formātam: "Briesmīga citplanētiešu pundura atradums izraisa satraukumu Ikikā."

Youtube.com ir pieejams arī īss, Norjas "citplanētietim" veltīts Čīles TV kompānijas "Megavision" 5.kanāla sagatavots sižets spāņu valodā, kas, domājams, tapis kaut kad 2003.gada beigās. Video redzams gan Oskars Munoss, kurš norāda vietu, kur Atu atradis, gan fotogrāfiju autors A.Davaloss. Savu viedokli par sīkaliņu izsaka arī Čīlē pazīstams ufologs, NLO izpētes grupas AION vadītājs Rodrigo Fuenzalida (Rodrigo Fuenzalida). Ata sižetā tiek salīdzināts ar atbilstoša lieluma, plaukstā ietilpstošu embriju, kura, auglim raksturīgās locekļu formas un stāvoklis, manāmi atšķiras no mūmijas izskata.

Pašu Atu televīzijas ļaudis nofilmēt tomēr nevarēja. Klotē, kā īpašumā mūmija tobrīd atradās, par to esot prasījis pārāk lielu summu, ko kompānija nav gribējusi maksāt. Tāpēc nācās samierināties ar Davalosa fotogrāfijas atkārtotu rādīšanu visā sižeta garumā.

VIDEO: Čīles TV kompānijas "Megavision" 5.kanāla sižets par Atu (spāņu valodā)

Pēc tam, kad Ata nonāca Spānijā, preses interese par to noplaka un dīvainā mūmija plašsaziņas līdzekļu virsrakstos neparādījās līdz pat šī gada pavasarim, kad tā pēkšņi bija kļuvusi par amerikāņu ufologa Stīvena Grīra "dokumentālās" filmas "Sirius" varbūtējo galveno naglu. Filmas, tāpat kā Grīra iepriekšējo projektu, mērķis - pierādīt, ka citplanētieši nesenā pagātnē ir apmeklējuši Zemi un ASV, kā arī citu lielvalstu valdības slēpj no tiem reversās inženierijas ceļā iegūtas ārpuszemes tehnoloģijas, ar kuru palīdzību visai cilvēcei būtu iespējams nodrošināt ļoti lētu un "tīru" enerģiju. Lai iespējamo "ārpuszemes bioloģisko vienību" varētu profesionāli izpētīt un ar pētījuma rezultātiem iepazīstināt sabiedrību, 2012.gada vasarā Grīrs saviem atbalstītājiem lūdza ziedot vēl papildu līdzekļus jau tiem, vismaz 250 000 dolāriem, ko jau bija saņēmis filmas uzņemšanai. "Citplanētieša" izcelsme un atrašanās vieta, aizbildinoties ar nozīmi, kādu atklājums varētu nest, pagaidām tika turēta noslēpumā. Grīru, redzams, nemaz nemulsināja apstāklis, ka lielam skaitam cilvēku, kas Atas liktenim bija sekojuši no 2003.gada, viņa esamība, ar mumificēto sīko ķermenīti saistītie neatbildētie jautājumi un, protams, atrašanās vieta jau sen bija zināma.

VIDEO: filmas "Sirius" reklāmrullītis:

Osario pētījumu rezultāti

Tajā pašā laikā, acīmredzami daudz neuztraucoties par amerikāņa Grīra eksaltētajiem, superslepenības apdvestajiem paziņojumiem, Osario Spānijā gatavoja savu pārskatu par viņa īpašumā 9 gadus atradušos īkstīti un tā izpētes rezultātiem. Nav īsti skaidrs, kad ziņojums pirmo reizi publicēts, taču, iespējams, ne senāk par 2013.gada 5.aprīli, kad spāņu valodā sastādītais Osario veiktās izpētes rezultātu apkopojums tika ievietots Argentīnā bāzētajā Latīņamerikas NLO jaunumiem veltītajā mājas lapā “Realidad OVNI.

Ziņojuma sākumā Osario pastāsta par savu 2003.gada ceļojumu uz Čīli un īkstīša mirstīgo atlieku iegādes apstākļiem. Osario, kopā ar citu ufologu, čīlieti Raulu Nunjesu Galvesu, kas vairākus gadus bija dzīvojis Spānijā, devās uz Noriju, kur Oskars Munoss viņiem parādīja savādās mūmijas atraduma vietu. Osario pastāsta arī vairākus interesantus vēsturiskus faktus par t.s. nitrātu pilsētām un konkrēti par Noriju, kuru, izrādās, 1835.g. apmeklējis arī evolūcijas teorijas tēvs Čārlzs Dārvins. Līdzīgi kā citi autori, Osario atzīmē biežos ziņojumus par neizskaidrotām parādībām Norjas apkārtnē. Viena no tādām esot XIX gs. spoku bēru gājiens, kas parādoties un pazūdot.

Cenšoties noskaidrot Atas bioloģisko piederību, resp. pierādīt vai apgāzt īkstīša ārpuszemes izcelsmi, Osario meklēja palīdzību pie dažādiem Spānijas zinātniekiem. Kā ufologs norāda, daudzi no tiem, īpaši atzīmējot atsevišķus Madrides prestižās Komplutensas universitātes pētniekus, bija principiāli noraidoši un nevēlējās parakstīt jel kādus slēdzienus. Citi, savukārt, privātās sarunās atzina, ka sīkaliņa esot "kaut kas, patiesi savāds," taču kategoriski atteicās no sava viedokļa dokumentēšanas un publiskošanas. Beidzot, 2004.gada 4.jūlijā Ata nonāca Barselonas Karaliskajā zinātņu akadēmijā, kur to izpētīja vairāki speciālisti - ārsti, biologi un zoologi, kuru vārdus Osario nosauc savā ziņojumā.

Osario, cik izdevās noskaidrot, pavisam publicējis divus speciālistu parakstītus slēdzienus, kuri abi lasāmi “Realidad OVNI” mājas lapā.

Pirmajā dokumentā ir aprakstīti Barselonas Zinātņu akadēmijā veiktās radioloģiskās izpētes rezultāti. Ārsti detalizēti raksturo mūmiju, taču izvairās no jelkādiem secinājumiem par tās izcelsmi. Galvenais radiologu slēdziens - Ata nav veikls darinājums no putnu kauliem, kā bija izteicies kāds anonīms Komplutensas zinātnieks, bet īsta, mumificējusies cilvēkveida būtne, kurai konstatējams cilvēka skeletam atbilstošs kaulu komplekts.

Otro dokumentu, kas sastādīts krietni vēlāk, 2007.gada 28.februārī, parakstījis Basku Zemes universitātes tiesu medicīnas profesors un Komplutensas universitātes Tiesu medicīnas antropoloģijas speciālists Dr.Frančesko Eksteberija Gabilondo. Viņš raksta: "Tas ir mumificējies, 14 cm garš ķermenis ar embrijam raksturīgām pazīmēm, redzamas normālas visas parastās galvas, ķermeņa un ekstremitāšu formas. Uz visa ķermeņa konstatējama sažuvusi āda, kas nostiprina kaulu sasaisti un mīksto audu struktūras. Locītavu rajonos un vietās, kur sarāvušies mīkstie audi, ķermeņa krāsa ir tumšāka. Vēdera apvidū var saskatīt daļu no nabassaites. Laterāli saplacinātajā galvaskausā redzamas atbilstošās struktūras - avotiņš (fontanelle) un frontālās šuves."

Savas ekspertīzes apraksta noslēgumā Gabilondo secina: "Kopumā ņemot, anatomisko struktūru (skeleta un mīksto audu daļu) proporcijas, kaulu attīstības līmenis un makroskopiskā konfigurācija, bez kādām šaubu ēnām, ķermeni ļauj skaidrot kā pavisam normālu, mumificējušos embriju. (..) Pamatojoties gan uz uz ķermeņa kopējo garumu, gan arī atsevišķo kaulu izmēriem, var lēst, ka embrijs bijis aptuveni 15 nedēļas vecs."

Komentējot Atas mumificēšanos, Gabilondo norāda, ka, pirmkārt, embrijiem barības traktā, kur sākas mirušo ķermeņu sadalīšanās process, vēl nav izveidojusies atbilstošā mikroflora (baktēriju komūna); otrkārt, to varētu būt ietekmējis asins zudums pa nenoslēgto nabassaiti, kā arī, sausais un karstais Atakamas tuksneša klimats. Ne velti tieši Atakama ir mājvieta pasaules senākajām, aptuveni 9000 gadu vecajām mūmijām. Speciālists atzina, ka ķermeņa izpētē nav izdevies noteikt vai aborts noticis spontāni vai veikts mākslīgi. Attiecībā uz mūmijas vecumu, eksperts noraidīja pieņēmumus par tās lielo senumu, dodot tai ne vairāk kā pārsimt gadu.

Sava pārskata noslēgumā Osario pastāsta, kā par Atu uzzinājis Stīvens Grīrs. Amerikāņu ufologu, kontaktieri ar citplanētiešiem un ārpuszemes tehnoloģiju slēpšanas sazvērestības atmaskotāju uz Eksobioloģisko pētījumu institūta biroju Barselonā 2009.gadā atvedusi ārste no Dalasas - Dr.Bravo. Spāņu ufologs citē Grīra filmas "Sirius" reklāmā izteiktos paziņojumus par Atakamas humanoīda DNS pētījumiem, kuru rezultātā mūmiju neesot bijis iespējams klasificēt (resp. - tās DNS esot kardināli atšķirīgs no zināmā cilvēku DNS), taču pats saglabā visai skeptisku pieeju: "Mēs neesam to vidū, kas apgalvo, ka tā ir ārpuszemes būtne, lai gan morfoloģiski paraugs patiešām izskatās līdzīgs dažiem no tiem. Mēs to nevaram noliegt, bet, pirms izteikt šādus apgalvojumus, mums jāizskata citas iespējas. Kopsavilkumā, mums nav pārliecinošu pierādījumu, kas nešaubāmi ļautu noteikt parauga izcelsmi."

DNS atšifrējums apstiprina: Ata ir cilvēks!

Grīra filma savu tīmekļa pirmizrādi piedzīvoja š.g. 22.aprīlī, taču solītā ģenētiskā sensācija izpalika. Tās vietā jau dažas dienas pirms "Sirius" izrādīšanas izskanēja Stenforda universitātes imunologa, Dr.G.Nolana atzinums, ka, atbilstoši viņa vadībā veiktās izpētes rezultātiem, Ata ir cilvēks. Atšifrējot 91% no mitohondriju - šūnu enerģijas fabriku - DNS, kura pēcnācējiem tiek nodota tikai pa sieviešu līniju, viņš noskaidrojis, ka Atas māte, kā to norāda B2 haplotips, cēlusies no Dienvidamerikas rietumu piekrastes apgabaliem. Atlikušos 9% atšifrēt neizdevās, taču G.Nolans uzsvēra, ka "~9% "neatbilstošas" DNS klātbūtne, saistībā ar paraugu, nav jāuzskata par kaut ko īpašu. Neatbilstības iemesli var būt dažādi, tai skaitā paraugos sagatavošanas laikā iekļuvis piesārņojums, instrumentu nolasīšanas zemā kvalitāte vai arī salīdzināšanu veicošās programmatūras datu nepietiekamība. Ņemot vērā, ka paraugs ir vairākas desmitgades vecs vai pat senāks, nevar izslēgt arī DNS degradāciju, kā rezultātā var parādīties viltus mutācijas." Arī citi zinātnieki, kas dažādās interneta vietnēs iesaistījušies diskusijā par Atas DNS apstiprina Nolana teikto, īpaši atzīmējot nozarē zināmo nolasīšanas precizitātes problēmu saistībā ar vienu no izmantotajām iekārtām - Genome Analyzer IIX. Mašīna ir ātra, taču ātrums iegūts uz precizitātes rēķina.

Vai nezināma pundurisma forma?

Ģenētiskā sensācija, uz ko Grīrs, iespējams, sākotnēji patiešām cerēja, izpalika, taču tagad to aizvietoja antropoloģiska mistērija. Dr.Nolana universitātes kolēģis, starptautiski atzīts pediatrisko skeleta augšanas traucējumu un pediatriskās radioloģijas speciālists Dr.Ralfs Lēmans, izanalizējot Atakamas humanoīda rentgena un datortomogrāfijas uzņēmumus, secināja, ka tā ceļgala locītavas kaulu epifizāro plākšņu blīvums ir atbilstošs 6 līdz 8 gadus vecam bērnam. Lēmans norādīja, ka parauga galvenās novirzes no normas ir: 1) niecīgais, vecumam neatbilstošais garums; 2) galvaskausa vidējās daļas hipoplāzija (neattīstīts žoklis) un 3) 10 ribu pāri, iepretī cilvēkiem normālajam skaitam - 12.

Dr.Lēmans, kura rīcībā, kā raksta stanforddaily.com, ir paša veidotais Starptautiskais skeleta displāzijas reģistrs ar datiem par aptuveni 15 000 dažādiem pundurisma gadījumiem no visas pasaules un kurš kā ārsts katru gadu personīgi apskata 700 līdz 800 pundurus, tomēr nespēja norādīt uz kādu zināmu sindromu vai mutāciju, kas varētu izraisīt šādas izmaiņas. Kā vienīgo iespējamo, taču viņaprāt mazticamo skaidrojumu mūmijas izmēru un noteiktā vecuma neatbilstībai, Lēmans nosauca nezināmu progērijas (straujas novecošanās) formu, no kuras hipotētiski būtu varējis ciest embrijs.

Arī Dr.Nolans savā ziņojumā atzīmē, ka, sekvenējot Atas mūmijas DNS, nav izdevies noteikt nevienu gēnu mutāciju, kas saistītos ar zinātnei pazīstamajiem pundurisma gadījumiem.

Ņemot vērā, ka pagaidām nav veikta pilna Atas šūnu kodola DNS atšifrēšana, kas, pēc Grīra teiktā prasīs vēl vismaz gadu, un kuras rezultāti ļaus noteikt arī mūmijas tēva izcelsmi, joprojām saglabājas neliela intriga, ka īkstīša genoms varētu vēl slēpt kādus negaidītus pārsteigumus.

Tomēr, par spīti Grīra un daļēji arī Nolana un Lēmana pārliecībai, ka Ata, neskatoties uz Gabilondo profesionālo ekspertīzi (par kuras esamību Stenfordas speciālisti, iespējams, nemaz nezināja), nav embrijs un līdz ar to būtu vērtējams vismaz kā "dabas brīnums," plašāka neklātienes speciālistu diskusija liek domāt, ka taisnība tomēr varētu būt tieslietu medicīnas ekspertam no Barselonas.

Atas kaulu blīvuma neatbilstību vecumam skaidro ar mumificēšanās apstākļiem

Zinātnisku hipotēzi, kas varētu izskaidrot Atas kaulu blīvuma (resp. - bioloģiskā vecuma nāves brīdī) un garuma šķietamo neatbilstību, savā blogā izteicis Londonas Honimena muzeja dabas vēstures nodaļas osteoloģijas, ģeoloģijas un paleontoloģijas kolekciju kurators Paolo Viskardi.

Vispirms Viskardi, atsaucoties uz profesionālo pieredzi, atzīmē, ka Ata ir visai līdzīgs Honimena muzeja krājumā esošiem, atbilstoša vecuma embriju skeletiem. Šķietami šaurākais krūšu kurvis, zinātnieks norāda, Atam izveidojies mumificēšanās gaitā, ādai saraujoties un saspiežot vēl mīkstos kaulus. Savukārt, galvaskauss, ļoti iespējams, deformējies aborta veikšanas laikā, velkot embriju laukā ar āķi vai knaiblēm. Tas varēja saspiesties arī mirušā ķermeņa ciešas ietīšanas ietekmē.

No versijas par āķi, kas, ņemot vērā "Sirius" projekta publicitātes foto redzamo lielo caurumu Atas galvas pakauša daļā, sākotnēji šķita visai ticama, Viskardi tomēr atteicās, jo, aplūkojot senāk uzņemtās, jau Osario publiskotās mūmijas fotogrāfijas, noskaidrojās, ka caurums parādījies nesen, visdrīzāk, Grīra veiktās paraugu ņemšanas laikā. Tomēr arī knaibles un/vai stingra ķermeņa ietīšana ir pietiekams galvas deformāciju skaidrojums.

Pēc Viskardi domām Ata ir 14-16 nedēļu vecs embrijs un tas izskaidro gan to, kāpēc mūmijai ir tikai 10 ribu pāri - pēdējie 2 pāri, tā sauktās peldošās ribas, veidojas nedaudz vēlāk, - gan arī rentgenuzņēmumā redzamo zobu vai to aizmetņu trūkumu žokļos. Pretēji Lēmanam, kurš Atas žoklī saskata "vismaz vienu zobu," Viskardi saka, ka labākā gadījumā tas varētu būt viens zoba aizmetnis, kuru Lēmans, sīkaliņai paša noteiktā lielā vecuma iespaidā, uzskatījis par īstu zobu.

Runājot par neviennozīmīgāko un strīdīgāko "Sirius" komandas secinājumu, proti, par Atas vecumu, Viskardi norāda, ka Lēmans ir neapšaubāmi labs speciālists augšanas traucējumu un bērnu skeleta attīstības jautājumos, taču viņam nav pieredzes darbā ar mūmijām un arheoloģisko materiālu. Eģiptoloģijā, muzeja kurators atzīmē, ir zināmi atsevišķi gadījumi, kad mūmijām ir kalcificējušies skrimšļaudi - meniski un mugurkaula starpskriemeļu diski. Zinātnieki, kas publicējuši rakstus, kuros šādi gadījumi aprakstīti, uzskata, ka mineralizācija, iespējams, notikusi līķa apstrādes laikā, kādu noteiktu vielu ietekmē. Viskardi, savukārt pieļauj, ka līdzīgs process varētu notikt arī dabīgas mumifikācijas gadījumos. Viņš izvirza hipotēzi, ka ķermeņa šūnām autolītiski sabrūkot, iespējams, veidojas elektrolītisks šķidrums, kurā esošie sāļi nogulsnējas skrimšļaudu matricā. Rezultātā rentgena attēlos redzamais skrimšļu blīvums palielinās un iegūstam parauga vecumam neatbilstošus rezultātus.

Jāatzīst, protams, ka sāļu daudzums embrija mīkstajos audos nevarētu būt sevišķi liels. Piemēram, izpētot Tutanhamona meitu embriju mūmijas, nekādas novirzes no normas kaulu blīvuma ziņā netika konstatētas.

Tomēr jāņem vērā, ka mumificēšanās apstākļi atsevišķos gadījumos var būt ļoti atšķirīgi. Norja, piemēram, bija "nitrātu pilsēta," t.i. tā atradās apvidū, kur augsne ir bagāta ar nātrija sāļu nogulumiem, kas dažviet slēpjas tikai dažas pēdas zem zemes virskārtas. Lai arī embrijs bija ietīts audumā, nevar izslēgt iespējamību, ka tas jau bija piesātināts ar sāļiem jeb arī tie citādā veidā nonāca saskarsmē ar sadalīšanās stadijā esošo ķermeni.

Kur Munoss patiesībā atrada mūmiju?

Lai gan Oskars Munoss apgalvoja, ka vīstoklī ietīto Atu atradis, pārsijājot atkritumu kaudzi, ir būtisks iemesls šo apgalvojumu apšaubīt. Šaubas rodas, kad Atas kā abortēta embrija izcelsmi aplūkojam plašākā kultūrvēsturiskā kontekstā.

Čīlē, kur Atu atrada, tāpat kā Urugvajā, Nikaragvā un Salvadorā, ir pasaulē visstingrākā likumdošana attiecībā pret abortiem - valsts tos neatļauj veikt nekādos gadījumos, pat ne pēc izvarošanas vai incesta. No 1931. līdz 1989.gadam, gadījumos, kad tika apdraudēta mātes dzīvība, abortu čīlietes drīkstēja izdarīt "terapeitiskos nolūkos." Šāda nepieciešamība bija jāapstiprina diviem ārstiem, taču tad, neilgi pirms savas krišanas 1990.gadā, aizbildinoties ar "mūsdienu medicīnas sasniegumiem," Pinočeta valdība arī šo izņēmumu atcēla.

Neskatoties uz aizliegumu un par tā pārkāpšanu paredzēto cietumsodu, eksperti lēš, ka Čīle ir viena no Latīņamerikas valstīm ar procentuāli vislielāko nelegālo abortu skaitu. Izteikti vērtējumi, ka Čīlē gada laikā tiek izdarīti no 40 000 līdz pat 160 000 abortu. Ja pēdējās desmitgadēs abortus lielākoties izdara, tos izraisot medikamentozi, tad senāk, XIX gs. beigās un XX gs. sākumā, kas ir visticamākais Atas īsās dzīves laiks, plaši tika pielietoti mehāniski instrumenti - āķi, adatas un citi baisminošāki priekšmeti, kā piemēram pudele ar nosistu kakliņu. Šādu rīku neprofesionāla lietošana nereti sakropļoja ne tikai embriju, bet arī pašu grūtnieci.

Savukārt, domājot par abortēto embriju likteni, jāatzīst, ka sievietei pēc operācijas vissvarīgākais bija noslēpt sava pārkāpuma pierādījumus - nav grūti iedomāties, kāds liktenis viņu gaidīja, ja par abortu uzzināja konservatīvā katoliskā sabiedrība. Tomēr, ņemot vērā gan netapušās mātes neviennozīmīgās jūtas, gan arī reliģijas noteikto pārliecību, ka mirušais jāapglabā priestera svētītā vietā, varam visai droši teikt, ka jautājums - kur noslēpt -, vismaz daļai sieviešu bija ne mazāk svarīgs.

Saprotams, ka šādā gadījumā vislabākā vieta embrija apglabāšanai bija kapsēta. Taču darbojošās kapsētas tam nebija visai piemērotas - slepeno apbedīšanu nejauši varēja pamanīt kāds piederīgais, kas pavēlāk atnācis apraudzīt mirušos radiniekus, kā arī, apraktās atliekas varēja nejauši uziet, rokot jaunu kapu. Cita lieta bija pamestas, vairs neizmantotas kapsētas. Jaunus kapus tur vairāk neraka un apmeklētāji uz tām nenāca. Tāpēc, ļoti iespējams, ka Atas māte pati vai kāds cits, viņai tuvs un uzticams cilvēks negribētā bērna līķi ietina drēbē, apsēja vīstoklīti ar krāsainu lentu, aiznesa uz tuvējās Lanorjas pamesto kapsētu un ieraka to zemē. Šāda neoficiāla apbedīšana domājams mātei deva vismaz nelielu psiholoģisko mierinājumu par notikušo. Viņa, protams, nedomāja, ka pēc vairākiem gadiem šajā vietā ieradīsies kapu izlaupītājs, kas izraks noglabāto embriju un pārdos to krodziniekam.

Pamestais embrijs Krievijas kapsētā

Par to, ka stāsts varētu būt risinājies tieši tā, liecina līdzīgs gadījums, kas 1996.gadā notika zemeslodes otrā pusē - Krievijā, Čeļabinskas apgabalā mazā lauku ciemā netālu no Kištimas pilsētas. Tamāra Prosvirina, gados veca, psihiski slima ciema iedzīvotāja, kas regulāri apmeklēja vietējo kapsētu, pie viena kapa kādu dienu uzgāja vēl dzīvu, apmēram 25 cm garu, cilvēkveida būtni. Atradumu viņa aiznesa uz māju. Pēc kāda laika sievieti aizveda uz psihiatrisko slimnīcu, bet atrastais radījums, ko viņa esot nosaukusi par Aļošu un dēvējusi par savu bērnu, palicis mājās un nomiris. Tur to esot atradis Vladimirs Nurdirovs, vājprātīgās sievietes paziņa, kurš Aļošu aiznesis pie sevis, nomazgājis ar spirtu un izkaltējis saulē. Pēc kāda laika viņš savu "citplanētieša" mūmiju esot parādījis milicim, kurš to nogādājis milicijas nodaļā. Vēlāk Aļošas ķermenis pazudis.

Tāpat kā Atakamas humanoīdu, arī Aļošu sensāciju kārie pseidoufologi un bulvāru preses žurnālisti pasludināja par citplanētieti, taču pēc vietējo ekspertu viedokļa tas bija spontānā vai izraisīta abortā priekšlaicīgi dzimis, apmēram 20 līdz 25 nedēļas vecs cilvēka embrijs. Pie šāda secinājuma, pēc tam, kad bija izpētījuši viņiem nosūtīto auduma gabalu ar Aļošas DNS paraugu, nonāca arī Maskavas ģenētiķi. Viņi turklāt norādīja, ka embrijam bijušas smagas ģenētiskas mutācijas, kuras varētu būt izraisījusi mātes saskare ar radioaktīvajām vielām, kas nokļuva apkārtējā vidē, kad 1957.gadā netālu esošajā kodoldegvielas ražošanas un pārstrādes rūpnīcā, uzsprāga liela radioaktīvo atkritumu glabāšanas tvertne, izraisot pasaules vēsturē trešo smagāko kodolnegadījumu aiz Fukušimas un Černobiļas katastrofām.

Atas "brālēns" no 1930.-iem

Ne mazāk interesants ir avīzes "Huffington Post" š.g. 22.maijā publicētais raksts, kas stāsta par citu, Norjas embrija garuma mūmiju, kuru, kaut kur, Atakamas tuksneša reģionā, Peru vai Bolīvijā XX gs. 30.gadu sākumā iegādājies amerikāņu karikatūrists, miljonārs, pasaules apceļotājs, dažādu savādu, jocīgu un anomālu priekšmetu kolekcionārs un šovu veidotājs Roberts Riplijs.

Pati mūmija laika gaitā kaut kur pazudusi, taču ir saglabājušās fotogrāfijas, kurās redzams, kā Riplijs to tur uz plaukstas. Vienas fotogrāfijas apakšējā kreisajā stūrī rakstīts: "Puisēns Atta (Atta Boy): 6 1/2 collas garš, samazināts cilvēks. Hivaro, Peru." Riplijs, stāsta Nīls Tompsons, kurš par ekstravaganto amerikāni nesen publicējis grāmatu, ļoti interesējies par miniatūrām cilvēka ķermeņa formām un bijis īpaši aizgrābts ar Dienvidamerikas hivaru indiāņu prasmi samazināt galvas. Tompsons norāda, ka, vācot materiālus savam manuskriptam, vairākkārt saskāries ar ziņām par Riplija Attu, taču kolekcionārs to nekad nav uzlūkojis par citplanētieti. Viņš bijis pārliecināts, ka tas ir īsts, mumificēts, iespējams, samazināts cilvēks. Ņemot vērā, ka Riplija Attam ir redzami kauli, bet kaulus samazināt nav iespējams, tas visdrīzāk ir mumificēts embrijs, uzskata kompānijas Ripley Entertainment izstāžu un arhīvu viceprezidents Edvards Meijers. "Esmu redzējis īstus samazinātus ķermeņus," - Meijers stāsta, "bet tie izskatās pavisam savādāk."

Bioloģiski Riplija Atta varētu būt kādu mēnesi vecāks nekā tā "brālēns" no Norjas. Par pārējo, ņemot vērā, ka nekas nav zināms par embrija mūmijas atrašanas vietu un apstākļiem, mēs, protams, varam tikai izteikt pieņēmumus. Lai vai kā, tā tomēr ir netieša liecība, ka abortētus embrijus, iespējams, apglabāja tuksnesī ne tikai Čīlē, bet viscaur Atakamā.

Vēl daži neatbildēti jautājumi

Iepazīstoties ar "Sirius" filmas reklāmrullīti, projekta mājas lapā publicētajiem Atas attēliem un izpētes pārskatiem man radās vēl daži, šajā rakstā iepriekš neaplūkoti jautājumi, uz kuriem cerējām saņemt atbildes no Atakamas mūmijas DNS analīžu veicēja Dr.Gerija Nolana. Diemžēl, profesors, kurš sākotnēji piekrita atbildēt, divu mēnešu laikā pēc jautājumu saņemšanas tā arī neko neatrakstīja. Lūk, ko gribējām no viņa uzzināt:

1. Par paraugu ņemšanu.
1.1. Vai Jūs nevarētu pateikt, kuras tieši personas ņēma DNS paraugus un veica radioloģisko izpēti? Vai šie cilvēki bija atbilstoši kvalificēti un pieredzējuši? Kurā institūcijā tas tika darīts? Vai piedalījās arī kāds cilvēks no Jūsu laboratorijas?

Paskaidrojums: Šie jautājumi šķiet būtiski, jo "Sirius" reklāmrullītī redzamā analīžu ņemšana un Atas pārbaude atstāj teatrāla uzveduma iespaidu.

1.2. [Ņemot vērā, ka ne "Sirius" filmā, ne projekta mājas lapā nekas netiek minēts par mūmijas mīksto audu analīzēm,] kā Jūs varētu komentēt rullītī, laikā no 1 min: 05 sek. - 1 min: 10 sek. redzamo baltas, mīkstas substances izņemšanu no Atas galvaskausa pa tajā esošo caurumu.

1.3. Kā Jūs varētu komentēt mūmijas izmēra knaibļu izmantošanu paraugu ņemšanai (?), kā redzams 0 min: 48 sek?

1.4. Kāpēc netika analizēti Atas mīkstie audi? Ja tie tika pētīti, kāpēc nav publicēti rezultāti?

2. Par rentgenuzņēmumiem un datortomogrāfijas uzņēmumiem.

2.1. "Sirius" projekta lapā publicētajiem Atas radioloģiskajiem attēliem ir salīdzinoši neliels izmērs. Pieņemot, ka attēla mērogam ir liela nozīme, lai noteiktu galvaskausa iekšējo struktūru formu un zobu attīstības stadiju, ar kāda mēroga attēliem Dr.Lēmans strādāja?

2.2. Vai tika veikts mēģinājums no datortomogrāfa uzņēmumiem izveidot digitālo endokastu, lai varētu noteikt, kādas smadzeņu struktūras Atam bija attīstītas?

2.3. Vai sākotnējā izpētē un attēlu analīzē bija iesaistīts kāds neirologs?

2.4. Vai ir zināms kāds profesionāls viedoklis par mazāko iespējamo funkcionējošu (t.i. - organisma dzīvības funkcijas nodrošinošu) cilvēka smadzeņu izmēru?

3. Kāpēc līdztekus epifizeālajiem standartiem netika izmantotas citas skeleta kaulu vecuma noteikšanas metodes? Piemēram šīs, kas cilvēka vecumu ļauj noteikt pēc plaukstas kaulu attīstības pakāpes: homepages.inf.ed.ac.uk.

3.1. Atas galvaskausa lielais avotiņš (fontanelle - ar saistaudu plēvi segta brīva vieta galvaskausu šuvju sadures vietā, kas bērniem pēc piedzimšanas aizaug līdz aptuveni 1 gada vecumam) ir atvērts un tā izmērs ir atbilstošs embrijam. Kāpēc šis apstāklis nav aplūkots Lēmana ziņojumā? Vai darba grupā par to tika diskutēts?

3.2. Kāpēc netiek aplūkots Atas krūšukurvis, kurā trūkst ribu priekšējās skrimšļu daļas un krūšu kauli? Šīs skeleta daļas mūmijai trūkst jau pirmajos, 2003.gadā izdarītajos uzņēmumos. Ņemot vērā mūmijas saglabāšanās pakāpi, šie skrimšļaudu kauli nevarēja selektīvi sabrukt, saglabājoties ādai un mīkstajiem audiem.

Noslēgums.

Izvērtējot visu, ko mēs šobrīd zinām par tā saukto Atakamas humanoīdu jeb Norjas mūmiju: tās atrašanas apstākļus, tai skaitā augsnes ķīmisko sastāvu un sociāli kulturālo kontekstu, skeleta morfoloģiju, kā arī, ņemot vērā citus līdzīgos gadījumus, jāsecina, ka diskusijas priekšmets, visticamāk, ir abortēta cilvēka embrija atliekas. Iespējams, tāpat var skaidrot arī vairāku citu, neliela izmēra "citplanētiešu" līķu izcelsmi, par kuriem laiku pa laikam ziņo plašsaziņas līdzekļi.

Pagaidām vēl saglabājas neskaidrība saistībā ar Dr.Lēmana, balstoties uz kaulu galu skrimšļaudu blīvumu, aplēsto mumificējušās personas dzīves ilgumu - 6 līdz 8 gadi. Šāds vecums neatbilst ne mūmijas izmēriem, ne arī skeletā vērojamām, embrijam raksturīgajām iezīmēm. Tomēr domājams, ka papildu pētījumi, kad tādi tiks izdarīti, ļaus noskaidrot atraduma patieso vecumu, to nosakot ar vairākiem savstarpēji korelētiem testiem, izslēdzot iespējamo rezultātu nobīdi fizikāli ķīmisku vides apstākļu ietekmē.

Augšējā attēlā: Atakamas mūmija. "Sirius" projekta publicitātes foto.

Avoti un literatūra:
news.sciencemag.org
paolov.wordpress.com
ghosttheory.com
misteritekatekidunia.blogspot.com
theness.com/neurologicablog
huffingtonpost.co.uk
en.wikipedia.org/wiki/Atacama_skeleton
swallowingthecamel.wordpress.com
openminds.tv
realidadovniargentina.wordpress.com
drgreersblog.disclosureproject.org
openminds.tv
www.uvm.edu
flickr.com
unknowncountry.com
siriusdisclosure.com
siriusdisclosure.com
historynewz.com
ajronline.org
abovetopsecret.com
en.wikipedia.org
stanforddaily.com
southernpacificreview.com
forgetomori.com
huffingtonpost.com
geographyplanning.buffalostate.edu

Pirmo reizi publicēts 07.07.2013.